Loading...

Fragments no grāmatas "Ķēniņa bērnu brīnumainā dzīve"

"Mēs audzinājām savas ģimenes locekļus iedrošinot, nevis kontrolējot. Mēs mācījām bērniem, ka viņu uzskati ir svarīgi. To mēs apstiprinājām, viņus uzklausot. Kad pieņēmām nozīmīgus lēmumus, mēs ļāvām bērniem būt iesaistītiem diskusijās, jo gribējām viņiem iemācīt, kā domāt, lūgt un pieņemt patstāvīgus lēmumus. Mēs ļāvām bērniem apšaubīt mūsu lēmumus, jo īpaši tos, kas iespaidoja arī viņus, ja vien viņiem bija pareizā attieksme. Reizēm viņi pat atklāja faktus, kurus mēs nebijām pamanījuši, un radīja jaunu situācijas kopskatu. Mēs nebijām noskaņoti negatīvi, kad viņi sarunājās ar mums, un vienmēr gribējām viņus uzklausīt."

Autori: Kriss Valotons un Bils Džonsons
Izd. biedrība "Tēva mantojums", 2010

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru