Loading...
Rāda ziņas ar etiķeti Bērna veselība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Bērna veselība. Rādīt visas ziņas

Saruna par paniku



Tā bija pagājusī vasara. Agrs rīts laukos. Bērni guļ, noguruši pēc apkārtnes izpētes iepriekšējā dienā. Dzīvojamajā istabā skan Latvijas radio. Intervija ar psiholoģi Diānu Zandi. Temats: veģetatīvā distonija. Izskanot sarunai, man ir skaidrs, ka man jāsarunā tikšanās, jo man jādomā par kādu jautājumu un likumsakarīgi, ka es gribu zināt mazliet vairāk.. vairāk par to, kādā veidā veģetatīvās distonijas attīstību var veicināt atmosfēra ģimenē un vecāku attieksme. Un – vai var? [varbūt man tikai šķiet..]

Kad tiekamies Māmiņu kluba telpās, Diāna man saka, ka šādā aspektā viņai par veģetatīvo distoniju iepriekš nav jautāts. Jo veģetatīvā distonija ir diagnoze, ko pārsvarā uzstāda pieaugušajiem. Īpaši bieži tas notiek  20 – 30 gadu vecumā. Būtībā tie ir panikas traucējumi vai baiļu lēkmes, ko rada noteikta emocionālā pieredze, piemēram, emocionālā un/vai fiziskā pārslodze, augsta trauksme. Pusaudžiem no 14 – 15 gadiem panikas traucējumi visbiežāk izpaužas tieši fiziskās veselības kontekstā.

[Te man šķiet, ka ir saikne starp vienu un otru – to, kas notiek bērna un pusaudža spējā tikt galā ar slodzi, un spēju novērtēt sevi, un emocionālās drošības sajūtu kopumā, tāpēc nākamais jautājums ir par to, kas cēlonības nozīmē veido to, ka daļai cilvēku attīstās veģetatīvā distonija.]

„Strādājot ar panikas traucējumiem, svarīgi ir izprast pieredzi, pat ļoti agrīnā bērnībā. Tostarp, jāizvērtē emocionālā vide – cik pieejama vai nepieejama tā bijusi, kādas prasības tiek uzstādītas bērnam, cik daudz laika vecāki pavada ar savu atvasi, cik agri un vai pāragri (kad bērna psihe un emocionālās attīstības līmenis būtībā tam nav gatavi) uzsāktas bērnudārza gaitas. Var atklāties, ka bērns agri saskāries ar kādu zaudējums, kas atstājis būtisku ietekmi uz emocionālo izaugsmi. Lai risinātu problēmu, kad pusaudzim tiek konstatēti panikas traucējumi, ieteicams apmeklēt psihologu.”


paaugstināta slodze uzmanības trūkums pāragri uzsāktas bērnudārza gaitas atstumtība zaudējums emocionālā vardarbība


Diāna uzsver, ka būtisks ir arī konteksts, kādā mēs dzīvojam un kādā audzinām savus bērnus. Tas, kādai sabiedrībai un kādiem nosacījumiem mēs viņus apzināti vai neapzināti gatavojam. Mūsdienu dzīves modelis paredz, ka ļoti būtiska ir konkurētspēja, līdz ar ko gan bērni, gan pieaugušie mēdz saskarties ar neadekvāti augstām prasībām. Nereti bērni tiek noslogoti pārāk lielā skaitā nodarbību, kur gan arī jāizšķir tie vecāki, kuri bērnu atbalsta, un vecāki, kuri rada bērnam sajūtu, ka viņš vai viņa NEKAD nebūs PIETIEKAMI LABS. 

Pieaugušo ikdiena, kas ir otra problēma, saistās ar laika trūkumu, kas paredz arī to, ka bieži nākas saskarties ar ģimenēm, kurās savstarpējo attiecību veidošanā trūkst kvalitātes. Bērns, kurš nejūtas emocionāli drošs savā ģimenē, kuram nav ciešas saiknes ar saviem tuvākajiem cilvēkiem, jūtas nedrošs arī nākamajā emocionālās pieredzes solī – veidojot attiecības ārpus ģimenes. Turklāt – attiecību veidošana nebūt nav vienīgais uzdevums. Uzsākot skolas gaitas bērns saņem konkrētus savu pienākumu un sasniedzamo mērķu uzstādījumus. Īpaši tad, ja skolu papildina ārpusklases nodarbības. Nav slikti palīdzēt bērnam attīstīt talantus un mācīties plānot laiku, slikti ir neatstāt nemaz laika bērnam pašam un radīt pārslodzi.
„Pirmie emocionālās veselības problēmu simptomi ir uzvedības nianses: bērns vai pusaudzis grauž nagus, nervozi virpina vai pat rausta matus, knibinās ap sevi, regulāri sūdzas par vēdera vai galvas sāpēm.” Diāna arī uzsver, ka šie simptomi var parādīties tieši pirms konkrētiem notikumiem, piemēram, pārbaudes darbiem skolā. Ķermenis tādā veidā signalizē par paaugstinātu slodzi. Vecāku uzdevums ir izvērtēt to, kāds faktiski ir bērna ikdienas režīms un mēģināt saprast, kā mazināt psiholoģisko spriedzi, kas reizēm būs arī ikdienas grafika pārskatīšana (pilnīgi iespējams, ka tas ir tikai uz laiku, kamēr bērns pats jutīsies gatavs uzņemties vairāk).

Mēģinot uzstādīt ekvivalentas prasības un pārskatot bērna ikdienas grafiku, būtu ieteicams padomāt par iespējām apmeklēt psihologa konsultāciju. Jā, ir normāli, ka bērnam nākas saskarties ar grūtībām un izjust negatīvas emocijas. Un tikpat normāli ir tas, ka bērnam mājās jātiek uzklausītam un jāsaņem atbalsts. Tāpat – bērnam vajadzīgs laiks. Bet psihologa konsultācija var palīdzēt gadījumos, kad abas puses – vecāki un bērni – kopīgiem spēkiem netiek galā ar situāciju. Ja tiek novērotas panikas lēkmes, tad psihologa apmeklējums ir nepieciešamība. [Te nu gan man gribas piebilst, ka speciālistu jāizvēlas ļoti rūpīgi. Arī intervijas laikā ar Diānu konstatējam, ka psihologu prakses nosacījumi un psihologa darbam nepieciešamā pieredze un izglītība Latvijā nav savstarpēji atbilstoši līmeņu ziņā. Mums būtu vajadzīgs valstisks regulējums arī šajā jomā.]


Tas, kas mums, kā vecākiem, ir būtiski – mācīties vērot savu bērnu, lai mēs zinātu, vai cilvēks mums līdzās ir laimīgs.


Lielās lietas reizēm slēpjas aiz mazajām. Vienkāršas uzmanības, intereses, savstarpējas cieņas. Slodzes negatīvo ietekmi laikus var mazināt līdzsvars bērna ikdienā – piemēram, ja regulāri tiek dota iespēja kvalitatīvi atpūsties, kas var būt arī laiks, ko visa ģimene pavada kopā. No sestdienas filmu vakara līdz galda spēlēm, no futbola pagalmā līdz pārgājienam. Pozitīvas emocijas darbojas kā stresa un trauksmes profilakse. Un nav nekā slikta, ja lielas slodzes apstākļos bērnam tiek atļauts reizi 2 – 3 mēnešos palikt mājās no skolas bez oficiāla iemesla. Tikai tas jāpārrunā. [Lai peles nedancotu pa galdu, kad kaķis nebūs mājās.. jeb lai bērni to neuztvertu kā atļauju pastāvīgi kavēt nodarbības, aizbildinoties ar slodzi.] 

Vēl viena iespēja, kā iemācīt bērnam radīt līdzsvaru savā dzīvē, ir rādīt savu piemēru. [Tas nebūt nav pats vienkāršākais.. ]

Savukārt, ja kādam no vecākiem ir raksturīgas panikas lēkmes, tad jāatrod veids, kā par to izrunāties ar bērnu. Situācija jāpaskaidro bērnam saprotamā veidā. Un vecākiem pašiem jāmeklē palīdzība savu problēmu risināšanā.

Jebkurā gadījumā - svarīgi ir saprast, ka panikas traucējumi nav jāuztver kā apkaunojums vai kā slimība. Principā arī ārstēšanā parasti nav jāizmanto medikamenti, jo fiziskais ķermenis ir vesels. Panikas lēkmē izjustie simptomi ir tieši tādi paši, kā īstā sirdslēkmē un rada ārkārtīgu diskomfortu, tāpēc cilvēki parasti domā, ka ir slimi. Kognitīvi biheiviorālajā teorijā panikas traucējumi tiek definēti kā apgūts / iemācīts pārspīlēts atbildes reakcijas veids uz satraukumu. „Var teikt, ka cilvēka organisms pārspīlēti reaģē uz trauksmi un ar laiku pat neliels uztraukums var provocēt panikas lēkmi. Tāpat kā cilvēks ir iemācījies reaģēt ar lēkmi, tāpat viņš var iemācīties kontrolēt paniku, un ar laiku tā samazinās vai izzūd pavisam. Lēkmes kontrolēšanu, relaksācijas metodes un citas tehnikas, kas palīdz risināt šo problēmu, cilvēks var iemācīties kognitīvi biheiviorālajā terapijā dažu mēnešu laikā. Svarīgi šo problēmu risināt, nevis atlikt un gaidīt, ka notiks brīnums un lēkmes pazudīs pašas no sevis.” saka Diāna, noslēdzot mūsu sarunu.

Kas dzīvo mājas aptieciņā?

Sanāca tā, ka šodien mums apjautājās pēc padoma, sakarā ar vēderiņa pūšanos. Un saruna izvērtās par mājas aptieciņu...

Atceros, ka tad, kad man vēl nebija mazo, manā aptieciņā labi ja bija melnā ogle, kādi pāris plāksteri un ūdeņraža pārskābe. Tagad par to pasmejos. Bet - šodien mūsu mājas aptieciņa ir jau ietilpīgāka. Arī tāpēc, lai nebūtu vienmēr pie vajadzības jāieplāno ārkārtas aptiekas apmeklējums. Un tātad - kas 'dzīvo' mājas aptieciņā?

Paracetamol 250 mg svecītes / Paracetamol sīrups jeb Panadol - paaugstinātas temperatūras mazināšanai; daži citi sīrupi mums neder, jo tiem pievienota vaniļa

Ja jums ir zināms, ka bērns alerģiski reaģē uz kādiem ingridientiem, vēlams vienmēr jau aptiekā pārliecināties, vai tos nesatur konkrētais medikaments. Arī tādēļ, ka alerģiska reakcija slimības gadījumā organismam nozīmē papildu slodzi.

Analgīns - rezerve paaugstinātas temperatūras regulēšanai, ja nedarbojas Paracetamol, analgīns mums izrakstīts pēc hipertermiskajiem krampjiem

Homeopātiskās svecītes jeb supozitoriji Viburcol Heel - arī paaugstinātas temperatūras regulēšanai, vairāk gan tās noturēšanai vēlamajās robežās, kā mazināšanai

Tavegil - alerģisku reakciju mazināšanai, arī kukaiņu kodumu gadījumos

Kā ar jebkurām zālēm, jābūt uzmanīgiem ar rekomendētajām devām!

Smecta - caurejas ārstēšanai

Bepanthen ziede - ādas kopšanai

Briljantzaļais - brūču apstrādei

marle, plāksteri, leikoplasts

Lai izveidotu savu mājas aptieciņas listi, ņemiet vērā savu iepriekšējo pieredzi un zināšanas par medikamentiem, kā arī - konsultējieties ar savu ģimenes ārstu šaubu gadījumā un par Jums nezināmiem medikamentiem. Tāpat - vienmēr atcerieties, ka katrs bērns ir individualitāte un reizēm uz medikamentiem, to sastāvdaļu dēļ, var būt arī alerģiska reakcija
! Konsultējoties ar citiem, esiet uzmanīgi, jo bērniem var būt vajadzīgi specifiski medikamenti, kā lietošana standarta situācijās var būt arī nevēlama. Piemēram, tas pat jau minētais analgīns.
Līdzīgi - konkrētos gadījumos vienam bērnam labāk palīdzēs viens, otram - cits, līdzīgs medikaments. Vajadzības gadījumā jautājiet ģimenes ārstam nosūtījumu pie homeopāta vai jebkura cita speciālista.

Uzmanies no aptiekāra zināšanām!

Šis savā ziņā būs personisks stāsts. Bet domāju, ka mūsu ģimenes pieredzei ir vispārēja nozīme.
Tad nu tā - pirms mazliet vairāk kā gada paaugstināta temperatūra izraisīja mūsu vecākajam puikam hipertermijas krampjus. Pēc tam mums ģimenes ārsts izrakstīja tādu stingrās uzskaites medikamentu kā Diazepamu, tūbiņās. Tam jāatrodas mūsu mājas aptieciņā visādam gadījumam. Pavisam nesen beidzās iegādāto zāļu derīguma termiņš un mēs devāmies vispirms pēc jaunas receptes, bet pēc tam - uz aptieku. Tur gan manu vīru gaidīja neviltots pārsteigums - cenšoties nopirkt vajadzīgo medikamentu viņš apstaigāja sešas Rīgas centra aptiekas. Tas, ka medikaments nebija pieejams, ir mazākā mūsu sūdzības daļa. Būtiskākais ir tas, ka viņam vairākkārt tika piedāvātas tabletes ar līdzīgu nosaukumu, kas īstenībā ir nevis tās pašas zāles citā formā, bet gan miega zāles... Viena aptiekārīte laipni mēģināja ieskaidrot, ka nosaukums vienkārši esot starptautisks...

Ir labi, ka mēs jau zinām, kas tieši mums vajadzīgs, jo medikaments jau iepriekš ticis pirkts. Bet, ja cilvēks paļaujas tikai uz aptiekāra rekomendāciju, pieņemot, ka darbinieks ir zinošs - viņš dodas mājās ar pavisam citiem medikamentiem, kas ne tikai nederēs konkrētajai problēmai, bet pat var kaitēt bērnam.

Hipertermijas krampji - kas tas ir? Hipertermijas krampjus izraisa paaugstināta ķermeņa temperatūra. Te nu ir vērts aizdomāties visiem vecākiem, kuri uzskata, ka slimošanas laikā ar temperatūras ierobežošanu aizrauties nevajag. (Mediķi rekomendē maziem bērniem sākt lietot temperatūru pazeminošus medikamentus pie 38,4, pēc Celsija skalas - C). Turklāt, mūsu bērnam paaugstināta temperatūra bija tikai vienu dienu un mēs devām Paracetamol svecītes. Mūsu kļūda - pietiekami ātri neizsaukta ātrā palīdzība. Krampji sākās brīdī, kad mašīna jau bija pie mūsu daudzdzīvokļu nama durvīm. Kad tas notika, pirmajā mirklī šķita, ka bērns mirst un mēs neko nevaram darīt. Īstenībā kaut ko vecāki tomēr var darīt (un tobrīd to darīja arī mans vīrs) - jums vajadzētu bērnu guļus novietot uz viena sāna, turēt viņu un ielikt mutītē savu pirkstu, lai netiktu nokosts mēles gals. (Protams, jāizsauc ātrā palīdzība, ja tas jau nav izdarīts, norādot, ka sākušies hipertermijas krampji).
Pēc hipertermijas izraisītas krampju lēkmes obligāti jākonsultējas ar neirologu un ģimenes ārstu. Kā arī - jāveic profilaktiska encifalogrammas pārbaude (lai izslēgtu iespējamību, ka krampju īstais cēlonis ir kāda slimība, bet hipertermija bijusi tikai indikators) - cik man zināms, to veic Rīgā, Gaiļezerā. Rūpīgāk jāseko līdz paaugstinātas temperatūras gadījumiem - to pazeminoši medikamenti jālieto jau no 37,5, C. Mūsu prakse rāda, ka temperatūru var būt grūti nodzīt un ka reizēm nākas saukt ātro palīdzību, jo slimnīcā temperatūras strauju paaugstināšanos ir vieglāk kontrolēt. Kas attiecas uz Diazepamu, visticamāk to vajadzēs iegādāties mājas aptieciņai, taču ne visos gadījumos, jo ir atsevišķas cilvēku grupas, kuri šo medikamentu nedrīkst lietot  - par to jākonsultējas ar ārstu.