Autors: Dr. Hārvijs Karps / Dr. Harvey Karp
Izdevējs: White Book
Gads: 2012
Lappušu skaits: 367 lpp.
Aptuvenā cena: 11.20 Ls
Es esmu miegamice. Man pat šķiet, ka miegs ietekmējis manu disciplinētību ļoti daudzos gadījumos. Piemēram, es dzīvoju 5 minūšu gājiena attālumā no skolas un regulāri kavēju no pirmās stundas tieši 5 minūtes. Labi, reizēm 10. Protams, laikam ejot mainās arī miega prioritāte attiecībā pret citām lietām. Ja nīgrs skolotāja skatiens manī neraisīja izjūtas vispār, tad bērnu klusais 'mamma' darbojas labāk par jebkuru modinātājpulksteni.
Šo grāmatu man ir vēlēšanās saukt par atbildi uz jautājumu, kā izgulēties labi > vienkārši plānojot laiku, nevis atvēlot sev laiku gulēšanai tad, kad iegribas. Miegs - gluži tāpat, kā jebkurš svarīgs process dzīvē - vēlas uzmanību. Un uzmanības laikam nav jābūt 24 stundām diennaktī, bet tam jābūt kvalitatīvam. Un ar bērniem ir tieši tāpat. Jūsu bērns sapratīs, ka viņam jāpagaida, ja zinās, ka gaidīšana nav paņēmiens, kā pateikt 'nē'. Tā būs pašu nopelnīta uzticība, kas ir tikai viens piemērs, bet parāda pamatu arī tam, ka tieši no mums ir atkarīgs, vai mūsu bērns mūsu vēlēšanos, lai viņš kārtīgi ēstu pusdienas, ietu skolā vai dotos pie miera, uztvers kā ierobežojumu, vai kā daļu no harmonijas, ko mēs radām kopā. Savukārt, miega novērtēšana atmaksāsies ar labāku pašsajūtu. Turklāt - jo īpaši sava bērna miega novērtēšana.
Jo novērtēšana ir kaut kā izpratne, kas paredz arī to, ka nav pārspīlējuma, kas varētu izvērst centienus panākt kaut ko labu pavisam pretēji. Novērtēšana ir tāda attieksme, kurā nav nebūtiskā, kurā katrs elements ir svarīgs, kurā vide ir jūsu rīcības lauks, ne ienaidnieks un kurā jūs varat atrast veidus un formas, kā labāk sazināties ar savu bērnu, bet līdz ar to - arī labāk iepazīt sevi.
Es pat gribētu teikt, ka grāmata sastāv no tādām kā sīkām daļiņām, kas kopā veido tās īpašo, iekšējo auru. Tas nav viena vakara romāns - tas tiešām ir ceļvedis. Un ne tikai uz panākumiem gulētiešanas jautājumu risināšanā ar bērniem.
No bērna varat uzzināt bezgala daudz, piemēram, to, cik daudz jums ir pacietības. /F. P. Džonss/
Šī autora atsauce labi sader ar citur piefiksētu frāzi, kas izsaka domu, ka mēs veltīgi nopūlamies ar bērnu audzināšanu, jo īstenībā mums vajadzētu audzināt sevi - gluži vienkārši tāpēc, ka mūsu aktuālais piemērs tāpat būs daudz būtiskāks par jebkuru audzināšanas standartu. Tad, kad es aizvēru grāmatas pēdējo vāku, es domāju vispirms par to, cik nopietni es pati respektēju tās it kā ikdienišķās lietas un to harmoniju, kas iederas kategorijā cēloņi. Jo miega traucējumi, gulētiešanas kašķi un nīgrums no rīta nav paši par sevi. Tas ir jau noieta ceļa posma rezultāts.
Ja nu arī man kaut kas traucēja, tad deminutīvu lietojums mazlietiņ, jo es bērnu vairāk uztveru kā otru personību. Piemēram, vārds 'draudziņš' man šķiet diezgan neiederīgs šāda veida vecākiem domātā literatūrā. Varbūt tulkojums.Bet tas arī atgādina par tādu diezgan labu lietu, kā saprātīga tolerance - nav tik svarīgi, vai jūs savu bērnu saucat par mazo vai par zaķīti, svarīgi, iepazīstot jūsu pieredzi un uzkrātās zināšanas, ir saskatīt tos būtiskos pieturas punktus, kas var palīdzēt man, kā klausītajam [lasītājam šajā gadījumā], personīgi.
Kopumā ņemot, man šī grāmata šķita ļoti radoša - īpaši tādos momentos, kur gribējās apstāties un pakavēties pie vārdu salikumiem, kas vienkārši, bet tajā pat laikā uzburot dzīvu fantāzijas ainu, piedāvāja veidus, kā mēs varam skatīties uz jau pazīstamām lietām no jauna > piemēram, cukura vaboļu nodzīšana no zobiem visnotaļ ir kaut kas daudz aizraujošāks, kā zobu tīrīšana.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru