Uztura un citas piramīdas

Es šodien pusi dienas esmu prom. Līdz ar to mājas ēdienkarte pa daļai vairs nav manā pārziņā, jo bērnus pieskata vecmamma. Bet - jebkurā gadījumā, audzinot bērnus, ir jārēķinās ar to, ka pilnībā nebūsi noteicēji, un ne tikai pār ēdienkarti. Pa lielam mēs varam tikai parādīt. Parādīt, ka mums garšo karsta šokolāde, ka valriekstu vāciņos var ielikt mazas lietas, ka lielveikalos iepērkoties var braukt ar iepirkuma ratiņiem, ka ir vērts kādreiz vasaras rītā sagaidīt saullēktu.. Un.. tā kā no rīta mazākais vēlas parunāties pēc ierāpšanās manā gultā, es izvēlos viņam parādīt, ka mans plāns viņa dēļ var mainīties, un starplaiks starp faktisku piecelšanos un nasku došanos uz autobusu rezultātā ir ļoti minimāls. Brokastis tur katrā ziņā neiekļaujas.

Gribi negribi jāaizdomājas, ka jo dinamiskāka ir ikdiena, jo lielākā mērā tā prasa vai nu būt ārkārtīgi organizatoriskam vai ļoti kreatīvam. Īpaši, ja rodas vēlēšanās uzlabot savu dzīves kvalitāti, papildinot savu dzīves telpu ar kādu jauninājumu. Fakts kā tāds, ka jo vairāk ir brīvu finanšu, jo mazāk radošuma vajadzēs risinājumiem, kad atrodaties dienas steigas virpulī. No otras puses - ja ir skaidras vadlīnijas, tad izvēle var būt arī pavisam vienkārša. T.i., lietām un uzskatiem sarindojoties noteiktā prioritārā secībā, izvēles kļūst vienkāršākas, jo ir mazāk iespējamo variantu, starp kuriem šaubīties.

>> kāds ļoti atbilstošs attēls :)

Sastādot aptuveno produktu sarakstu veikalam, atzīmēju sev divus punktus ar jautājuma zīmi: viens no tiem ir majonēze, otrs maize. Majonēze paliek plauktā, bet no maizes pavisam neatsakos. Bet - es lasu etiķetes to daļu, kur ir norādīts saturs un izšķiros par labu sēklu maizei, bez E. Pēcāk jautāju Mindaugam, vai majonēze skaitās kaut kas slikts pats par sevi un piedāvāju portālā Četras sezonas versiju mājās gatavotai majonēzei, kā alternatīvu. Atbilde ir diezgan viennozīmīga - priekš kam majonēze vispār vajadzīga? :D Nu, jā.. mēģinu piedāvāt pāris receptes, kas, manuprāt, pamato majonēzes vietu virtuvē, kas galu galā rezultējas ar nākamo jautājumu - "Tu vispār zini veselīga uztura piramīdu?" :D

Un te nu mana atbilde ir viennozīmīga - nē. Es, protams tieku pie attēla un saprotu, ka principā jau tas ir agrāk redzēts, bet,  ja man būtu bijis jāpaveic uzdevums uz labu laimi, pirmajā rindā graudaugu produktiem līdzās būtu vēl arī olas un varbūt gaļa, otrajā - dārzeņi un augļi, trešajā piena produkti. Acīmredzot šī nav lieta, kas manai atmiņai būtu šķitusi pievilcīga. Jo faktiski ir mazliet citādi. Graudaugi, tad dārzeņi un augļi, tad piena produkti un gaļa, tad saldumi (apmēram 5% vērtībā) un augšgalā tādas lietas, kā, piemēram, olīveļļa.

Rezumējot par majonēzi - tā ir gastranomiska izvirtība, jo tā ir "ļoti kalorijām bagāta" lieta. Tas nozīmē, ka liekama privātās uztura piramīdas šaurajā galā, kā citu produktu kopsalikums, kas mana skatījuma kontekstā nozīmē, ka no atsevišķām receptēm nav jāatsakās pavisam, lai arī tās nav ideālā uztura rekomendētas. Bet - es jau tagad zinu > būšu ar šo visu neatgriezeniski samaitāta, kas nozīmē, ka majonēze būs ļoti rets viesis virtuvē. 'Piedod, majonēze!' Un tas īstenībā nav nekas kardināls, jo veselīgi ēst ir arī izdomas uzdevums, kas liek pamazām apjaust, cik plašas ir gatavošanas iespējas. [Uzreiz iedomājos grillētu baklažānu gruzīnu gaumē ar piestā saberztu riekstu mērci..]

Tālāk ķeramies klāt kviešu miltiem. Džeimss uz tiem bija diezgan īgns, bet man ir aizdomas [kas pamatojas rezumē no grāmatas izlasīšanas, un rezumē ir svarīgs arī tāpēc, ka svarīgi ir ko mēs atceramies - gluži skaidrs, ka ar grāmatu rokā apkārt nestaigāsim, kamēr nebūsim to apguvuši no galvas], ka pa lielam baltmaizes un konditorejas izstrādājumu dēļ. Lai gan - kūkas netiek izstrīpotas no listes pavisam, īpaši mājās ceptās. Arī no Mindauga izpelnos kritiku par vakardienas brokastu siermaizēm :) Kopsummā pieņemami ir apmēram 50% no brokastīm (vārītas olas un svaigi augļi) un laikam arī no ēdienkartes, bet ar pluss tiek atzīmētas vakariņas.

Tomēr > maizei ēdienkartē IR vieta: priekšroka tikai dodama sēklu, graudu un rudzu maizei. Jo - tā ir viena no labajiem ogļhidrātu avotiem, kam seko brūnie rīsi un brūnie makaroni. Un šī nav mana gudrība, bet piezīmes no sarunas ar Mindaugu :) [Pēc Džeimsa "Tīrs un slaids dzīvesveids" izlasīšanas es ne reizi  neesmu paņēmusi rokā balto rīsu paciņu, lai gan pirms tam tas bija diezgan iecienīts variants - vismaz reizi nedēļā mums mājās bija rīsi, kuros izrādās ir ļoti maz vērtīgā un ļoti daudz sazin kā, ja tie ir apstrādāti līdz smukajam baltumam.]

Ēdienkarte

Bērnu brokastis šodien ir [precīzāk bija] biezpiena sieriņi un vakar vakara auzu pārslu putra. Bet par manējām kļūst apmēram 150 grami riekstu un rozīņu maisījuma, kā sastāvā ir valrieksti, lazdu un Indijas rieksti, zemesrieksti un mandeles. Ar riekstiem esmu trāpījusi desmitniekā [pēc Džeimsa tabulām], bet augļus būtu vēlams izvēlēties svaigus. Ar bērniem šajā jautājumā ir tā, ka viņi ar riekstiem tikai iepazīstas. Viņi tos akceptē, kā ēdiena sastāvdaļu, bet atsevišķi mēdz drusku iegrauzt un pārdomāt. Bet - es laiku pa laikam mēģinu tos piedāvāt atkal. Un šodien tas atmaksājās ar trīs apēstiem Indijas riekstiem - varbūt maigās garšas un struktūras dēļ tie šķita esam labāki par citiem.

Pusdienas: bērniem siltās - kartupeļi ar malto gaļu, desertā kviešu cepumi, bet saldie - tā kā īsti pluss laikam tas nebūs gan. Mindauga piebildes, pārskatot manu vakardienas ēdienkarti  skaidri norāda, ka našķu daudzums joprojām ir tuvu robežai vai kategorijā 'par daudz'. Manas pusdienas jau ir kartupeļu salāti, klasiskā recepte, aizstājot majonēzi ar krējumu.

Launags: īsta launaglaika šodien nav, jo par launagu gluži vienkārši nav lielas intereses. Piedāvāju riekstu - rozīņu maisījumu. Rozīnes uzvar ar n pret 3 un maisījumu papildina citi 150 grami tikai rozīņu. 

Vakariņas: piecgraudu putra (vairāk kā puse ir rudzu pārslu) ar pienu, tomēr ne salda, bet ar saldkrejuma sviesta piciņu un sāls šķipsniņu. Un pa ievārījuma sēklu maizei mazajiem.

Budžets

Lai būtu jautrāk, apmēram aprēķinu cik vidēji iepriekš tērēju, iepērkoties apmēram trim dienām, un cenšos nepārsniegt summu. Pie reizes trenēju savu matemātiku un rēķinu galvā līdzi. Man izdodas labi, lai gan es drusku izbraucu uz lojalitātes kartē uzkrātajiem 0.80 ls. Un šis pavisam noteikti piederas pie eksperimenta pamatdomas - jo katra maciņā ir tikai tik naudas, cik bija iepriekš. Bet atlikt vēlmi sākt ēst veselīgāk uz laiku, kad būs vairāk naudas, ir ļoti 'slidens solis'. [Te es neieskaitu tos apstākļus, kad jādomā kā sadalāms  ne vairs budžets, bet gan pārtika. Loģiski, ka tad, ja jautājums ir par to, ko vispār ēst, ne vienmēr produktu klāsts ir izvēles iespēja. Tāpat - kopējā lielajā vērtīguma piramīdā ir arī svarīgākas lietas par uztura sabalansētību. Labs un labāks, un vislabākais kaut kas var būt tikai tad, ja tam ir īstā vieta kopējā dzīves mozaīkā. Ne pārvērtēta un ne nenovērtēta.]

Gaļu iegādājos zemnieku saimniecības gaļas veikalā, pārējo klasiskā lielveikalā, bet pievēršot vairāk uzmanības izvēles alternatīvām. Kopskatā pavisam skaidri redzu, ka tuvākajās dienās plānā ir biešu-spinātu zupa un ir sautēta heka fileja.


Kopsavilkums: es tērēju tikai mazliet vairāk, jo manā pārtikas čekā nav cukura, nav majonēzes, nav tomātu mērces [starp citu, to lieliski var pagatavot no svaigiem tomātiem un sviesta, izmaksas būs līdzīgas], nav sviestmaižu desas, nav saldumu. Bet ir rieksti, ir žāvēto augļu izlase un ir lielāka dārzeņu daudzveidība. 


Te gan man jāpiebilst, ka mana priekšrocība ir omītes dārzā augušo dārzeņu pieejamība. Palikuši gan pārsvarā ir ķirbji un kartupeļi, bet tāpat :)