Bērnu žūrija un Hūberts

Šodienas programmā ir pastaiga, kurā ēdam tumšo šokolādi, lasām lapas kolāžām un mācāmies būt vērīgi, t.i., atrodam (un laiku pa laikam saskaitām) putnu būrīšus parkā , sēnes pa ceļam un, protams, atšķirīgās un krāsainās rudens skaistules. Un ne tikai - vienlaikus mēs mācāmies paveikt konkrētu uzdevumu (salasīt lapas.. zīles nē.. kastaņus nē.. zarus nē :) ), attīstām koncentrēšanos un prasmi raksturot.

Kad no pastaigas griežamies uz māju pusi, sanāk, ka pa ceļam ir bibliotēka. :) Tur, lasīšanai pirms diendusas paņemam šāgada Bērnu žūrijas kandidāti - grāmatiņu par zaķi Hūbertu.

Pilns nosaukums: Pārsteiguma ballīte Hūbertam
Autors: Aleksandrs Rozēns
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2012
Lappušu skaits: 31 lasāmlapas
Aptuvenā cena: 5 lati un mazliet santīmu

Hūbertam ir jauns mētelis. Un  Hūberta mētelis nav vis šāds tāds. Tas ir mētelis, kurā Hūberts kļūst, par ko vien vēlas. Arī par pirātu. Arī tad, kad situācija Hūberta ikdienā nemaz nav tam piemērota, kā mēdz gadīties ar visiem sapņotājiem - īpaši bērnībā. Kas notiek tālāk un kā viss izvēršas neaizmirstamā pārsteiguma ballītē ar draugiem, baloniem un kūku? To uzzināt var ikviens lasītpratējs..

Ja mazliet vairāk par grāmatu no vecāku viedokļa, tad pirmā lieta, kas noteikti jāmin - tā saista uzmanību. Ilustrāciju un stāstījuma kombinācija spēj noturēt arī trīsgadnieku (un ilgāk par lasīšanas laiku). Un mūsu gadījumā - visai enerģisku un kopumā visai nepacietīgu trīsgadnieku, jo ir grāmatas (stāsti, pasakas..), kuras lasīt iesākam un.. un tikai iesākam.

Otrkārt, grāmata ir lieliski piemērota tam, lai vispār sāktu iemācīties, kas ir lasīšana. Grāmatas tekstā atraktivitātei daži vārdiņi ir aizstāti ar zīmējumiem, piemēram, zaķa Hūberta lietusmēteļa zelta poga un mētelis pats. Lasot kopā ar bērniem, tas kļūst par veidu, kādā lasīšanā var piedalīties arī lasīt vēl neprotot. Un - pie reizes ieraudzīt saistību starp burtu virknīti un lietu, priekšmetu vai dzīvu būtni (t.i., burtu virknīte lasītpratējam ir tāds pat apzīmējums kā mazais attēls - nu, relatīvi, protams..).

Grāmatā netiek aplūkots filosofiski dziļās visu vecumu problēmas, kā Vinnijā Pūkā. Manā skatījumā nav arī pašas mākslinieciskākās ilustrācijas (ne labā, ne sliktā mākslinieciskuma nozīmē - un es nesalīdzinu domās ar Disney/Pixar animāciju varoņu iegrāmatošanu), BET - mazajiem patīk. Un patīk, manuprāt, arī tāpēc, ka tieši sava stila dēļ grāmatiņa piesaka sevi kā kaut ko tuvu un pazīstamu (mazais vēl tagad vakarā sēž man blakus un pārlapo grāmatu).

Tāpēc - ja nu ejat garām bibliotēkai vai grāmatnīcai - Hūbertam ir jauns mētelis :)