Kivi

Es atceros kādu diezgan sarkastisku animāciju par putnu, kurš vēlējās kaut uz brīdi sajust, kā tas ir lidot. Bet kivi ir no tiem putniem, kuri nelido. Ar ļoti lielu piepūli šis putns uzkāpa kalna galā un.. uz mirkli lidoja. Tā, protams, ir pieaugušo auditorijai domāta animācija. Un tā, protams, ir diezgan skumja. Bet tajā ir arī sava daļa patiesības - tas, ko mēs vēlamies ne vienmēr ir sasniedzams veidā, kas pirmais mums šķiet lietderīgs. Reizēm lietas prasa laiku un prasa to, lai mēs būtu tām gatavi - tostarp, arī ķermeniski. Varbūt, ja kivi būtu apstājies kalna galotnē, putnu gaisā būtu varējis pacelt un arī droši atgriezt uz zemes pavisam kas cits. Pretējs būtībā aklam lidojumam pretī zemei.

Mans ķermenis kādu brīdi jau izjūt vajadzību pēc kustības. Pēc kustības lielākā mērā, kā to nodrošina ikdiena. Un tas šķiet kaut kā pašsaprotami. Varbūt, tā daļēji ir iedoma.. bet gan no Džeimsa grāmatas, gan no sarunām ar Mindaugu var izvilkt pret argumentu šim pieļāvumam > ķermenim kustība ir dabiski nepieciešama. Tāpēc šodienas temats, ar ko vēršos pēc konsultācijas, ir par fiziskās slodzes izvēli. Un mana izvēle ir kalanētika. Precīzāk - programma ar nosaukumu Desmit gadus jaunāks (Callan Pinckney, Ten years yonger). Esmu iepazinusies ar to jau agrāk, bet tā īsti neiesāku praktizēt. Jo laikam nebiju kaut kādā līmenī gatava to iekļaut savā ikdienā tā, lai tas nebūtu kaut kas kivi lidojumam līdzīgs. Apkārt ir tieši gads un te nu es dodu priekšroku tieši šim variantam. No Mindauga saņēmu daudzmaz pozitīvu vērtējumu + piebildi, ka IESĀKUMAM tas varētu būt atbilstošs variants. Noprotu, ka kalanētika pati par sevi netiek uztverta, kā SLODZE. :)

Rīt noteikti turpināsim šo sarunu, mani sīkāk interesē vēlamais slodzes intensitātes un palielināšanas temps. Cik tālu par to runājām šodien, Mindaugs paguva pieminēt skriešanu, braukšanu ar riteni un vēl citas aktivitātes. Uz ko mana reakcija bija visai neatbilstoša tematam. T.i., diezgan nenopietna..

":D Tu neticēsi
[..]
es nemāku braukt ar riteni
:D :D
bet es labi kāpju kokos :D :D"

[Es tiešām nemāku. Bērnībā mani tētis mācīja. Es divreiz nokritu, iespēru ritenim un pateicu, ka man to nevajag - es iešu kājām!]

Mindaugs pajokoja, ka varu aizstāt riteņbraukšanu - man tikai jānoskatās liels koks un pa 10 reizēm augšā un lejā. :D

Bet šajā jokā ir savi vecie labie 40% patiesības: katram var būt individuāla slodzes programma, bet svarīgi ir > zināt savu mērķi un sekot līdzi tam, vai rīkojaties atbilstoši, lai to sasniegtu.

Tātad - rīt pie šī temata atgriežamies.

Kas man patīk konkrētajā kalanētikas programmā: izturību var trenēt pakāpeniski un programma ir piemērota cilvēkiem ar mugurkaula traumām. Tas nozīmē daudz plašāku spektru, kā arī to, ka tā ir mugurai saudzīga, kas īpaši svarīgi varētu būt tieši mammām ar maziem bērniem.

Šovakar pirmā kalanētikas stunda. Stunda tiešā nozīmē, jo nodarbība aizņem tieši 60 minūtes. Jārēķinās gan ar to, ka pirmajā reizē, kamēr apgūsiet pareizās pozīcijas, jums tas var prasīt nedaudz ilgāk. Iesaku video vienu reizi noskatīties tāpat, neizpildot visu 1:1, bet saprotot, cik daudz telpas vajadzīgs, lai izpildītu piedāvāto vingrojumu programmu, neko nesalaužot (interjera objektus), neizmežģot (sev) un tam līdzīgi. Tāpat vajadzēs atrast punktus, kur pieturēsieties, veicot atsevišķus vingrojumus. Krēsls, durvju stendere un galda mala ir labi iekštelpu objekti, kas var tikt izmantoti, aizstājot vingrošanas stieni. Starp citu, vienam no vingrojumiem tiešām ir nepieciešams krēsls.

Un pēc šīs stundas, lai cik ļoti es arī iepriekš nebiju pārliecināta, ka papildus slodze man ilgi nebūs nepieciešama, es atskārstu, ka nevaru nepiekrist Mindauga teiktajam par to, ka šī ir IESĀKUMA kategorija..

Mana vakardienas ēdienkarte ir ar + zīmi, taču galvenokārt vērtējot manu ēdienkarti, ne kopējo, kā arī ar iebildi par vakariņu 'kompozīciju'.  Mindauga vārdiem runājot "līdz tiem salātiņiem bija ok". Tāpēc pārskatu savu gatavošanas pieredzi un mēģinu izveidot provizorisku sarakstu, kas varētu noderēt citai mazu svētku reizei.

Pirmā lieta, ko es gribētu aizstāt ir torte. Lai gan, pēc Džeimsa 'vislabāk' ailēm redzu, ka ir izvēle cept pašai. Turklāt - nav jau obligāti jācep tieši torte, var gatavot, piemēram, citronu pīrāgu un pasniegt ar saldējumu (tikai jāatceras, ka saldējums ir slikti, jo sastāv no ļoti liela cukura apjoma) vai, kas būtu labāk, ar ogu mērci. Citiem vārdiem - viss ir atkarīgs no tā, vai sekojat līdzi tikai uztura kvalitātei un sastāvam vai arī kalorijām.

Šoreiz pieņemsim, ka torti izvēlamies aizstāt pavisam. Bet sāksim no sākuma. Pupiņu-šķiņķa-svaigā gurķa salātus mainām uz kaut ko mazliet vieglāku > gurķu laiviņas ar šķiņķa-tomātu salātu pildījumu. Pagatavošana prasīs laiciņu, bet viss ir vienkārši. Šķiņķi un tomātus sagriež strēmelītēs vai kubiņos, vai kā nu šķiet labāk un, pievienojot krējumu vai bezpiedevu jogurtu un garšvielas (tostarp var smalki sakapātu sīpolu vai ķiploku), sajauc kopā. Gurķus sadala uz pusēm un izņem sēklotni > gurķu pusītes aizpilda ar salātiem. Pēc pieredzes varu pateikt, ka tā ir ļoti pieprasīta salātu versija un no veselīguma viedokļa  labāka par salātiem mīklas groziņos. Man ļoti gribas saglabāt riekstu-žāvēto augļu maisījuma ideju, kā uzkodas variantu. Zemesriekstus varētu papildināt ar citiem riekstu veidiem, bet žāvētos augļus aizstāt ar svaigiem, kas vienlaikus var būt arī deserts > augļu salāti no vīnogām, bumbieriem un melones. Ja augļus griež tieši salātu traukā un ļauj tiem mazliet sasuloties, tad var iztikt bez papildu piedevas, piemēram, bez jogurta. Daudzveidībai svētku galda ēdienkartes uzmetumam varētu pievienot svaigo sieru - ņemsim šoreiz kazas siera bumbiņas.

Ar nepacietību gaidu Mindauga vērtējumu :) Uzreiz iedomājos, ka viņš teiks, ka šis tik un tā joprojām ir par daudz no visa kā :)

Ēdienkarte

Brokastis: graudu biezputra, pārmaiņas pēc pievienoju žāvētas desas šķēlītes, svaigi augļi (piefiksēju, ka nākamajā iepirkšanās reizē jāpievērš vairāk uzmanības brokastu daudzveidībai > tā, lai brokastīs tiktu uzņemti produkti, kas nodrošina ogļhidrātus, ja Mindauga vārdiem, 'atbilstoši produktu nosaukumi', ja pēc manas atmiņas :D ); dzērienu piedāvājumā bērniem aveņu dzēriens (aveņu sula + ūdens, avenes arī no krustmātes pagraba krājumiem), pati dodu priekšroku ūdenim, vidēji šobrīd dienā, vispār nepiespiežoties, izdzeru apmēram 1,2 litrus > tas ir par maz, vadoties no Džeimsa norādījumiem

Pusdienas: vārīti un pēc tam sviestā apcepti kartupeļi ar siera kažociņu (kartupeļus pirms pasniegšanas saliek uz plāts vai karstumizturīgā traukā un pārklāj ar siera šķēlēm, un uz mirkli ieliek cepeškrāsnī)

Launags: rudzu maize ar medu, apelsīni, smalkmaizītes ar šokolādes skaidiņām (pēdējās tikai bērniem)

Vakariņas: biešu-spinātu biezzupa (tikai dažas minūtes pirms zupas noņemšanas no uguns pievienojot, spinātus praktiski nevāra, savukārt sablenderējot gatavo zupu var panākt viendabīgu konsistenci)

Budžets

Attiecībā uz budžetu man šodien ir sakāma tikai viena lieta: ja es iepirktos vēl mazliet pārdomātāk, lai ēdienkarte būtu dažādāka, tas tāpat neprasītu īpaši lielākus izdevumus. Apmēram salīdzinot dažādus čekus, konstatēju, ka iepriekš esmu samērā daudz tērējusi našķiem, piemēram, šokolādei dažādos produktos, sākot ar vafelēm un beidzot ar melno šokolādi. Bet - es to nebiju piefiksējusi. T.i, šķietami iegriezties veikalā un paņemt 300 gramus šokolādes konfekšu ir tāds nieks, bet mēneša bilancē tā jau ir diezgan manāma summa.

Ietaupījumu par cukuru es nevarētu skaitīt, lai gan pēdējo divu dienu laikā cukurtrauku paņēmu rokā vienreiz - piedāvājot ciemiņiem kafiju. [Nodomāju pie sevis - tiešām? Un drošs paliek nedrošs jeb, kā būtu pareizāk - nedrošs paliek drošs > pārbaudu pēdējo divu dienu ēdienkartes. Tiešām! Saprotu, ka par rafinēto balto cukuru es īstenībā tiešām varētu vispār aizmirst.] Ietaupījumu par cukuru varētu pārsniegt izmaksas par medu, ja man tas būtu jāpērk (lai gan varbūt arī ne, jo medu kopsummā noteikti patērētu mazāk, kā cukuru, un ilgtermiņā varētu izrādīties, ka finansiāli medus pret cukuru ir 1:1). Tāpat - medu būtu rekomendējams pirkt no privātajiem tirgotājiem un sezonas laikā, jo veikalā medus ir salīdzinoši dārgāks.

Otrs - joprojām cenas ziņā atšķirību redzami radošais produkts - ir sviests. Taču līdz ar jauno ēdienkarti ir būtiski samazinājies manis iedomātais sviesta patēriņš. Tā kā budžets kopumā pagaidām nav ar mīnuss zīmi, attiecinot to pret iepriekšējiem tēriņiem.

Ir patīkams nogurums, bet nav enerģijas izsīkuma, kas arī ir diezgan pozitīva pārmaiņa, ko pamazām sāku ievērot savā ikdienā. Bet - vēl bez 14 dienu programmas dzīve sastāv arī no citām mozaīkas daļām. Tāpēc šovakar lieku punktu. Tiekamies rīt!