Rādi, ko tu dari, rādi, kas tu esi..

Šarādes ir diezgan labi pazīstama spēle gan pusaudžu, gan jauniešu, gan pieaugušo vidū. Bet – vai tā ir piemērota bērniem? Mums šodien ciemos ir kaimiņu puika un meitene. Visai kompānijai pēc Bonanza pupu stādīšanas (kurā pats mazākais gan piedalās ļoti nosacīti un kura, starp citu, palīdz apgūt salīdzināšanu) kļūst mazliet garlaicīgi. Izstāstu, kas ir šarādes. Interese ir. Mēģinām.

Konstatēju diezgan ātri trīs lietas: mazākie labprātāk attēlo nevis kaut ko, bet gan kustību veidus, piemēram, es tupjos, es lēkāju, es krītu un sasitos, es vingroju. Otrs – viņi ātri vien pamanās atdarināšanā izmantot teju visu istabu, pašmaucot zem galda vai lēkājot pāri visai telpai pa diagonāli. Trešais - bērniem patīk izmantot skaņas. Lai arī tas it kā atvieglo minēšanu (lai gan ne vienmēr) un tādējādi ir pret noteikumiem, tā pavisam noteikti ir jautrāk.

Sagatavošanās šai spēlei nav nepieciešama, ja darbojas noruna, ka katrs vienkārši iedomājas to, ko vēlēsies attēlot. Kartītes ar darbību veidiem un vai dzīvnieku nosaukumiem var noderēt (ja tās veidosiet uz kartona pamatnes, izvēloties dažādas krāsas un/vai papildinot ar attēliem, iegūsiet pašrocīgi darinātu mājas spēles komplektu, kas var lieti noderēt gan spēles apgūšanā, gan lasītprasmes veidošanā – tostarp, ja to veidojat kopā ar bērniem).

Laiks – kamēr ir interesanti. Nevajadzētu ļoti turēties pie šīs nodarbes kā laika kavēkļa, lai ar to nesaistītos negatīvas emocijas. Tāpat – piespiedu kārtā iztēle arī diez ko labi neraisās.

Ko šī spēle iemāca? Kustību koordinācija, telpas apguve, koncentrēšanās, iztēle, asociāciju sasaiste ar konkrētām lietām, vērība.