Pavadītā diena ir bijusi gara, kā preču vilciena sastāvs. Faktiski garāka par 24 stundām. Bet - pa daļai tas ir pašorganizēšanās trūkums. Labi - un mazliet arī miega trūkums.. Mēs maldīgi domājam, ka tad, ja gulēsim mazāk, padarīsim vairāk. Īstermiņā tas darbojas, bet kopējā bilance beigās ir tāda, ka tāpat zaudējam it kā iegūto laiku, jo miega trūkums izveido melnos plankumus mūsu reakcijas laukā. Un, ja arī nezaudējam laiku, tad zaudējam kvalitāti. BET - nekas nenāk arī tāpat. Visam ir kāds pamats.
Šodienas [nu, labi tehniski vakardienas] sarunas temats ar personīgo treneri ir par treniņprogrammām, ko piedāvā DVD formātā un kas paredzētas mājas lietošanai. Gandrīz kā take away kafija :D Jautājums bija par piemērotību - vai kaut kas, kas ir salīdzinoši universāls, var būt individuāli piemērots? Mindauga atbilde ir, ka tas nav viennozīmīgi izšķirams jautājums, jo galvenā problēma ir nevis konkrētas programmas piemērotībā visiem (jo tas nav arī tās mērķis), bet tajā, cik liela ir apņemšanās iesākto turpināt. Un arī attieksmē attiecībā pret to, ka treniņš mājās nav vieglāks vai ātrāks ceļš pie panākumiem (salīdzinot ar sporta zāli), vai 'pusporcija' no pašas programmas. Citiem vārdiem - lai trenētos mājās un no tā būtu jēga, ir vajadzīgs 2x vairāk motivācijas, jo būsiet pats sev gan treneris, gan trenējamais, gan vides veidotājs.
Tā kā es esmu visnotaļ slikts piemērs disciplīnas ziņā, tad es ļoti skaidri saprotu, par ko te ir runa. Apņemšanās pamatā ir jābūt ļoti skaidrai apziņai, ko vēlaties sasniegt un nedrīkst ielaisties afērā ar sevi, dodot atkāpes savai patmīlībai un vecajiem ieradumiem. Iemesls tam, ka neesat sevi fiziski nodarbinājuši līdz šim, esat jūs. Un, lai tas neskanētu kaut kā līdzīgi priekšvēlēšanu kampaņu atsvešinātībai no reālā politikas objekta > iemesls tam, ka neesmu izmantojusi visu sava ķermeņa potenciālu, to mērķtiecīgi uzturot formā, esmu es.
Nevis studiju slodze, nevis darbs, nevis bērni, nevis naudas vai laika trūkums.
Šī ir perfekta alegorija tam, kāda ir mūsu garīgā dzīve. Atceros The New Yorker Cartoons karikatūru, kur atainotas trīs miskastes - vienā pudeles un bundžas, vienā avīzes, vienā - jaunā gada apņemšanos rezolūcijas. Jo ir tik viegli atlikt jaunu sākumu uz nākamo dienu. Neskatoties uz to, ka mums īstenībā nav argumentu pret to, lai sāktu dzīvot saskaņā ar to, ko sirds dziļumos izjūtam pat kā nepieciešamību. Bet kaut kur pašā izvēles pieņemšanas momentā mēdz iestāties tāds kā paralīzes efekts, kur iestrēgt palīdz it viss. Katrs ārējais apstāklis kļūst par klupšanas akmeni. Bet jaunais sākums vienmēr ir rītdienā.
Gabrielam šodien ir vārda diena un visas dienas garumā ir ciemiņu laiks, un līdz ar to ēdienkarte saskaras ar jaunu izaicinājumu. Svētki. Jo vairāk tādēļ, ka viesi, kurus par eksperimentu neesmu informējusi, ierodas ar našķiem. Bet - svētki arī kopsummā ir uzskatāmi par izņēmumu. Un svarīgais situācijā, manuprāt, ir tas, ka kaut kā darīšanas un ievērošanas jēga īstenībā ir tajā, ko mēs praktizējam, ne tajā, cik daudz par to runājam.
Piemērs ir vislabākais arguments.
Ir jārēķinās ar divām lietām. Pirmkārt, kā jau to sākumā precizēju - eksperiments strikti attiecas galvenokārt uz mani pašu, uz bērniem mazākā mērā. Tādā nozīmē, ka arī ilgtermiņā viņi tāpat saskarsies ar citiem ēšanas paradumiem - pavadīs laiku gan pie krustmātes - savas un manējās, gan pie vecvecākiem, gan pie mana bijušā vīra. Nav svarīgi tik daudz tas, ar kuru no šiem cilvēkiem man ēšanas jautājumos sakrīt domas un ar kuru mazāk, kā tas, cik es pati spēju viengabalaini veidot savu dzīves versijas piemēru. Tāpēc - no stress!
Kas attiecas uz cienāšanu, tad tur gan es atļaušos saglabāt vēlmi rast pēc iespējas eksperimenta domai atbilstošākus risinājumus. Un tas vairāk saistās ar otro raundu - vakara ciemiņiem. Bet par to sīkāk ēdienkartes atskaitē. Vienīgi piebildīšu, ka vērtīgi ir par šādām lietām padomāt ļoti laikus, jo atsevišķu lielisku ideju realizēšanai vajag vai nu papildu stundu vai pusotru, dzīvot pretī hipermārketam vai vismaz tuvumā kādam veikalam ar pietiekami daudzveidīgu produktu klāstu.
Starp citu, es šodien jūtos glaimota - Mindaugs akceptēja manu vakardienas ēdienkarti ar "jau labāk", bet tas tomēr nav milzīgs sasniegums.. Kā nu parasti saka? Ir, kur augt? :) Ir.. Es jau pati zinu..
Ēdienkarte
Brokastis: omlete, sēklu maize
[pa vidu bērni tiek pie buljona pīrādziņiem, cepumiem un zefīriem šokolādē, es pati patērēju papildus dažas saujas zemesriekstu (apmēram 200 gramus) un rudzu maizes šķēli ar medu, aiz laimes, ka izdevies tikt pie lauku medus, kas nāk tieši no biškopja, turklāt vakarā krustmāte atved vēl medu un tagad jūtos teju priviliģēta]
Pusdienas pa daļai sastāv no visa iepriekš minētā, jo bērni ir 'paēduši' jeb precīzāk nomākuši ēstgribu un aizņemti ar jaunajām rotaļlietām. Kas attiecas uz mani: iepriekšējās dienas piecgraudu putra.
Launags: ēstgriba pamazām atrodas, bet ļoti pamazām. Mazos ieinteresē salātiem grieztais šķiņķis un medus. Tātad: pa šķēlei šķiņķa un medus-konfekte-uz-kociņa jeb vienkārši tējkarote ar biezu medu, ko ir ērti apēst pakāpeniski
Vakariņas (viesu nav daudz un tīri loģiski, ka viņi starp darbu un došanos pie mums nav badojušies): pupiņu-šķiņķa-svaiga gurķa salāti (parasti lietotu majonēzi, šodien aizstāju to ar krējumu, garšas niansētības problēmu atrisinot ar maltiem melnajiem pipariem un sīpolu, pieļauju, ka varētu šo mēģināt arī ar bezpiedevu jogurtu) + rudzu maize, žāvēto augļu maisījums (āboli, bumbieri, plūmes un aprikozes) un zemesrieksti, svaigi banāni, medus kūka ar ievārījumu
Mans pārsteigums nummur viens > ļoti lielu atsaucību gūst žāvētie augļi un rieksti, kā uzkoda. Yey.. :)
Budžets
Pārsteigums nummur divi > budžets nav ne par mata tiesu lielāks, kā citām reizēm. T.i., kas attiecas tieši uz vakariņu daļu. Kad ciemos brauc tētis [mazajiem - opis], kūku parasti ved viņi. Tāpēc manas izmaksas to tāpat konkrētajā gadījumā neparedzētu. Pieļauju, ka kūkas alternatīvas varētu cenā būt līdzvērtīgas.
Rīt vai precīzāk šodien iekļausim eksperimentā papildinājumu, kas tikai piederas Džeimsa Daigena grāmatas idejai > fizisko slodzi. Bet tagad - miegs, miegs, miegs..
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru