Līze, Līze Analīze

Nosaukums: Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti

Autors: Inese Zandere

Izdevniecība: liels un mazs

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.

Aptuvenā cena: 4.00 Ls / 5.70 Eur

Par slimnīcu, tad, kad tur jau tāpat neatrodamies, mēs parasti nevēlamies runāt, jo tas ir tas viss, kas saistās ar nepatīkamo. T.i., reti, pat ļoti reti mēs raugāmies uz jebkuru medicīnisku aspektu, kā uz kaut ko lietderīgu, mums vajadzīgu un nepieciešamu, dzīves kvalitāti uzlabojošu. Palīdzošu un labvēlīgu. Lai arī – pārsvarā gadījumu tas būtu atbilstoši. Un – ne tikai tāpēc, ka procedūras mēdz būt biedējošas, sāpīgas un nogurdinošas. Bet arī tāpēc, ka mēs no savas mājsajūtas nokļūstam metāla gultiņā un tā kļūst par mūsu ikdienu – skapi, galdu, guļvietu un pirātu kuģi, ja vajag.

Tā nedomā tikai kāds no mums. Šīs un līdzīgās sajūtas virmo mums apkārt. Un ir tik saprotamas, ka viegli kļūst par mūsu pašu sajūtām. Līdz mēs pieaugot iemācāmies saistīt ar slimnīcu tikai nepatīkamo pusi. Un reizēm šī iemācīšanās ieņem savu vietu arī tajā, cik lielu uzmanību mēs pievēršam regulārajām veselības pārbaudēm, kāda prioritāte veselībai ir mūsu budžetā (ja vien tajā par prioritātēm vispār var būt runa) un, visbeidzot, tajā, kā mēs skatāmies uz ārsta un medmāsas profesijām. 

Runāšana par to, kas tieši tagad ar mums notiek, kam mēs ejam cauri un kas un kāpēc mums nepieciešams, ir daļa no slimošanas. Tūkstošu gadu laikā nekas nav mainījies tajā ziņā, ka cilvēks, sastopot nepazīstamo, uztver to ar aizdomām. Tāpēc – šī grāmatiņa, kuras primāro lomu varētu saskatīt idejā uzmundrināt slimnīcā esošos bērnus un padarīt viņiem slimnīcas ikdienu vieglāk uztveramu, būtībā ir ļoti labs veids, kā vispār paskaidrot bērnam, kas ir slimnīca, kāda ir ārsta profesija un kāda ir tās loma mūsu visu dzīvē. Rotaļīgums ir ļoti pateicīgs iemācīšanās aspekts.

"Es šodien esmu Dakteris, kas pieri gudri rauc,

kas pazīst visas Slimības un zina, kā tās sauc."

Labi, var diskutēt par to, vai katrs skaitāmpants, atsevišķi aplūkots, šajā grāmatiņā ir tieši zelta vērts. Bet – visam jau nav jābūt no zelta. Turklāt, kas gan liedz, lasot priekšā, parunāties ar mazākajiem bērniem par to, ka parka lauma, kam vārdā Trauma, īstenībā ir pašu bērnu rīcības sekas, nevis kāds mistisks ārējais ļaunums, kam ar nevienu no mums nav nekāda sakara. Un, kāpēc gan lai bērnam slimnīcā nevarētu būt iedomāts sunītis, ja tas palīdz viņam justies labāk? Jā, mums IR jāpalīdz bērnam orientēties šajā pasaulē un uzzināt ļoti daudzas lietas, BET – varbūt mums nav tik ļoti jācenšas viņiem piedāvāt gatavu sistēmu, kurā stingri noteiktas visas iespējamās un neiespējamās lietas.. (nav normāli otrā mēģināt mākslīgi ieaudzēt savu perspektīvu vai prasīt, lai tas notiktu pats no sevis, turklāt, stipri apvainojoties par to, ka tas tā nenotiek)..

Un.. noslēdzot, ja MammasDienasGrāmatai būtu jāpiešķir speciālbalva – tad šī ir mūsuprāt labākā no Bērnu žūrijai piedāvātajām grāmatiņām 5+ vecuma grupā. Arī pievienoju Līzi Analīzi iezīmei Mammas Bibliotēka, kas šajā blogā nedaudz atšķir grāmatas, par kurām rakstām, un grāmatas, kuras lasām un īpaši atceramies.

Berts, 2B un sivēns..

Šī nav otrā grāmata no Bērnu žūrijas plauktiņa, ko paņemam līdzi uz mājām. Bet ir otrā, par ko jau bibliotēkā mazliet šaubos, vai neesam tai par mazu. Un – jā, šoreiz esam gan. Kaut kā uzmanība nemaz nepieķeras ne Bertam, ne notikumiem. 

Te uzreiz gan jāatzīmē tas, ka vecuma grupa, kurai šī grāmatiņa paredzēta vērtēšanai, ir sākot no piecu gadu vecuma un līdz pat deviņiem, tāpēc – domājams, ka sākumskolas mazajās klasēs Berts un otrā B, un kāds visai populārs sivēns varētu gūt daudz lielāku atsaucību. Grāmata arī drīzāk ir ne no priekšā lasāmajām, bet tāda, kas kādas pāris dienas dzīvo mugursomā, blakus mācību grāmatām. 

Ar asprātīgi veidotajiem personvārdiem, tiešo stāstījumu un saprotamo ikdienu, stāstījums vēsta par visiem svarīgajiem notikumiem Berta dzīvē. Shematiski autore tos padarījusi arī par pieturas punktiem – un šis stāsts ir maršruts, kur darbība notiek tikai tajos. T.i., rakstītais sakārtots zināmā mērā pēc dienasgrāmatas principa, vēstot par kopējo, no dažādu atšķirīgu dzīves momentu skatupunkta. Līdz ar to lasītājā tiek vingrināta spēja veidot aprises redzamā neredzamajai pusei un mazdrusciņ arī empātija.

„Reizēm cilvēki bēdājas bez iemesla. Piemēram, kad ir noguruši.” Un reizēm tādos brīžos viņi apsēžas līdzās, skatās vasaras fotogrāfijas, aizsūta dažas kādam sev tuvam cilvēkam ar sveicieniem un vēstuli.. „Protams, tādu, ka mēs par viņu domājam un ceram, ka viņai nav ziemas depresijas.” Bet pēc tam reizēm tiek cepti rozīņrauši..

Nosaukums: Berts un otrā B

Autors: Pireta Rauda

Izdevniecība: liels un mazs

Gads: 2013

Apjoms: 144 lpp.

Aptuvenā cena: 4.50 Ls / 5,20 Eur

Hugless Duglas

Apskauties, kā izrādās, var iemācīties, jo ir vismaz ap desmit apskāvienu veidiem, un, ja jums ir radoša iztēle, vēl vairāk.. Īpaši, ja visa tā apskaušanās lieta sākas ar dažādiem mēģinājumiem un apburoši ilustrētu pamācību..

Nosaukums: Kur ņemt vienu apkampienu?

Autors: Deivids Mellings

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.

Aptuvenā cena: 5.40 Ls / 7.68 Eur

Duglass ir lāču bērns. Viņa istaba ir mazliet juceklīga. Viņš, laukā ejot, uzsien šalli. Un vēl visādi citādi ir diezgan līdzīgs daudziem citiem bērniem. Un – viņam ļoti, ļoti, ĻOTI vajadzīgs apskāviens, kuru viņš drosmīgi dodas meklēt.

Šī grāmata ir ne tikai lieliska izvēle lasāmlaikam, tostarp pirms gulētiešanas, tā varētu būt arī ļoti laba dāvana. Lielās, dabiskās un krāsās (tieši tik, cik vajag) piesātinātās ilustrācijas, spēle ar teksta izvietojumu un burtu lielumu un notikuma dinamiskums, kad saskaitīts vai sareizināts, vai abējādi, veido ļoti pozitīvas emocijas un asprātīgā veidā atgādina par to, cik SVARĪGS var būt viens apskāviens.

P.S. Šī ir viena no tām grāmatām, kuras lasīšana ievelkas garumā uz ‘lūdzu, vēlreiz!’ Un .. tai ir arī ļoti pievilcīga aplikācija >>

Kā iesēdināt polārlāci auto?

Pirms kāda laika manā pastkastītē ieradās Timijs Negals. Ar visu lāci. Un visām savām diezgan apjomīgajām problēmām, vismaz divos plānos: pirmajā plānā, no bērna perspektīvas redzamajām, otrajā plānā - ar tām, ko var piefiksēt lasot tad, kad pamatskolas sols ir jau pasen aiz muguras.  Lai gan - iespējams, ka šajā grāmatā ir vairāk par divām kārtām, jo Timijs ir pavisam neparasts bērns ar ļoti radošu interpretāciju par to, kas grāmatas kontekstā redzama kā reālā situācija, arī mazajiem lasītājiem. 

Izdevniecība White Book jau tuvākajā laikā, oktobra pirmajā pusē, plašākai auditorijai piedāvās jaunu bērnu grāmatas tulkojumu. Latvijā Stefana Pastisa (Stephan Pastis) Timmy Failure ierodas kā Timijs Negals. Un, uzreiz piebildīšu, šis ir viens no veiksmīgākajiem tulkojumiem, ja salīdzinu pēdējā laikā lasītās grāmatiņas (un ne tikai nosaukuma izvēle).

Starp citu, iepazīstieties, Timijs >>

:) :) :)

Citi grāmatas plusi ir dinamiskais sižets un ilustrācijas, kurās vērtība ir ne tieši mākslinieciskumā, bet tajā, cik lielā mērā tās papildina tekstu, radot grāmatas sajūtu. Nevis grūti, bet tieši neiespējami iedomāties Timiju Negalu kaut mazliet citādi..

 Grāmata būtībā ir Timija piezīmes, izvēlēto stilu saglabājot ar interesantu vizuālo risinājumu ne tikai attēlos, bet arī lapu noformējumā. Un piezīmes ir par dzīvi un sapņiem: par to, ka mēs katrs esam mēs pats, par vēlēšanos, kas mums piemīt, par ikdienu, par cilvēkiem ap mums un par to, cik lielā mērā mums katram pasaule ir tāda, kā mēs to ieraugām.. :) un, jā, kas ir ne mazāk svarīgi - par to, kā iesēdināt auto polārlāci, "kas ir pietiekami liels, lai padarītu neredzamas tavas kļūdas".

Vienīgais, ko pagaidām sev atstāju uz jautājuma zīmes, ir vecums. Šī nekļuva par skaļi lasāmo grāmatu mums, jo esmu diezgan pārliecināta, ka ar 3 - 5 ir tomēr tai par maz. Visticamāk grāmatiņas auditorija varētu būt bērni, kurus varētu uzskatīt par Timija vienaudžiem (11+, apmēram pamatskolas vidus..), pēc manām domām. BET - šo grāmatu es noteikti rekomendētu izlasīt pieaugušajiem. Tās stāstījums par visai pašpārliecināto mazo detektīvu ļoti labi ilustrē arī pieaugušo ikdienā bieži novērojamas sadzīves ainas, attieksmes un komunikācijas problēmas - t.i., ja vien esat gatavi ielūkoties tajā ciešāk.

Ko vēl būtu vērts zināt? Grāmatas autors ir New York Times karikatūrists un grāmatas novērtējumos tiek izcelts tieši tās humoristiskais skatījums uz lietām un notikumiem.

Seši stāsti labvakaram

Re, pīle. Dīvaina tā pīle. Tāda strīpaina..
Tā nav pīle!
Nē? Nu, paskat - pīle..
Nē!
Kas tad  tas ir - varbūt krokodils?
Nē, tā ir pīle!

:)

Pirmsgulētiešana šovakar ir lasāmlaiks. Mūsu rokās nonākusi Janoša (Janosch) stāstu grāmata par mazo lāci un mazo tīģeri. Mazliet tajā ir no manas bērnības sajūtas par Lācīti, kuram bija veikals, un arī par Vinniju (arī lāci, to pašu, kuram laikam galvā tomēr bija zāģu skaidas). Bet grāmata nav tik stāstoši aprakstoša kā par Lācīti (tajā daļa stāstīšanas uzticēts ilustrācijām) un nav arī tik lieldarbs kā Vinnijs. Bet.. tajā ir no visa pa druskai. Un tieši tik pa druskai, lai pieaugušie pasmaidītu ik pa laikam par kādu vienkāršu dzīves īstenību, bet bērni aizrautīgi klausītos.

Taisni brīnos, kad pēc pirmā stāsta, kas trim, ja ne arī bez piecām minūtēm pieciem gadiem, šķiet pietiekoši garš, atskan "Lasi vēl nākamo!" :) Tas galu galā tikai apliecina, ka stāsti nudien ir labi izstāstīti, raiti un sirsnīgi.. Taču.. kaut kā man tomēr pietrūkst. Un - kaut kas ir arī par daudz. Kas ir par daudz - to gan ir vieglāk pateikt. Par daudz ir tā, ka grāmatiņas pasaules uzskatā Dievs kļūst par lietvārdu, lai izsauktos (teoloģiski arī tam ir apzīmējums, ko mēs pieaugušie zinām) - un, jā, tas nav veids, kādā es gribētu, lai mani bērni mācās sarunāties ar Dievu, ja viņi izvēlēsies manu reliģisko pārliecību. Vispār - tas nav veids, kādā es gribētu, lai viņi novienkāršo visu, kas nav praktiski tverams, tāpēc es grāmatā veicu korekciju un lasot izlaižu to konkrēto lietojumu, atrodot kaut ko domātās jēgas ziņā (kontekstuāli) līdzīgu. Jā, es zinu, ka tas nav labas literatūras vispāratzīts cenzs. Zinu, ka dzīvē ar to itin bieži tāpat nākas saskarties. Zinu.. (starp citu - līdzīgas teksta un teksta ietvertās attieksmes diskutējamības problēmas esmu ievērojusi arī citos, daudz populārākos darbos, piemēram, Keneta Greiema Vējš vītolos un Tūves Jansones Komēta nāk), bet.. ja man jāizvēlas starp divām grāmatām, kuras abas maniem bērniem patīk - nopirkt es neizvēlēšos šo. Jo arī lietas, ko mēs nesaprotam, mēdz pielipt..

Tā nu ir pateikts, ka pīle, kas nav pīle, tomēr ir pīle.

Arlabunakti :)

Post scriptum (informācijai): 

Pilns nosaukums: Ak, skaistā Panama
Autors: Janošs
Izdevējs: Liels un mazs
Gads: 2013
Lappušu skaits: 263
Aptuvenā cena: 6,50 Ls

Bērnu žūrija un Hūberts

Šodienas programmā ir pastaiga, kurā ēdam tumšo šokolādi, lasām lapas kolāžām un mācāmies būt vērīgi, t.i., atrodam (un laiku pa laikam saskaitām) putnu būrīšus parkā , sēnes pa ceļam un, protams, atšķirīgās un krāsainās rudens skaistules. Un ne tikai - vienlaikus mēs mācāmies paveikt konkrētu uzdevumu (salasīt lapas.. zīles nē.. kastaņus nē.. zarus nē :) ), attīstām koncentrēšanos un prasmi raksturot.

Kad no pastaigas griežamies uz māju pusi, sanāk, ka pa ceļam ir bibliotēka. :) Tur, lasīšanai pirms diendusas paņemam šāgada Bērnu žūrijas kandidāti - grāmatiņu par zaķi Hūbertu.

Pilns nosaukums: Pārsteiguma ballīte Hūbertam
Autors: Aleksandrs Rozēns
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2012
Lappušu skaits: 31 lasāmlapas
Aptuvenā cena: 5 lati un mazliet santīmu

Hūbertam ir jauns mētelis. Un  Hūberta mētelis nav vis šāds tāds. Tas ir mētelis, kurā Hūberts kļūst, par ko vien vēlas. Arī par pirātu. Arī tad, kad situācija Hūberta ikdienā nemaz nav tam piemērota, kā mēdz gadīties ar visiem sapņotājiem - īpaši bērnībā. Kas notiek tālāk un kā viss izvēršas neaizmirstamā pārsteiguma ballītē ar draugiem, baloniem un kūku? To uzzināt var ikviens lasītpratējs..

Ja mazliet vairāk par grāmatu no vecāku viedokļa, tad pirmā lieta, kas noteikti jāmin - tā saista uzmanību. Ilustrāciju un stāstījuma kombinācija spēj noturēt arī trīsgadnieku (un ilgāk par lasīšanas laiku). Un mūsu gadījumā - visai enerģisku un kopumā visai nepacietīgu trīsgadnieku, jo ir grāmatas (stāsti, pasakas..), kuras lasīt iesākam un.. un tikai iesākam.

Otrkārt, grāmata ir lieliski piemērota tam, lai vispār sāktu iemācīties, kas ir lasīšana. Grāmatas tekstā atraktivitātei daži vārdiņi ir aizstāti ar zīmējumiem, piemēram, zaķa Hūberta lietusmēteļa zelta poga un mētelis pats. Lasot kopā ar bērniem, tas kļūst par veidu, kādā lasīšanā var piedalīties arī lasīt vēl neprotot. Un - pie reizes ieraudzīt saistību starp burtu virknīti un lietu, priekšmetu vai dzīvu būtni (t.i., burtu virknīte lasītpratējam ir tāds pat apzīmējums kā mazais attēls - nu, relatīvi, protams..).

Grāmatā netiek aplūkots filosofiski dziļās visu vecumu problēmas, kā Vinnijā Pūkā. Manā skatījumā nav arī pašas mākslinieciskākās ilustrācijas (ne labā, ne sliktā mākslinieciskuma nozīmē - un es nesalīdzinu domās ar Disney/Pixar animāciju varoņu iegrāmatošanu), BET - mazajiem patīk. Un patīk, manuprāt, arī tāpēc, ka tieši sava stila dēļ grāmatiņa piesaka sevi kā kaut ko tuvu un pazīstamu (mazais vēl tagad vakarā sēž man blakus un pārlapo grāmatu).

Tāpēc - ja nu ejat garām bibliotēkai vai grāmatnīcai - Hūbertam ir jauns mētelis :)

Grāmata par to, cik brīnumaina var būt ikdiena un ikdienišķais..

Klajā nākusi ļoti sirsnīga, krāsaina un apburoša grāmata pavisam mazām jaunkundzēm.

Grāmatas nosaukums: Brīnumainā Nensija
Autore: Džeina O'Konora
Ilustrācijas: Robina Preisa Glasere
Izdevējs: White Book
Gads: 2013
Lappušu skaits: nav numurētas un jūs par to aizmirsīsiet 
Aptuvenā cena: nedaudz virs 5.50 Ls

Grāmatiņā ir īss stāsts par vienu dienu kādas ģimenes dzīvē, kurā meitenīte vārdā Nensija gan iepazīstina ar savu ģimeni, gan ar to, cik vienkāršas ir tās lietas, kas pieaugušajiem dažreiz šķiet ārkārtīgi sarežģītas. Pirmkārt - brīnumainību dzīvei iespējams piešķirt ātri, jautri un par brīvu. Otrkārt - un kas padara grāmatu tik SIRSNĪGU - dažos vārdos ir iespējams izstāstīt to, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

KRĀSAINĪBU rada bagātīgās grāmatiņas ilustrācijas. Tās ir ļoti pārdomātas un detalizētas, kas piešķir tām iespēju pilnībā ievest lasītāju Nensijas pasaulē. Un pateicoties tām var teikt, ka White Book tikko iesāktā sērija ir ne tikai lasāmgrāmata, bet arī skatāmgrāmata. Tāda, pie kādām bijām pieraduši savā bērnībā. Ar lielām, stāstošām un dabiskām ilustrācijām.

Trešais vārds, ar ko visnotaļ var raksturot Brīnumaino Nensiju ir APBUROŠA. Viņa ir kaut kur starp Mašu no multiplikāciju sērijas par mazo meitenīti un lāci un Pepiju Garzeķi.Viņa ir piemīlīga, viņa ir oriģināla un viņa ir neparasta. Un viņa pavisam nemanot neparastu padara arī visu ap sevi. Ja vien esat pietiekami pozitīvi, lai uz mazu brīdi ļautu Nensijai, saldējuma desertam vai filmu vakaram sestdienā padarīt savu dzīvi par to, kas tā ikdienā varbūt arī nav, sapratīsiet, par ko ir runa. Un arī to - kāpēc tas ir tik svarīgi..

..of monsters and men

Grāmatas nosaukums: Monstru skola
Autore: Lizija Harisone
Izdevējs: White Book
Gads: 2013
Lappušu skaits: 256 lpp.
Aptuvenā cena: no 5.77 Ls

Video. Lelles. Krāsojamās lapas. Spēles. Mūzika. Un jā - šī atslēgas vārdu virkne attiecas uz augstāk minēto grāmatu. Turklāt - vismaz divās nozīmēs..

Pirmā no tām, protams, ir tiešā nozīmē - par un ap grāmatas sižetu izveidots plašs klāsts saistīto 'izklaižu' jeb fan stuff.  Mūsdienu mārketinga pieeju plānošanas kontekstā jāpieņem, ka viennozīmīgi nav iespējams pateikt, kas veido kā popularitāti vairāk. Tas atsauc atmiņā, ka mēs skolā dalījāmies ar tādām visai pieticīgām izklaidēm, kā āķīgie jautājumi. Nu, ne tikai par to, ko dara zilonis ledusskapī.. arī par to, kas bija pirmais - vista vai ola.. Pēdējais ļoti labi raksturo jebkurus mēģinājumus izšķirt grāmatu no visām citām monstru lietām.

Otrā nozīme ir tā, ka visas šīs lietas pastiprina grāmatas pamatā esošo domu runāt par to, cik svarīga ir individualitāte skolā kā sabiedrības modelī. Tieši no minētā visa sastāv ikdiena un līdz ar to arī pusaudža pašnoteikšanās. Un arī no notikumiem, kas atstāstīti Monstru skolā - protams, sižeta varoņiem pielāgotā veidā. Tipiska pusaudžu grāmata ar tai raksturīgu saturisko kvalitātes līmeni, kas to visticamāk nekad neierindos nevienā klasikas plauktā.

Lai arī - vērtējumu amplitūda kopumā ir no ļoti atzinīgas līdz ļoti noraidošai. Taisnība ir vai nu katram vai nevienam.

Vecāki, kuriem šķiet, ka viņiem jāizlemj, vai bērnam to lasīt vai ne, mazliet kļūdās. Auditorija, kuru vecumam domāta grāmata, to paņems bibliotekā un izlasīs skolā, matemātikas stundā zem sola, arī tad, ja pateiksiet 'NĒ.' Vai Jums par to vajadzētu uztraukties? > Jums vajadzētu uztraukties vairāk par bērna spējām kritiski vērtēt to, ko viņš vispār redz un dzird (televīzijas ziņas ieskaitot). Bet - monstri (tādi un citādi) jau diezgan ilgtermiņā ir visur - un ne tikai informācijas amplitūdā no televīzijas kanāliem līdz mājas lapām un spēlītēm internetā. Šis 'sižets' ir ar krietni lielāku vēsturi. Turklāt, liela daļa monstru ir cilvēku pašu radīti vai par monstriem padarīti.

Ja uztraucaties par to, ka nezināt, ko bērns lasa, tad jums ir divas iespējas. Pašam izlasīt. Vai padomāt - cik lielā mērā kritiski vērtējamas būtu Glābējzvana un līdzīgās sērijas tikai tāpēc, ka tagad jūs vairs tās ne par ko nelasītu? Vai arī - cik daudz jūs bērnībā uztvērāt/paņēmāt/piesavinājāt, piemēram, no brāļu Grimmu pasakām.. Tās bija samērā populāras, lai arī principā vismaz atsevišķas no tām noteikti ir uzskatāmas par pieaugušajiem domātu literatūru, jo pat bērniem domātās šausmu literatūras žanrā tās neiederas. Ansītis un Grietiņa šķiet nevainīgs stāsts par apmaldīšanos mežā? Atceraties, ka tas ir par kanibālismu?

Kamēr bērni guļ..

No visām pusēm atskan satraukti šņuksti par to, cik nežēlīga ir autoru iztēle. Pirmajā mirklī taisni grūti iedomāties, kas ir NOTICIS. Izrādās - noticis ir tas, ka esam aizmirsuši, kas mēs paši esam..

Pirms kāda laiciņa darbu gūzmā pamanīju ziņu par to, ka internets [kārtējo reizi] zaudē prātu, kā izlasīšanu gan atliku uz vēlāku laiku. Un pamanīju tikai tāpēc, ka nesen biju saņēmusi White Book epastu par Džordža R. R. Mārtina romāna Troņu spēles pieejamību elektroniskā formātā.

Pati ziņa nebija nekas ne plašs, ne saturiski izcils, tomēr tendence skaidra - visi ir milzīgi sašutusi par to, cik nepavisam ne mīlīga ir romāna ekranizatoru pieeja sižeta pavērsienu atspoguļošanā.

Pirmā mana doma - jāielūkojas Ilzes blogā, vai viņa ir rakstījusi par grāmatu - ir, starp citu >>. Otra - vai skolā vairs neliek lasīt Šekspīru un antīkās traģēdijas? Un - ko māca vēstures stundās? Ja mēs sākam masveidā apvainojoši bļaustīties par slepkavību ainām filmās (turklāt, nebļaustāmies par masu iznīcināšanas grautiņiem Holivudas super grāvējos un nebļaustāmies, vai vismaz tik skaļi ne, par mantiņām kinderolās ar atveramām galvām), tad acīmredzot neesam piefiksējuši, ka masveida brutāla slepkavošana tomēr ir rietumu kultūras neatņemama diagnoze.

Te nav runa par to, vai tas ir normāli un labi, un vēlami. Nav runa par vēsturiski notikušā sekām un kontekstiem. Runa ir par to, ka Troņu spēle atbilstoši sāgas rakstītajiem un nerakstītajiem literārajiem noteikumiem iekļauj realitātes aspektus tādus, kādi tie nu ir.  Un, ja mēs [pieaugušie] nespējam uz to skatīties, tad - varbūt mēs nespējam skatīties paši uz sevi? T.i., saprast savas iekšējās amplitūdas un to, kā katrā no mums atsaucas gadsimtu pieredzes..

Vēl mazliet par mazuļu miegu

Pirms kāda laika rakstīju par Hārvija Karpa grāmatu ar padomiem vecākiem par mazuļu un īstenībā arī par savu pašu miegu un tā vērtību. Šodien MammasDienasGrāmatai ir viesis - Diāna Zande ar savu grāmatas recenziju :)

"Pieaugušie miegā pavada apmēram trešo daļu dzīves, bet pirmajos dzīves gados mazuļi noguļ pat pusi no diennakts. Miegs ir ārkārtīgi svarīgs process, kurā mazuļa smadzenes apstrādā dienā iegūto informāciju un ķermenis atpūšas. Arī mazuļa vecāki miegā uzkrāj spēkus jaunai dienai, un viņu fiziskā un emocionālā labsajūta ir tieši atkarīga no tā, vai mazulis naktī mierīgi guļ vai regulāri mostas un ir jāmierina. Tāpēc mazu bērnu vecākiem jautājumi, kas skar mazuļa miedziņu ir tik nozīmīgi. 

Latviešu valodā līdz šim nav bijusi pieejama plaša literatūra par bērna miegu pirmajos dzīves gados, veselīgu miega ieradumu veicināšanu un attīstīšanu dažādos bērna vecuma posmos, kā arī dažādu ar bērna miegu saistītu problēmu risināšanu. Tieši šo informāciju vienkārši, strukturēti un iedrošinoši sniedz grāmata par laimīgākā mazuļa miegu. Šīs grāmatas būtiska vērtība ir tā, ka tajā sniegti ne tikai padomi miega ieradumu veicināšanai, bet runāts par mazuļa attīstību plašākā kontekstā – par ēdināšanu, rotaļāšanos ar mazuli, par vecāku pēcdzemdību depresiju, tēta nozīmi labam mazuļa miedziņam. Tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem, kuri parasti dara raizes daudziem vecākiem – kā saprast, ka mazulim nāk miegs, cik ilgi mazulim būtu jāguļ, kā veidot gulēšanas rituālu, vai nēsāt mazuli slingā vai mācīt viņam gulēt savā gultiņā un no kāda vecuma to darīt, kā palīdzēt mazulim ar „nakts murgiem”? 

Grāmatu var lasīt „no vāka līdz vākam” vai atšķirt lapas ar „aktuālo informāciju”, lai ātri atrastu atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Ieteikumi veidoti tā, ka varat improvizēt, tos izmantojot un izmēģināt tā, kā vislabāk tieši jūsu mazulim un ģimenei. 

 

Psiholoģe Diāna Zande (mg.psych., mg.arts.)"