Stāstu stāstīšanas pēcpusdiena

Laikam, ko mēs pavadām kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem, ir svarīga tā kvalitāte. Atmosfēra. Attieksme. Aizrautība. Tas, kā mēs kopā ar bērniem pavadām kopā laiku un darbojamies, dod viņiem ne tikai pamatu attiecībās ar mums, bet arī priekšstatus par to, kā iespējams pavadīt laiku kopā ar kādu citu vai citiem.

Šī pēcpusdiena pilnīgi negaidīti no mācīšanās par lašiem, atkārtošanas par indiāņiem un animācijas pilnmetrāžas, uzņem pēkšņu pagriezienu uz stāstu stāstīšanas spēli. Noteikumi nav jauni un nav sarežģīti. Viss, kas vajadzīgs: laiks, kartītes ar dažādiem attēliem, vēlme klausīties un iztēle. 

Kartīti ar attēlu spēlētājs neizvēlas pats. Ja kartītes ir taustāmas, tās var izvilkt no kaudzītes, neskatoties. Ja glabājas elektroniski kādā no datora vai interneta 'plauktiņiem', tad tās var skatīties pēc kārtas vai arī tās katram var izvēlēties spēles vadītājs. Lai ierosinātu bērnu sākt stāstu, pieaugušais var būt pirmais spēlētājs, īpaši, ja spēle bērnam nav zināma. Kad bērns pirmo reizi stāsta pats (vai kad viņam stāstījums nevedas), vēlams ierosināt iztēli, aicinot pavērot, kas attēlā redzams, kādas ir sajūtas/noskaņas, kas varētu būt noticis pirms tam? Spēlei iespējami dažādi līmeņi - atkarībā no tā, cik sarežgīts vai tieši otrādi vienkāršs ir attēls. Par ļoti daudzpusīgu kartīti būs vairāk stāstāmā, bet kartītē, kura ir lakoniska, bet izteiksmīga, vajadzēs vairāk izmantot asociācijas, ko rada attēlotā kustība, sajūtas, krāsas.

Spēlējot šo spēli mēs mācāmies klausīties, jo otra stāstā iejaukties nav ļauts. Mēs mācāmies arī vērot un raksturot, un vingrinām iztēli. Papildus tam - ši nodarbe ir jautra. Tā labi var noderēt arī kā tests, ja vēlaties sekot līdzi tam, cik daudz bērns ir iemācījies - t.i., novērtēt, cik plašs ir vārdu krājums, kā tiek lietoti apstākļa un īpašības vārdi vai to, kādā mērā bērns orientējas dzīves vidē, piemēram, dažādās norisēs dabā. Ja jums ir kartīte, kurā snieg, bērna stāsts var būt par ziemu, bet var būt arī par Ziemassvētku kartīti, kas pastkastītē nonāk kādā saulainā vasaras rītā. Svarīgi ir neliegt bērnam izvēlēties.

Līdzīgi - kartītes vai daļa no tām var ietvert arī momentus no populārām pasakām vai bērnu stāstiem. Tādā veidā, ja bērnam tie ir pazīstami, tiks attīstīta spēja asociēt un atpazīt konkrētus motīvus ārpus to konteksta.

Daniela pirmais stāsts bija par meiteni, kura ir noskumusi, jo jūtas viena. Viņa iet pa ielu. Viņa ir aizvērusi acis. Un viņa iztēlojas, ka viņai ir sunītis. Tāpēc viņa smaida. (Piebilde: mēs vakaros lasām stāstu par Brālīti un Karlsonu, kurš, kā visi labi atceras, dzīvo uz jumta.)

Savukārt, Gabriela pirmajā kartītē bija attēlota lapsa, kura brauc uz divriteņa. Stāsts bija par garu gājienu pa daudziem un dažādiem veikaliem, sākot ar to, ka arī pūcei bija vajadzīgs velosipēds. Pirmā lieta, ko viņš izdomāja, bija iepirkumu saraksts. Tajā bija kakao, olas, tomāti un vēl dažas pārtikas lietas. (Bērni piedalās iepirkumu saraksta sastādīšanā arī ikdienā.)

Mūsu risinājums kartītēm ir Pinterest mape, no kuras arī redzamie attēli :)

acīmredzamie cipari

1 - svītriņa

2 - apaļā astīte augšā, taisnā astīte apakšā

3 - puskliņģeris

4 - saliektie ķeksīši

5 - taisnā astīte augšā, apaļā astīte apakšā

6 - apaļā astīte augšā, aplītis apkašā

7 - ķeksītis

8 - kliņģerītis (vēlams biezpiena)

9 -  aplītis augšā, apaļā astīte apakšā

Sen senos laikos (manā bērnībā) maniem vecākiem bija tāda galda spēle ar glītām koka muciņām, uz kurām ir skaitļi, sākot ar 1. Dažnedažādi. Un kartītes arī. Šodien tās kartītes kļuva par daudzdzīvokļu namiem, kuros katram skaitlim ir savas mājas. Mēs gan vēl esam mazi, tāpēc atpazīstam ciparus pa vienam, bet skaitļus meklējam pēc atšķirību un līdzības atrašanas principiem. Bērnu pacietība gan beidzās, visas mājiņas neatrodot, bet mēs konstatējām, ka pa to laiku, kamēr pieaugušie tiek līdz spēles beigām, bērni labprāt kļūst par muciņu uzraugiem un ceļ no tām piramīdas, gaidot, kurš tiks pie nākamā materiāla savai būvniecībai. Lieliska svētdienas priekšpusdiena + iemācīšanās nodarbe. Lai gan - ar mazajiem jau teju viss ir kaut kā iemācīšanās.. un īstenībā - ar lielajiem arī..

Rādi, ko tu dari, rādi, kas tu esi..

Šarādes ir diezgan labi pazīstama spēle gan pusaudžu, gan jauniešu, gan pieaugušo vidū. Bet – vai tā ir piemērota bērniem? Mums šodien ciemos ir kaimiņu puika un meitene. Visai kompānijai pēc Bonanza pupu stādīšanas (kurā pats mazākais gan piedalās ļoti nosacīti un kura, starp citu, palīdz apgūt salīdzināšanu) kļūst mazliet garlaicīgi. Izstāstu, kas ir šarādes. Interese ir. Mēģinām.

Konstatēju diezgan ātri trīs lietas: mazākie labprātāk attēlo nevis kaut ko, bet gan kustību veidus, piemēram, es tupjos, es lēkāju, es krītu un sasitos, es vingroju. Otrs – viņi ātri vien pamanās atdarināšanā izmantot teju visu istabu, pašmaucot zem galda vai lēkājot pāri visai telpai pa diagonāli. Trešais - bērniem patīk izmantot skaņas. Lai arī tas it kā atvieglo minēšanu (lai gan ne vienmēr) un tādējādi ir pret noteikumiem, tā pavisam noteikti ir jautrāk.

Sagatavošanās šai spēlei nav nepieciešama, ja darbojas noruna, ka katrs vienkārši iedomājas to, ko vēlēsies attēlot. Kartītes ar darbību veidiem un vai dzīvnieku nosaukumiem var noderēt (ja tās veidosiet uz kartona pamatnes, izvēloties dažādas krāsas un/vai papildinot ar attēliem, iegūsiet pašrocīgi darinātu mājas spēles komplektu, kas var lieti noderēt gan spēles apgūšanā, gan lasītprasmes veidošanā – tostarp, ja to veidojat kopā ar bērniem).

Laiks – kamēr ir interesanti. Nevajadzētu ļoti turēties pie šīs nodarbes kā laika kavēkļa, lai ar to nesaistītos negatīvas emocijas. Tāpat – piespiedu kārtā iztēle arī diez ko labi neraisās.

Ko šī spēle iemāca? Kustību koordinācija, telpas apguve, koncentrēšanās, iztēle, asociāciju sasaiste ar konkrētām lietām, vērība.

planēta Zeme - kas tu esi?

Animācija ir labs veids kā interesi rosināt, bet tās nav pietiekams materiāls, lai bērns (un vispār arī pieaugušie) iepazītu to daļiņu realitātes, ko var iepazīt, neesot klāt un nepiedzīvojot to kā aktualitāti, kā arī iegūstot vispārīgas zināšanas (jeb faktus) padziļinātas izpētes vietā.

Tā kā mums joprojām aktuāls ir planētu video un ir jau tā sanācis, ka mums ir lielāka interese par Zemi, tad mēģinu spert nākamo soli un sākt iepazīstināt ar  faktisko zemes izskatu, bet detaļās (no tā viedokļa, ka salīdzinošais līmenis šobrīd ir Saules sistēma kopumā). Un tā - okeāns ir pirmais pieturas punkts. Arī tāpēc, ka man šķiet, ka zemūdens pasaules krāsainība varētu būt vilinoša.

Mums nemaz nesokas tik gludi, kā esmu gaidījusi. Bet - ir jau sen zināms, ka reizēm viss ir tā, kā vecajam, dumjajam lācim ar tām bitēm. Bērnus daudz vairāk interesē virpuļošana datorkrēslā un grūstīšanās par it kā labāko vietu.. Ko tagad? Uzrīkojam konkursu par to, kurš pamanīs vairāk krāsu. Balvā ir vafeļtortes gabaliņš (šis noteikti ir nepareizi, kaut vai no viedokļa, ka varbūt šokolādes kūkai nevajadzētu asociatīvi saistīties ar kaut ko tik labu, ka tas jānopelna - turklāt, principā ir viegli izveidot alternatīvu modeli, bet par to citā reizē, jo, to sakot, man padomā ir kaut kas pavisam konkrēts). Tas darbojas. Lai gan bērnus joprojām neinteresē okeāns kopumā, bet drīzāk vēl detalizētāks skatījums. Nezinu, kā tas nākas, bet visvairāk ievērota tiek tieši raja. Konstatējam, ka mūsu mājās esošajā vispārīgajā enciklopēdijā mazajiem par dzīvniekiem tieši rajas nav. [Līdz šim man šķita, ka rajas ir viens no populārākajiem jūras iemītniekiem un tās ir visās enciklopēdijās, pat skopākajās.. bet, nu, tur ir nāriņa - kā animēts tēls, kas pavada bērna 'ceļojumu' pa grāmatas lappusēm un ko pamanīju tikai pēc grāmatas iegādes, un - lieki piebilst - kas man joprojām šķiet mazliet.. toleranti izsakoties, nesaprotami.] Seko pieprasījums pēc video, kurā rajas būtu apskatāmas labāk.Un plāns rodas pats, tā vietā, lai tiktu saplānots.

Elastība nenozīmē, ka jums nav konkrētas nostājas.

Tālāk tēmu dienas garumā var izvērst dažādās aktivitātēs - iemācīties kādu dziesmiņu vai skaitāmpantu, skatīties bilžu grāmatas vai spēlēt spēles. Piemēram, vingrinot kustību koordināciju varat rosināt bērnus tēlot ūdenszāles, rādīt, kā kusta zivtiņas un tam līdzīgi.

Kas nepieciešams? Interesanti fakti (avoti var būt ne tikai enciklopēdijas, National Geographic ir bērniem paredzēta mājas lapa, kur ir gan fakti, gan attēli, gan printējamie materiāli.. un ne tikai), viens izglītojošais un 2 - 3 vizuāli vai citādi interesanti video (vēlams noskatīties iepriekš, jo internetā tiešām var atrast ļoti dažādas lietas)

Kas vēl var noderēt? Pasaules karte vai globuss, fotogrāfijas vai attēli ar ūdens dzīvniekiem, spēle par okeāna tematiku (vai Montesori tipa materiāls, piemēram, kur paredzēts dažādus filca vai cita materiāla dzīvnieciņus piestiprināt tiem raksturīgajās dzīvesvietās uz kartes), dziesmiņa vai dzejolītis par okeānu vai kādu no tā iemītniekiem

P.S. Rēķinieties, ka pēcāk kāda sega var pārtapt rajā, smalki putekļojot istabu :)

Bērniem draudzīgā Laba Daba 2013

Neliels ieskats Laba Daba atmosfērā :) Foto: Roberts Vidzidskis

Carcassonne no 2,5 - 4 gadu vecumam

Carcassonne ir galda spēle (nu, labi - tā ir arī pilsēta, bet šoreiz par spēli) >>

Spēlētājiem tiek doti lauciņi, figūriņas un laiks. Kopā jāsanāk pēc iespējas veiksmīgākai viduslaiku pilsētai ar apkaimi un iedzīvotājiem (punktu ziņā). Maziem bērniem ļoti patīk spēles vizuālais risinājums. Vispār lielajiem arī.. :) Bet ievērot visus noteikumus ir par garlaicīgu. Tāpēc mēs ieviesām citus.. 

Spēlei mūsu gadījumā galvenokārt vajadzīgi tikai lauciņi. Spēles noteikumus samainām pret domino/puzles kompilāciju. Un - interesanta pēcpusdiena garantēta :)

Svarīgi ir bērnam lēnām izskaidrot, pēc kāda principa lauciņi jāsavieto kopā un kāds būs rezultāts. Vēlams - sākumā parādot. Pretēji oriģinālajai versijai, visi spēlētāji darbojas kopā.  Tas padara spēli draudzīgāku.

Pirms spēles sākšanas jāatrod norises vieta - vēlams gluda, paliela virsma, kur iespējams piekļūt no vairākām pusēm. Vēl jārēķinās, ka spēlēšanā jāiesaistās par visiem 100%, jo bērnu interese rosina viņus steigties un reizēm pielikt lauciņus vienu otram, nepagriežot vajadzīgajā veidā - piemēram, nesavienojot ceļu vai upi.

Kad mūsu mazā 'valsts' bija izveidota, bērni salika uz lauciņiem figūriņas un vēl labu brīdi spēlējās :)

P. S. daži 'cilvēciņi' guļ..

Pilsētu svētku 'mugursoma'

Vasara ir pilsētu svētku laiks. Lai arī programmas var nebūt īpaši valdzinošas vai oriģinālas pieaugušo skatījumā, bērnu acīm pilsētu plānotie pasākumi ir visnotaļ aizraujoši. Tikai vecākiem der ņemt vērā ne tikai svētku programmu vien. Lūk, neliels sarakstiņš, kas izveidojās pēc mūsu brīvdienām Kuldīgas pilsētas svētkos.

Kam jābūt mammas somā (kas ir vidēja izmēra rokassoma)?

> mitrās salvetes (vēlams ar antibakteriālu sastāvu)
> papīra kabatlakatiņi
> dzeramais ūdens, negāzēts
> uzkoda - kaut kas, kas neaizņem daudz vietas, piemēram, mūsu somā bija maizes sausiņi ar siera un šķiņķa garšu un lobītas saulespuķu sēklas, un gaļas pīrādziņi (viss gan nav veselīgi, bet noderīgs risinājums)
> ārkārtas aptieciņa (kompaktuma radīšanai izmantojam kosmētikas maciņu kā pirmās nepieciešamības medicīnas preču 'māju')
> skaidra nauda, jo šī pavisam noteikti ir reize, kad visur ar karti nevarēsiet maksāt
> rezerves zeķes, ja gadās lietus, vilinošas peļķes vai cits tikpat pievilcīgs ūdens

Mūsu sarakstā nav lietussarga, bet mums bija lietu necaurlaidīgās jaciņas ar kapucēm.

Ko darīt un ko nedarīt?

> nepērciet veikalos pieejamo zīmolu saldējumu ielu stendos, tie tur ir apmēram 1,5 līdz 2 reizes dārgāki kā veikalā
> laikus radiet nevis ielu tirgus bet ielu izstādes atmosfēru savā attieksmē
> kombinējiet dažādus pasākumus, iekļaujot došanos no vienas vietas uz otru, lai diena būtu dinamiska (pēc programmas, kas sākās ar mantu atstāšanu pie vecmāmiņas ap 10:00 un karuseļu parku ap 11:00 un noslēdzās 22:30 ar atgriešanos no svētku gājiena un draugu pavadīšanas, mani puikas vēl gribēja pikniku nevis iet gulēt)
> ja bērni paši vēl programmu izvēlas tikai daļēji, iekļaujiet tajā arī to, kam varbūt viņi nedotu priekšroku, bet kas ir svarīgi jums un kas ir piemērots, lai ar to iepazītos bērni
> mēģiniet atrast vietu, no kuras jūsu bērns var redzēt jūsu vai sevis izvēlēto koncertu (māju ieejas trepītes arī der sēdēšanai)
> laikus informējiet bērnus, kur plānojat doties - piemēram, izstāstiet, ka tagad veikalā nopirksiet saldējumu un tad dosieties uz koncertu
> mainiet plānu, ja ir redzams, ka bērniem 'velk uz citu pusi'
> pārliecinieties, ka bērnam nekļūst bail, izmēģinot jaunu karuseli (dažās atrakcijās vecāki var braukt kopā ar mazuļiem)
> nenoslogojiet bērnu ar drēbēm, kas nav pietiekami ērtas vai atbilstošas laika apstākļiem, bet atbilst jūsu priekšstatam, tas pats attiecas uz noteikumiem - neiespringstiet, ja bērns grib lēkāt pa skatuves priekšu kopā ar citiem, bet neļaujiet viņam, piemēram, kāpt uz tās un traucēt māksliniekus vai klupt pāri vadiem
> fotografējiet, ja ir iespējams, tikai pēc tam secināsiet, ka dažas detaļas ievērojat tikai bildēs (to gan var teikt par pilnīgi visiem svētkiem)
> atrunājiet noteikumus lēni un mierīgi, un vismaz 3x (vai tik, cik nepieciešams) - jo svētku burzmā un krāsainībā bērnam var ienākt prātā pārkāpt ko tādu, kas parasti tiek uztverts kā pašsaprotams (šis ietver arī šķietami elementārus brīdinājumus, piemēram, par pieklājīgu attālumu no karuseļa)

> izlemiet jau pirms svētkiem, kāda būs jūsu reakcija, ja bērns pārkāps noteikumus, par ko vienosieties

Sociālo tīklu galda spēle

Vispār es esmu galda spēļu fans. Tāpēc ilgi nedomāju, ieraugot LUDO galda spēļu kluba paziņojumu par iespēju pieteikties jaunas galda spēles testēšanai. 

Spēle: Social Networks jeb Sociālie tīkli, to piedāvā Brain Games (Baltijas valstu uzņēmums, kas dibināts 2004. gadā un kas izaudzis no izplatītāja par ražotāju). Spēle paredzēta spēlētājiem no 8 gadu vecuma, 2 - 5 cilvēku kompānijā. Jau uzreiz mazliet mulsinošs mums šķita fakts, ka visiem jāspēlē vienlaikus, bet savā ziņā tas atbilst sociālo tīklu būtībai. t.i. > ja vēlaties apmēram iedomāties, par ko ir runa - pieņemiet, ka FaceBook izlikts uz jūsu viesistabas galda kāršu veidā.

Noteikumu vērtējums: ne visai pārdomāti. Kaut kādā ziņā man šis izmēģinājums atsauc atmiņā erudīcijas spēli par pasaules ievērojamākajām vietām, kur nebija iespējams tikt uz priekšu nezinot teju neiedomājamus, lai arī interesantus faktus. Pat spēlējot tuvu draugu lokā mēs apsvērām, vai nebūtu bijis kāds labāks laika pavadīšanas veids (lekt klasītes pagalmā?) > rezultātā secinājām, ka spēle būtu interesantāka, ja to spēlētu pēc citādiem nosacījumiem. Un - tos mainījām. Bet STOP - tas vēl nav 'nē' sociālajiem tīkliem :)

Pieredze: katram spēlētājam ir 25 kārtis, ko izlikt var noteikti kombinējot. Spēle beidzas tad, kad pirmais no dalībniekiem ir pabeidzis savu sociālo tīklu 'mājasdarbu' - izlicis kārtis. Mazliet rodas asociācija ar to momentu, kad tikko esi izveidojis profilu kādā no sociālajām platformām un apgūsti, kādas iespējas tā piedāvā :) Bet tā pa īstam nerodas interaktivitātes garša, lai arī ar atsevišķu kāršu pielietošanu spēlētāji var mainīt spēles gaitu, visus iesaistot konkrēta uzdevuma veikšanā.

Kopumā man šķiet, ka ideja ir laba, bet mazliet pietrūkst izaicinājuma, kas rosinātu dot priekšroku tieši šai galda spēlei un kā līmenis atbilstu Brain Games uzņēmuma nosaukumam (idejiski). Pārnest to, kas labi strādā virtuālajā vidē, uz offline režīmu nav viegls uzdevums. Tas ir skaidrs. Bet mēģināt ir vērts - kaut vai tāpēc, ka online jau ir ne tikai termins, kas apzīmē tehniskas iespējas, online ir statuss, kas teju vienādojams ar tādu informāciju, kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Varbūt spēlei varētu būt sarežģītāks līmenis, piemēram, interneta mārketinga veidotājiem. Mīnuss punkti par visiem attēliem ar apšaubāmām autortiesībām, lai arī spēlē tas var ļaut ātrāk izlikt kārtis :)

Šī spēle lielākā mērā patiks bērniem (8 līdz 12 gadi), jo kārtis paredz dažādu darbību loku un nav vajadzīga īpaši pārdomāta stratēģija. 

Oficiāli spēle tiks prezentēta izstādē Vācijā šā gada rudenī. 

Pirmais diploms

Šodien puikām puspajokam diploma diena. Esam aizvēruši darba burtnīcu pēdējo vāku un tās pagaidām iegūlušas atpakaļ plauktā. Kopumā uzdevumu izpildīšana, nepieņemot nekādus stingrus termiņus un citus standartus, mums aizņēmusi pusi maija un jūniju līdz šim brīdim.

Bērniem domātās attīstošās grāmatiņas un burtnīcas pavisam noteikti ir iespēja bērnu iepazīt. Gan noskaidrot, kas padodas un kas ne tik ļoti, gan ievērot, kas bērnam patīk. Mūsu favorīts un 'diploma darbs' šobrīd ir latviski tulkotā Mazuļu akadēmija, kas izdota Zvaigzne ABC izdevniecībā. Galvenie plusi ir uzdevumu daudzveidība, vizuālā pievilcība un vecuma amplitūda (pirmais vingrinājumu un spēļu komplekts paredzēts jau divgadniekiem).

Pirmo grāmatiņu nopirku pasen, starplaikā starp vienu plānošanu un citu izlēmu mazliet pastaigāties un ieklīdu Zvaigznes grāmatnīcā. Tagad vecākajam bērnam zināmā mērā ir otrais raunds, tikai darba burtnīcas ir cita vecumposma.  Bet mazākais mācās pāriet no švīkošanas uz krāsošanu. Švīkošana, protams, ir daudz labāka lieta.

Uzdevumi ir sadalīti grupās pēc tā, kāds ir to tiešais mērķis:
> krāsu un formu apguve;
> skaitīšana;
> vārdu krājuma veidošana;
> kustību koordinācija;
> vērīguma attīstīšana;
> loģiskā domāšana;
> koncentrēšanās;
> orientēšanās telpā.

Uzdevumus ir ļoti viegli papildināt, piemēram, palūdzot bērnu salīdzināt priekšmetu lielumus, nosaukt krāsas vai pastāstīt savu pieredzi, kur dotais uzdevums ir cits. Līdzīgi var piedāvāt papildus kādu video par saistītu tēmu vai iemācīties dziesmiņu.

Par katru no uzdevumiem pienākas uzlīme. Uzlīmju lapa domāta arī dažu uzdevumu paveikšanai un tā ir iestiprināta burtnīcas vidū un, vismaz pēc savas pieredzes, iesaku to izņemt un paturēt savā zināšanā :) Mūsu gadījumā uzlīmju pievilcības faktors kavē jebkuru koncentrēšanos :)

Rezultāti gan reizēm ir mazliet attālināti no ideāla, bet atļaujos domāt, ka tā ir pašizpausmes norma. Lietus, piemēram, mēdz būt zaļš, bet vislabākā krāsa uz balta zīmējuma kaut kā izkrāsošanai ir baltā..

Izsniedzot 'absolvēšanas uzlīmes' ir mazliet tā sajūta, ka mācījusies esmu arī es pati. Arī paskatīties no bērna skatupunkta. Arī sadarboties. Arī pasmaidīt par to, kas neatbilst plānam..

Zīmuļu alfabēts, sākot pa trim

Priekšpusdiena, saulīte rotājas logos, bet ārā vēl gaiss nav iesilis. Uz galda nekārtīgā kaudzītē saskrējušies daži krāsojamie zīmuļi, kamēr pārējie no rakstāmpiederumu statīva skaudīgi noraugās. 

"Gabriel, kas tas par burtiņu?"
"Tas ir trijstūris." [Nu, ja - viss ģeniālais taču ir tik vienkāršs!]
"Nē, trijstūrim būtu vēl viena mala un tā ir figūra, nevis burtiņš. Vēl tas tad varētu būt grieķu delta, bet iztiksim ar latviešu alfabētu.. Tas ir burtiņš V, ar kuru sākas vārdiņš un vārna."

Bez piezīmes par grieķu alfabētu, šī saruna ir ļoti piemērota tam, lai atcerētos burtiņus. Spēli ar nosaukšanu jau spēlējām, zīmējot burtus sniegā. Bet ar zīmuļiem var nedaudz vairāk spēlēties - jo vārnas taču lido un V arī - tīri labi, ja kāds abus zīmuļus izkustina virs galda virsmas, turot to degunus joprojām kopā.

Apgriežam V un pieliekam šķērslīnīju > mums ir A.
Virs A noliekam vēl vienu zīmuli > mums ir Ā.
Bet vispār šīs dienas trešais burtiņš [trīs ir Gabriela uzmanības limits un, manuprāt, labs skaits atcerēšanās un pozitīvu emociju panākšanai] ir K. Jo Ā parādās tikai uz nodarbības nobeigumu. Vispār jau uz jautājumu, kas tas par burtu, pirmā atbilde ir "krokodils", bet to mēs ātri atrisinām - nosaucot burtu bez krokodila. :)

Norise kopsavilkumā ir šāda: no zīmuļiem izveidojam burtu (ja vajadzīgs kāds apaļāks burts, talkā jāņem lenta vai diegs, vēlams spilgts). Burtu nosaucam un nosaucam pāris vārdiņus. Liekam nākamo burtu. Atkārtojam jauktā secībā. Nodarbības beigās atkārtojam burtus vienu pēc otra.

Piezīmes

Kas nepieciešams? Daži zīmuļi, diegs vai lentīte. Vēlams - krāsaini.

Kas vēl var noderēt? Attēlu kartītes ar dažādiem dzīvniekiem un priekšmetiem.

Intereses noturēšanas laiks: 20 minūtes

Pēc nodarbības, kas pēc idejas ir īsa un koncentrēta, var gan zīmēt kopā ar bērnu, ļaujot tapt kādam no burtiņu kontekstā pieminētajiem zvēriem, gan skatīties video. Ja zīmējat, tad, zīmējumu stāstam attīstoties, var pie katra no uzzīmētajiem zvēriem, cilvēkiem vai lietām pierakstīt to pirmo burtu, kas nostiprinās ne tikai šajā reizē, bet arī iepriekš iegūtās zināšanas. Video - vai nu alfabēta apguves vai par kādu no minētajiem dzīvniekiem, lietām. Vislabāk, ja izmantosiet to, par ko dabiski bērnam bijusi interese, kas patīk, kas piesaista un/vai par ko ir jautājumi.

Sniega burti

Intervēju kāda maza un burvīga privātā bērnudārza vadītāju laikrakstam un man iepatikās viņas atziņa, ko īstenībā droši vien praksē realizē daudzas mammas, bet neapzināti. T.i. - tas sanāk it kā pats no sevis. Viņa uzsvēra, ka ir būtiski radoši izmantot laiku un vidi. Piemēram, dienas pastaiga pagalmā var būt arī matemātikas stunda. Un, jā - patiesi, es zinu neskaitāmus dabas mācības piemērus no pašu ikdienas, īpaši pastaigās ar manu krustmāti. Tāpēc, lūk, vēl viens sniegotu dienu izmantošanas veids!

Nodarbe ir ļoti elementāra: atrodam zaru, kas derīgs zīmēšanai sniegā. Uzvelkam bērna izvēlēto burtu sniegā. :) Atpazīstam, ka tas ir TAS burts. :) Un spēlējam spēli, jo spēles mums ĻOTI patīk. :)

Spēles piemērs: rosinām bērnu vai bērnus nosaukt vārdiņus, kas sākas ar uzzīmēt burtu. Piedalāmies arī paši. Tā varam apgūt arī jaunus vārdus.

Nepieciešamie materiāli: piemērots koka zars un sniegs, vairāki zari, ja arī bērni zīmē tos pašus burtus.

Laiks: 20 - 30 minūtes.

Vecums: apmēram no 2 - 4 gadiem - piebildes pēc, no 2 gadu vecuma nodarbe piemērota vairāk, ja ģimenē ir vēl kāds vecāks bērns, ar kuru kopā visas zinības nereti tiek apgūtas ātrāk.

Ar atkalsatikšanos, sniegs!

Šodien snieg, šķiet, aizsnigs viss logs. Un ir viennozīmīgi skaidrs - mēs noteikti ejam laukā, kamēr pārslas nav pārstājušas krist lejup. Un - sniegs ir forša lieta ne tikai nogaršošanai - izstiepjot mēli un ķerot pārsliņas vēl ceļā uz zemi. 

Zīmēšanas konkurss - sniegā viegli top visdažādākās ainiņas, no saulītes, līdz zaķēnam. Un - pats labākais - 'papīram' nav A4 formāts. 
Nepieciešams - atrast kādu koka zaru, ar ko vilkt līnijas.  

Labirints - ja sniega sega ir biezāka un vietas mazliet vairāk, piemēram, pagalms vai piemājas dārzs, bet der arī rotaļlaukums, var celt jeb, ja precīzāk, izrakt labirintu. Pats labirints (pēc sarežģītības un noformējuma) atkarīgs no bērnu vecuma, iztēles un aizrautības ar šo aktivitāti. 
Nepieciešams: bērniem piemērotas sniega lāpstas, iespējams - arī plāns, ja vēlaties nopietnāku rezultātu.  

Sniega pilis - esat smilšu kastes mantiņas nolikuši augstākā plauktā? Nu ko, ķerieties pie krēsla un pakojiet tās laukā! Sniegs ir lielisks materiāls. 
Nepieciešams: smilšu kastes vai pludmales rotaļlietas (spainīši, lāpstiņas, formiņas) un maiņas cimdi.

Laiks: atkarībā no tā, kā patīk aktivitāte un bērnu vecuma, kā arī laika.
Vecums: vidēji sākot no 2 gadiem.
Ieteicams: silta tēja un (ceptas) siermaizes vai ievārījuma maizītes pēc ienākšanas no āra + filmiņa par surikātiem vai citiem zvēriem.

DIY kā Ziemassvētku dāvana

DIY jeb do it yourself, kā nodarbe Ziemassvētku priekšvakaram vai brīvdienu svētku rītam, var būt laba dāvana gan bērniem, gan ģimenei. Idejas, ko tieši kopīgi izveidot, var izvēlēties atbilstoši Ziemassvētku noskaņai, turklāt, DIY var palīdzēt arī mājas dekorēšanā.

> rotājumi pašu rokām, pašdarinātas eglīšu bumbiņas vai figūriņas, piemēram, papīra eņģelīši, piparkūku sirdis, kuru formiņā paredzēta iespēja izvērt cauri lentīti, papīra ziedi, kā darināšanā var piedalīties arī mazākie;



> gardumi pašu rokām - jau minētās piparkūkas, cepumiņi, konfektes - iespēju klāsts ir ārkārtīgi plašs. Jāizvēlas tikai bērnu vecumam piemērotākais un jāatbrīvo virtuves galds tā, lai nebūtu kreņķu par nejaušām 'avārijām' (piemēram, ēdamkaroti sāls šokolādes cepumu masā);


> svētku svinību lietas - svētku pasta kastīte mājiniekiem un viesiem, kas var darboties līdz pat nākamā gada pirmajai dienai, dziesmu žurnāliņi ar ģimenes iecienītākajām svētku melodijām, foto stūrītis ar pašu izvēlētu tematiku;


> rotaļlietas svētku dāvanām - auduma dzīvnieciņi, grabulīši vai pašdarināti mūzikas instrumenti, kas iepriecinās mazus un liks smaidīt lielajiem, atceroties savas bērnības Ziemassvētkus.

Adventes projekts gandrīz no nekā

Svētki ir tas, kā mēs tos veidojam, un tādējādi nav atkarīgi no perfekti īstenotiem plāniem. Bet no mums, kādi mēs šajos svētkos ienākam, esam un izejam caur, kādā ne tieši domātā nozīmē.

Mūsu Adventes projekts radās nejauši. Jo mēs [tas ir es :D] aizmirsāmies attiecībā uz laikus sagādātu vainadziņu tām četrām vai vairāk svecēm, atkarībā no vēlmes dedzināt.. :) Un no liela, zila, stikla svečtura un baltām svecēm.. 

Svečturis ne pa visam nav lēzens, tāpēc, kad pienāca otrā Adventes svētdiena bija vajadzīgs nedaudz izdomas, lai iestiprinātu līdzās pirmajai arī otro sveci. Tām degot līdzās, siltums darīja savu - sveces pārvērtās baltā reljefā pamatnē, kur nu jau bija daudz vairāk vietas divām, trim un būs arī četrām gaismiņas nesējām. Lai process sagādātu vairāk prieka, uzmeklējām no citos mirkļos dedzinātām svecēm palikušo parafīnu un kausējām to pa virsu. Un tā kļuva par atrakciju.

Un tagad tas jau ir Adventes projekts, jo diezgan dziļais svečturis pārtapis par laivu izdegošo sveču mozaīkai. Un mums ir noruna ar mazajiem, ka Ziemassvētkos no tā sakausēsim sveci - droši vien divas, no jauna..

Viss ģeniālais ir vienkāršs :)

Plastilīna glezna

Šodien tāds rudenīgi nejaukais laiks mūsu pusē un paliekam istabā. Enerģija plūst pāri malām, tā nu sakārtojam kopīgiem spēkiem mantas pa kastēm un apsēžamies pie galda kaut ko darināt. Šodien plastilīna diena. Un mūsu izvēle - nejaušas kompozīcijas plastilīna glezniņa. Nodarbojamies līdz pat pusdienām, lai gan apmēram pēc pusstundas pārejam uz dzīvnieciņu veidošanu.

Un rodas vēl viena ideja - par bloga ierakstu kartītēm ar nodarbošanos listēm, norādot veidu, nepieciešamās lietas un citu derīgu informāciju. Gan jau kāds to jau dara, bet.. varbūt kādam tas tik un tā noder.

Piezīmes

Kas nepieciešams?

> plastilīns
> avīze vai liela papīra lapa, vai cits pārsegums galda virsmai
> zīmēšanas papīrs

Kas var papildus noderēt?
 
> plastilīna nazīši (vai citi sadalīšanas nolūkam derīgi priekšmeti - piemēram, laikus malā nolikti saldējuma kociņi)
> jebkurš cits materiāls reljefas glezniņas darināšanai, piemēram, kreppapīrs, kartons, pogas (dabīgu un ražotu izejmateriālu kombinācijas arī var apsvērt, bet man instinktīvi šķiet, ka labāk tos nekombinēt, piemēram, plastilīnu un ozolzīles.. t.i., es esmu iedomājusies, ka šādi bērns drusku iemācās kaut ko par līdzīgo un atšķirīgo, otrs - un arī tas nav zinātniski pamatots ieskats - bērna gaumi labāk audzināt ar klasiska tipa savienojumiem)

Intereses noturēšanas laiks: apmēram 30 - 40 minūtes vai pat vairāk

Geocaching - kas tas ir un vai tas ir piemērots bērniem?

Mūsu laiks ir laiks, kad nereti attopamies, ka neesam lāgā izkustējušies nekur tālāk par sava ikdienas maršruta sabiedriskā transporta pieturām. Un - šādas atklāsmes mēdz rasties laikā aptuveni no Ziemassvētkiem līdz 1. janvārim.. labi - es nedaudz jokoju, bet pēc būtības tur ir 40 % īstenības. Tāpēc, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, domājot par sava laika kvalitāti, apzināt un iepazīt dažādas kreatīvas idejas par un ap, lai atrastu sev un savai ģimenei piemēroto. 

Tā nu - mazliet par Geocaching - tā ir spēle [ir skaidrs, kāpēc man ideja patīk - pasmaidu], kurā ar ierīci, kas dod iespēju lietot GPS sistēmu, dalībnieki, brīvi izvēloties laiku un ģeogrāfisko atrašanās vietu, var iesaistīties jebkurā sev vēlamā un atbilstošā veidā un apmērā. Pēc būtības tā ir vecā labā paslēpšana [hide & seek] - tikai kartē ir norādītas koordinātas, kur meklēt lietu, ko kāds cits spēles dalībnieks pirms tam tur atstājis. [Pēkšņi iedomājos, ka būtu ļoti jautri, ja saorganizētu draugiem hide & seek apģērbu spēli ar noteikumu, kā jāpārģērbjas.. ] Bet - atgriežamies pie Geocaching - tas nav viss - var izvēlēties arī meklēt izaicinājumu. Skan interesanti - vai ne?

Lai kļūtu par lapas reģistrētu lietotāju, var izmantot Facebook kontu, kas, jāatzīst, ir ērti.
Meklēt tuvākos spēles punktus var, norādot pasta indeksu.
Doties ceļā var jebkurā pieejamā un ērtā veidā, arī ejot pārgājienā, kas fiziski būs visaktīvākā izvēle. Bet tikpat labi - var sēsties arī auto.
Ja vēlaties atrasto lietu paturēt par piemiņu, jums tās vietā jāatstāj līdzvērtīga vai vērtīgāka lieta.
Spēle paredz atzīmēt apmeklētās vietas, ko nosacīti varētu dēvēt arī par kontrolpunktiem, un dalīties ar pieredzi online. Pēc noteikumiem - tikai Geocaching mājas lapā - spēles sociālajā tīklā. Bet - ir forši dalīties arī citviet.

Īpašais plusiņš par to, ka pavisam noteikti var iesaistīties bērni. Vēl vairāk - tas veicinās gan dažādas prasmes, gan dos iespēju padarīt atpūtu nedaudz brīnumaināku. Iedomājieties paši, cik aizraujošas kļūst brīvdienas, ja tām pievieno šķipsniņu detektīvnoskaņas.

Tātad - šis noteikti ir jāpamēģina [tā gan ir vairāk piezīme sev, bet rekomendēju arī pati nepārbaudījusi uz savas ādas].