Kādu brīdi mūsu mājās pieprasīta animācija bija pilnmetrāžas filmiņa par sadzīves priekšmetiem, kuru piedzīvojumi turpinājās veselās trīs daļās: The Brave Little Toaster (1987), The Brave Little Toaster to the Rescue (1997) un The Brave Little Toaster Goes to Mars (1998). Kopumā filmiņas labsirdīgas un pat salīdzinoši miermīlīgas, t.i., bez liekas, nepamatotas vardarbības, ja tā var sacīt. Bet... īpaši pirmā un otrā daļa tomēr, manuprāt, nav pati labākā izvēle bērna attīstības veicināšanai, tostarp, emocionālās pieredzes veidošanai. Pirmkārt, tāpēc, ka pats princips, ka sadzīves lietas sarunājas, pārvietojas un tam līdzīgi, nav īsti korekts attiecībā pret realitātes uztveri - apkārtējās vides norišu izpratni. Lai arī, protams, var diskutēt par to, vai tas neveicina rūpību pret priekšmetiem. Otrkārt, animāciju idejiskā bāze un atainotie uzvedības modeļi ir diezgan tieši veidoti un savā ziņā vienkāršoti - neparādot personas kā sarežģītus, komplicētus indivīdus, bet drīzāk radot noteiktu šablonu miniatūram sabiedrības modelim. To papildina zināms naivums, ko varētu kā normu pieņemt mazuļi, bet kas varētu kaitināt gados vecākus bērnus. Radīt viņos negatīvas izjūtas pret animācijā atainoto, atainojuma formas dēļ.
Tāpēc priecājos par pārmaiņām, kad pēc latviešu animācijas studijas Dauka pilnmetrāžas filmiņas Ness un Nesija (1991) noskatīšanās par Tosteri un citiem sadzīves priekšmetiem tika aizmirsts. Pirmkārt, Ness un Nesija ir daudz reālistiskāka - jā, tajā notiekošo reizēm vajag pārrunāt, jo animācija skar arī ļoti skumjas un nopietnas tēmas. Taču, vismaz - kā es uzskatu, tematika pati par sevi tik un tā kaut kādā nozīmē ir arī bērna dzīves un pasaules uztveres daļa. Piemēram, piesārņojuma ietekme uz dabu vai rīcības un seku savstarpējā sakarība, kas rosina atbildības jūtu veidošanos. Otrkārt, manuprāt, scenārijs ir daudz veiksmīgāks un personāžu raksturi un to atveidojums daudz atbilstošāks bērna izaugsmes kvalitātes prasībām. Mēs nemācāmies no līdzvērtīgā tādā mērā, kā mācāmies no tā, kas atrodas vienu soli mums priekšā - citiem vārdiem, domāšanas un emocionālās inteliģences attīstībai Ness un Nesija ir daudz bagātāks un plašāks materiāls, kas rosina analītisku pieeju vērotā analīzē.
Bet - varbūt simpātijas pret vienu animāciju otras vietā ir arī latviskās identitātes jautājums? Bet - varbūt mēs par labāku saviem bērniem uzskatām to, ko kā labu esam identificējuši paši savā pieredzē?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru