vārīti, atdzesēti kartupeļi
1:1
sviestā un sīpolos sautētas gailenes, atdzesētas
+
dilles, sāls
kefīrs
Rāda ziņas ar etiķeti Ēdienkarte. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ēdienkarte. Rādīt visas ziņas
Gailenes aukstajā zupā
Šī recepte gan nav piemērota maziem bērniem, jo sēnes ir viens no tiem uztura elementiem, kas ieviešams tikai no noteikta vecuma un pakāpeniski, bet..
Rīsi mājas gaumē
350 - 400 grami rīsu (tvaicētie vai brūnie)
viens vidēji liels baklažāns
viens vidēji liels tomāts
50 - 60 g sviesta
baziliks un sāls pēc iedvesmas
Rīsus izvāra. Pannā izkausē sviestu. Nomizo un sagriež tomātu un sutina sviestā. Nomizo un sagriež baklažānu strēmelītēs, pievieno tomātam un pārlej ar ūdeni (tikai pārsedzot dārzeņus). Pievieno baziliku un sāli (var arī šķipsniņu melno piparu) un turpina sautēt zem vāka.
Alternatīva: rīsus var pasniegt ar kaut ko citu, ja kādam no ģimenes locekļiem (mazam vai lielam) baklažāns pēkšņi šķiet ļoti aizdomīgs, piemēram, ar dzērveņu ievārījumu.
sīpoli VS sīpolloki..
bundžiņa konservētu sarkano pupiņu
viens vidēji liels tomāts
200 - 300 grami cietžāvētas desas
viens vidēji liels sīpols VAI bunte sīpolloku
sauja diļļu
2/3 kefīra pakas
sāls
Jūnija piektdienas ēdienkarte
Brokastis: auzu pārslu putra ar šokolādes un vafeļu skaidiņām bērniem, alternatīva man: auzu pārslu putra ar sviestu, daudz kurkumas un mazliet sāls (lieta, no kā man atradināties ir ļoti grūti un varbūt arī nemaz nevajag)
Pusdienas: bērniem makaroni ar sautēta laša mērci un sieru (lasi pat nevajag daudz, galvenais ir garšas nianse, receptei var izmantot vakardienas mērces atlikumu vai tikai buljonu, pavisam bez zivs gaļas), alternatīva ar miltu bagātiem produktiem - klasisko kartupeļu salātu bāzes aukstā zupa (vidēja bļodiņa vārītu, atdzesētu kartupeļu, apmēram pusotrs sīpols - tā sacīt nīderlandiešu un beļģu gaumē, 1/3 krejuma, 2/3 kefīra, sāls pēc garšas, dilles pēc vēlēšanās > sanāk labi, niansei var pievienot arī svaigu tomātu)
Launags: augļu salāti
Vakariņas: bērni izvēlas, ka vajag sildīt makaronus un ēdienkarte iet mīnusos, bet tas nekas - reizēm jābūt zināmai izvēles brīvībai / alternatīva - aukstā zupa
Diena pati sastāv no apmākušās laika, ko laika ziņās mēdz pieteikt ar papildinājumu 'vietām līs', nelielām pastaigām gumijas zābakos, ar vērienu pārbaudītām mantu kastēm, pilnmetrāžas animācijas un Saules sistēmas padziļinātas izpētes ar daudziem 'kas ir tas?' un 'mammu, kāpēc.. [saule ir tik liela]?'
Pusdienas: bērniem makaroni ar sautēta laša mērci un sieru (lasi pat nevajag daudz, galvenais ir garšas nianse, receptei var izmantot vakardienas mērces atlikumu vai tikai buljonu, pavisam bez zivs gaļas), alternatīva ar miltu bagātiem produktiem - klasisko kartupeļu salātu bāzes aukstā zupa (vidēja bļodiņa vārītu, atdzesētu kartupeļu, apmēram pusotrs sīpols - tā sacīt nīderlandiešu un beļģu gaumē, 1/3 krejuma, 2/3 kefīra, sāls pēc garšas, dilles pēc vēlēšanās > sanāk labi, niansei var pievienot arī svaigu tomātu)
Launags: augļu salāti
Vakariņas: bērni izvēlas, ka vajag sildīt makaronus un ēdienkarte iet mīnusos, bet tas nekas - reizēm jābūt zināmai izvēles brīvībai / alternatīva - aukstā zupa
Diena pati sastāv no apmākušās laika, ko laika ziņās mēdz pieteikt ar papildinājumu 'vietām līs', nelielām pastaigām gumijas zābakos, ar vērienu pārbaudītām mantu kastēm, pilnmetrāžas animācijas un Saules sistēmas padziļinātas izpētes ar daudziem 'kas ir tas?' un 'mammu, kāpēc.. [saule ir tik liela]?'
Mazā sabiedrība
Slimnīcas nodaļa ir kā mazs sabiedrības modelis, kurā ir gan savas rakstītās un nerakstītās vienošanās, gan reakcijas un pretreakcijas uz dažādām norisēm sadzīvē. Tāpat - simboliski piemēri tam, kā esam saistīti viens ar otru, un tam, kā īstenojas politiskā līdzdalība. Un - lai cik tas nebūtu pārsteidzoši - te ļoti labi redzams sirds stāvoklis, jo, par spīti visiem centieniem, visu ko pievienojot un pārvienojot, it kā radīt augstākas kvalitātes un stabilāka finansējuma nodrošinātus medicīnas pakalpojumus, joprojām notiek kiš miš ar un bez rozīnēm. Un te nav runa tik daudz tieši par medicīnisko personālu, kā par to, ka visiem (faktiski nav nekādu divu pušu), nodaļā ienākot jaunam pacientam, jāsaskaras ar salīdzinoši grūtu izvēli, kurā palātā jauno slimnieku ievietot. Vieniem jāpieņem lēmums, kur, otriem, kā uz to reaģēt.
T.i., nemaz nerunājot par to, ka sākotnēji nav iespējams vienmēr noteikt precīzu diagnozi, faktisko apstākļu dēļ, mediķi ir spiesti izlemt par to, kura dažādo simptomu kombinācija būs mazākais ļaunums.. Protams, kā augstāko standartu izvirzot pēc iespējas mazāku risku. Rezultātā ir iespējams, ka bērns nonāk slimnīcā ar plaušu karsoni, bet izrakstās pēc atveseļošanās no rota vīrusa. Un jebkurā citā kombinācijā. BET - pirms šī piezīme kļūst par medicīnas sistēmas noriešanu - es gribu atgādināt, ka vienmēr pastāv teorētiska iespēja, ka jūs savam mājās slimojošajam bērnam tāpat atnesīsiet papildu vīrusu.
Salīdzinoši bieži mums ir tā, ka pie nopietnākas vīrusa pārslimošanas pēc tās drīz pieplusojas cita saslimšana. Gluži vienkārši organisms novājinās slimošanas laikā un jūtīgāk uztver apkārtējās vides ietekmes. Kas tikai nozīmē, ka atveseļošanās noslēguma fāze, kā organisma līdzsvara atjaunošanās, nav mazāk būtiska, kā pati cīņa ar slimību.
Bet es arī nesaku, ka augstāk minētais tāpēc jāpieņem kā norma. Bet.. novērojumi pierāda, ka atsevišķas reakcijas ne tikai neizmaina situāciju uz labu, bet pasliktina to.
Bet svarīgais te ir kaut kas cits > saglabāt iekšējo modrību atpazīt tās lietas, kas ir cilvēcības un kas ir pašaizsardzības/nepieciešamības jautājums. T.i., ja jūsu palātā atrodas mazuļi, pie kuriem viņu tuviniekiem nav iespējams palikt, bet viņu un jūsu bērna saslimšanas ir atšķirīgas, jums jāsaskaras ar jautājumu, vai spersiet soli uz priekšu un iesaistīsieties viņu ikdienas izmainīšanā? Tāpat - ja jūs redzat nepilnības tur, kur tās jau robežojas ar nolaidību vai tam līdzīgi, jūsu izvēle ir par to ziņot vai neziņot tiem, kuri slimnīcā ir par to atbildīgi, vai darīt zināmu plašākai sabiedrībai, ja jums ir pamats domāt, ka saruna vadības kabinetā būs tikai formalitāte. Abi šie atbildības veidi prasa, lai rūpīgi tiktu izvērtēta gan situācija, gan reakcijas atbilstība vispārējiem un katra iekšējiem standartiem..
Tas pats attiecas arī uz pārmaiņām, ko šobrīd eksperimenta ietvaros ikdienā ievieš iedvesmošanās no Džeimsa grāmatas. >> Jebkurā lēmumā ir gan atbildības, gan robežu faktors. Atbildības tādā nozīmē, ka primāri jārēķinās ar savu situāciju un izvēļu tālāku iedarbību. Robežu tādā nozīmē, ka pozitīvām pārmaiņām nevajadzētu nest negatīvu rezonansi, piemēram, kļūstot par iemeslu neiecietībai vai citādu personiskās morālās robežas pārkāpšanu.
Atbilstoši kontekstam, lai gan diskutējami, bet tikai tādā nozīmē, ka diskutējami jau ir tas, kas ir izvēle. [Plašākam ieskatam iesaku sākt ar Platonu un Epiktētu..]
..
Eksperiments galvenokārt cieš fiziskās slodzes sadalījuma ziņā, jo, ja vēl varētu atrast vietu un pierunāt ķermeni un prātu uz laiku stundai kalanētikas, tad tomēr bērnu nodaļa nešķiet piemērota vide. Un - arī ar pirmajiem diviem būtu ļoti jāpacenšas. Un - tas nav nepieciešams. T.i., pavisam noteikti šis ir arī krīzes situācijas modelis, kurā katrs var iepazīt to, kā attiecībā pret savām prioritātēm mainās lietu nozīme un dienas sakārtojums. Tas, ko mēs izvēlamies darīt vai nedarīt, ja laiks ir šādā veidā ierobežots, ka varat tikai tad pievērst uzmanību kaut kam citam, ja to atraujat kaut kam pirmajam.
Kādu brīdi es apsvēru arī to, turpināt vai ne šos eksperimenta ierakstus, bet paliku tomēr pie rakstīšanas tā iemesla dēļ, ka šī pieredze īstenībā ļoti lielā mērā iederas kategorijā 'ikdiena ar bērnu'.
Tad nu par eksperimenta veiksmēm no uztura viedokļa. Vēlreiz ļoti neilgā laika periodā gūstu apliecinājumu tam, ka dzīvesveida maiņa prasa iekšējo stāju > to, lai tas būtu konkrēts lēmums, un skaidrību, cik lielā mērā vēlaties to īstenot. Jo tādās vietās, kā šī, nākas saskarties izvēli starp gataviem variantiem. Jums tiek piedāvāta ēdienkarte, no kuras var paņemt to, kas iederas jūsējā, pārējo aizvietojot.
Galvenais secinājums ir, ka tad, ja uzturs tiek veidots pēc iespējas ievērojot veselīga dzīvesveida idejas un priekšnoteikumus, tad ēdienkarte slimošanas laikā ir mazāk jāierobežo un jāpielāgo
T.i., nemaz nerunājot par to, ka sākotnēji nav iespējams vienmēr noteikt precīzu diagnozi, faktisko apstākļu dēļ, mediķi ir spiesti izlemt par to, kura dažādo simptomu kombinācija būs mazākais ļaunums.. Protams, kā augstāko standartu izvirzot pēc iespējas mazāku risku. Rezultātā ir iespējams, ka bērns nonāk slimnīcā ar plaušu karsoni, bet izrakstās pēc atveseļošanās no rota vīrusa. Un jebkurā citā kombinācijā. BET - pirms šī piezīme kļūst par medicīnas sistēmas noriešanu - es gribu atgādināt, ka vienmēr pastāv teorētiska iespēja, ka jūs savam mājās slimojošajam bērnam tāpat atnesīsiet papildu vīrusu.
Salīdzinoši bieži mums ir tā, ka pie nopietnākas vīrusa pārslimošanas pēc tās drīz pieplusojas cita saslimšana. Gluži vienkārši organisms novājinās slimošanas laikā un jūtīgāk uztver apkārtējās vides ietekmes. Kas tikai nozīmē, ka atveseļošanās noslēguma fāze, kā organisma līdzsvara atjaunošanās, nav mazāk būtiska, kā pati cīņa ar slimību.
Bet es arī nesaku, ka augstāk minētais tāpēc jāpieņem kā norma. Bet.. novērojumi pierāda, ka atsevišķas reakcijas ne tikai neizmaina situāciju uz labu, bet pasliktina to.
Bet svarīgais te ir kaut kas cits > saglabāt iekšējo modrību atpazīt tās lietas, kas ir cilvēcības un kas ir pašaizsardzības/nepieciešamības jautājums. T.i., ja jūsu palātā atrodas mazuļi, pie kuriem viņu tuviniekiem nav iespējams palikt, bet viņu un jūsu bērna saslimšanas ir atšķirīgas, jums jāsaskaras ar jautājumu, vai spersiet soli uz priekšu un iesaistīsieties viņu ikdienas izmainīšanā? Tāpat - ja jūs redzat nepilnības tur, kur tās jau robežojas ar nolaidību vai tam līdzīgi, jūsu izvēle ir par to ziņot vai neziņot tiem, kuri slimnīcā ir par to atbildīgi, vai darīt zināmu plašākai sabiedrībai, ja jums ir pamats domāt, ka saruna vadības kabinetā būs tikai formalitāte. Abi šie atbildības veidi prasa, lai rūpīgi tiktu izvērtēta gan situācija, gan reakcijas atbilstība vispārējiem un katra iekšējiem standartiem..
Tas pats attiecas arī uz pārmaiņām, ko šobrīd eksperimenta ietvaros ikdienā ievieš iedvesmošanās no Džeimsa grāmatas. >> Jebkurā lēmumā ir gan atbildības, gan robežu faktors. Atbildības tādā nozīmē, ka primāri jārēķinās ar savu situāciju un izvēļu tālāku iedarbību. Robežu tādā nozīmē, ka pozitīvām pārmaiņām nevajadzētu nest negatīvu rezonansi, piemēram, kļūstot par iemeslu neiecietībai vai citādu personiskās morālās robežas pārkāpšanu.
Tam, ka vienā veidā izvēlaties dzīvot labāk, dzīve jāpilnveido, nevis jārada triecienam līdzīga ietekme uz citu tās daļu.
Lai gan, ja godīgi, man joprojām un arvien vairāk šķiet, ka balansa situācijā viens atbilstošs lēmums tikai motivē un arī citādi tieši un netieši ierosina otru atbilstošu lēmumu. Tā pati patiesība, ka nevar stāvēt uz diviem ceļiem vienlaikus > vai nu esat te vai tur..
..
Eksperiments galvenokārt cieš fiziskās slodzes sadalījuma ziņā, jo, ja vēl varētu atrast vietu un pierunāt ķermeni un prātu uz laiku stundai kalanētikas, tad tomēr bērnu nodaļa nešķiet piemērota vide. Un - arī ar pirmajiem diviem būtu ļoti jāpacenšas. Un - tas nav nepieciešams. T.i., pavisam noteikti šis ir arī krīzes situācijas modelis, kurā katrs var iepazīt to, kā attiecībā pret savām prioritātēm mainās lietu nozīme un dienas sakārtojums. Tas, ko mēs izvēlamies darīt vai nedarīt, ja laiks ir šādā veidā ierobežots, ka varat tikai tad pievērst uzmanību kaut kam citam, ja to atraujat kaut kam pirmajam.
Kādu brīdi es apsvēru arī to, turpināt vai ne šos eksperimenta ierakstus, bet paliku tomēr pie rakstīšanas tā iemesla dēļ, ka šī pieredze īstenībā ļoti lielā mērā iederas kategorijā 'ikdiena ar bērnu'.
Tad nu par eksperimenta veiksmēm no uztura viedokļa. Vēlreiz ļoti neilgā laika periodā gūstu apliecinājumu tam, ka dzīvesveida maiņa prasa iekšējo stāju > to, lai tas būtu konkrēts lēmums, un skaidrību, cik lielā mērā vēlaties to īstenot. Jo tādās vietās, kā šī, nākas saskarties izvēli starp gataviem variantiem. Jums tiek piedāvāta ēdienkarte, no kuras var paņemt to, kas iederas jūsējā, pārējo aizvietojot.
Jāņem vērā tas, ka, ieviešot jebkuras izmaiņas vai papildinājumus ēdienkartē, jums jārēķinās ar diagnozi - manā gadījumā ar bērna, bet, vispārīgi runājot, ikvienam saistībā ar uzturēšanos slimnīcā un/vai ārstēšanos mājās. Vislabāk par ierobežojumiem konsultēties ar ārstu.
Galvenais secinājums ir, ka tad, ja uzturs tiek veidots pēc iespējas ievērojot veselīga dzīvesveida idejas un priekšnoteikumus, tad ēdienkarte slimošanas laikā ir mazāk jāierobežo un jāpielāgo
Ēdienkarte / 31.03.
Brokastis: prosas putra (mazais atsakās to ēst un viņa brokastis veido vistas gaļa un banāns)
Pusdienas: kartupeļu-kāļu biezenis un maltās gaļas kotlete
Vakariņas (tiek pasniegtas 17:00): dārzeņu zupa ar frikadellēm
Papildinājumi: krekeri mazajam, manā ēdienkartē > rudzu maize, vārītas olas, lobītas saulespuķu sēklas
Te nu ir īstā vieta parunāt arī par iepriekš minētajiem ierobežojumiem > pie vēdera vīrusiem parasti tiek noteikti ēšanas ierobežojumi, kas ietver nē saldumiem, baltmaizei u.tml. Tāpat arī daļa augļu un dārzeņu var nebūt vēlami: āboli, bumbieri, plūmes, sarkanās bietes. Labi ir viss, kas labi iedarbojas pret konkrēto slimību, piemēram, vistas buljons, vārīta vai sautēta vistas gaļa, vārīti griķi, rīsi. Nav ieteicams iekļaut slimošanas ēdienkartē piena produktus, ceptu, treknu, garšvielotu. No plašāk pieejamajiem augļiem vislabāk izvēlēties banānus. Dzert vajag pēc iespējas vairāk un vislabāk tīru ūdeni, var arī stipru kumelīšu tēju (viegls kumelīšu uzlējums ir pretējas ietekmes).
Piedodiet par gramatikas kļūdām, ir zināms nogurums..
P.S. šis nav pirmā aprīļa joks, par datumu atceros tikai tad, kad paskatos ieraksta publicēšanas versiju..
P.S. šis nav pirmā aprīļa joks, par datumu atceros tikai tad, kad paskatos ieraksta publicēšanas versiju..
Siltumnīcas efekts
01:44 vispār man patīk siltums un gultām uz ritentiņiem pašām par sevi nebūtu ne vainas, ja vien tās neatrastos pārsvarā slimnīcās..
Rīta raksturojams: vīruss, pāris medus maizes un auzu pārslu putra.
Mazākais ir uztvēris pavasara nelāgo daļu un es jau apsveru ierakstu par to, kā tas maina ēdienkarti. Īpaši tāpēc, ka mums ir vēdera gripas kaut kāds no veidiem. Bet plāni mainās.. un klusums šodien izvēršas pavisam par ko citu. Ieskaitot braucienu ātrās palīdzības mašīnā. Lai gan > var teikt, ka klusums vienkārši maina intensitāti > kļūst par vēl lielāku iekšējo klusēšanu.
Pusdienas: kartupeļi ar kurkumas-jogurta mērci (garšo daudz labāk, kā ar rīsiem)
+ dažas saujas lobītu saulespuķu sēklu, riekstu un žāvēto augļu maisījums
Vakariņas: esam tās nokavējuši, bet mums atnes vistu un banānus, mazais ēd abus, tiesa ne parastā apmērā, vēlāk tiekam arī pie rupjās maizes un lobīto saulespuķu rezerves, t.i., pie sēklām
Rīt vai, ja mēs esam punktuāli, šodien varēsim palūkot, kāda ir slimnīcu ēdienkarte, bet pagaidām lieku punktu.
Rīta raksturojams: vīruss, pāris medus maizes un auzu pārslu putra.
Mazākais ir uztvēris pavasara nelāgo daļu un es jau apsveru ierakstu par to, kā tas maina ēdienkarti. Īpaši tāpēc, ka mums ir vēdera gripas kaut kāds no veidiem. Bet plāni mainās.. un klusums šodien izvēršas pavisam par ko citu. Ieskaitot braucienu ātrās palīdzības mašīnā. Lai gan > var teikt, ka klusums vienkārši maina intensitāti > kļūst par vēl lielāku iekšējo klusēšanu.
Cilvēki spēj uztvert tikai tās skaņas, kas ir klasificējamas sākot no 0 decibelu atzīmes. Bet tas faktiski nenozīmē klusumu, jo izrādās skaņu mērījumos ir atļautas atzīmes ar mīnuss zīmi. Varbūt arī iekšējais klusums reizēm vienkārši ir dzirdes robeža.
Ēdienkarte
Pusdienas: kartupeļi ar kurkumas-jogurta mērci (garšo daudz labāk, kā ar rīsiem)
+ dažas saujas lobītu saulespuķu sēklu, riekstu un žāvēto augļu maisījums
Vakariņas: esam tās nokavējuši, bet mums atnes vistu un banānus, mazais ēd abus, tiesa ne parastā apmērā, vēlāk tiekam arī pie rupjās maizes un lobīto saulespuķu rezerves, t.i., pie sēklām
Rīt vai, ja mēs esam punktuāli, šodien varēsim palūkot, kāda ir slimnīcu ēdienkarte, bet pagaidām lieku punktu.
Brūns, kas nav brūns
Šodien tiku pie brūnajiem rīsiem (papildināju arī garšvielu krājumus un iegādājos lobītās Ķīnas pupiņas). Pērkot esiet vērīgi - jums nevajag brūninātos, bet mazāk apstrādātos rīsus. Un, jā, brūnie rīsi nav nemaz tik brūni, brūna ir nokrāsa.
Apskatām iepakojumu (500 grami) >
enerģētiskā vērtība 366,5 kcal
proteīni jeb olbaltumvielas 7,9 g
ogļhidrāti 76,3 g (ogļhidrātus izrādās izsaka gramos :D - es par sevi smejos, par sevi)
tauki 2,9 g
Uz paciņas sāna uzrakstīts > Eat rice enyoy life!
Sākumā tas mani uzjautrina, bet, kad konstatēju, ka ražotājs pārstāv Itāliju, tad viss ir skaidrs, ļoti itālisks moto. Tikpat itāliski, kā neievērot satiksmes noteikumus.
Paciņas iekšpusē rīsi iepakoti vakuumā, graudi viens pie otra ļoti blīvi, līdz ar ko rīsi faktiski aizpilda paciņu. Uz vakuuma iepakojuma ir skalas tipa atzīmes, kāds daudzums rīsu rekomendējams konkrētam porciju skaitam. Diezgan smalki :) nu, vismaz, patīkami.
Ja vēl par iepirkumiem, zemesriekstu sviestu neiegādājos > t.i., šajā iepirkšanās reizē. Produkts ir pieejams un piekrītu, ka labs, arī kā šokolādes alternatīva, ja ir ieplānots iegādāties kaut ko pārmaiņai. Bet, ja iepirkumu sarakstā ir jāņem vērā konkrēts budžets, tad var izdomāt lētākus, bet joprojām atbilstošus brokastu variantus.
Bet, ja jau par šokolādi - tas ir viens no maniem iecienītākajiem produktiem. Studiju laikā reizēm man pusdienu vietā bija tumšās šokolādes tāfelīte :D ērti un garšīgi :D Tātad > jautāju šodien Mindaugam par to, vai tieši tumšo šokolādi arī vajadzētu izslēgt no ēdienkartes. Un > tumšā šokolāde ir labāka par piena un zināmos apjomos (pārāk neaizraujoties) ēdienkarte var tikt ar to papildināta pavisam droši, jo tumšajai šokolādei (jo tumšāka, jo labāk - kādreiz Rīgas Centrāltirgū varēja nopirkt pavisam melno uz svara) ir arī daudz pozitīvo īpašību. Iemesls ierobežojumiem ir tas, ka produktā ir daudz piesātināto tauku.
Ja jums šokolāde vienkārši patīk, varat tās īpatsvaru dzīves telpā nostiprināt ar kosmētiku, kam ir šokolādes bāze :)
28. marta ēdienkarte izpelnās atzinumu lieliska un piebildi, ka avokado ir lieliska sastāvdaļa. Tur nu es nevaru nepiekrist. Lai arī primāri mans viedoklis balstās ne visai racionālās simpātijās pret garšu, konsistenci un iespējamajām kombinācijām. Īpaši man garšo vistas fileja ar avokado mērci. Iesaku pamēģināt!
Brokastis: banāni
Pusdienas: vārītas olas, graudu maize, griķu plātsmaize ar medu (tā mani vēl sagaida, kas apliecina to, ka vecmammai tuvāk pie sirds ir kartupeļi)
+ rupjā maize ar medu, pāris saujas lobītu saulespuķu sēklu, lazdu rieksti
Vakariņas: brūnie (mazāk apstrādātie rīsi), pangasijas fileja + kurkumas izmēģinājums jeb bezpiedevu jogurta mērce (vispār ne izcila, lai gan laba kombinācija)
Apskatām iepakojumu (500 grami) >
enerģētiskā vērtība 366,5 kcal
proteīni jeb olbaltumvielas 7,9 g
ogļhidrāti 76,3 g (ogļhidrātus izrādās izsaka gramos :D - es par sevi smejos, par sevi)
tauki 2,9 g
Uz paciņas sāna uzrakstīts > Eat rice enyoy life!
Sākumā tas mani uzjautrina, bet, kad konstatēju, ka ražotājs pārstāv Itāliju, tad viss ir skaidrs, ļoti itālisks moto. Tikpat itāliski, kā neievērot satiksmes noteikumus.
Paciņas iekšpusē rīsi iepakoti vakuumā, graudi viens pie otra ļoti blīvi, līdz ar ko rīsi faktiski aizpilda paciņu. Uz vakuuma iepakojuma ir skalas tipa atzīmes, kāds daudzums rīsu rekomendējams konkrētam porciju skaitam. Diezgan smalki :) nu, vismaz, patīkami.
Ja vēl par iepirkumiem, zemesriekstu sviestu neiegādājos > t.i., šajā iepirkšanās reizē. Produkts ir pieejams un piekrītu, ka labs, arī kā šokolādes alternatīva, ja ir ieplānots iegādāties kaut ko pārmaiņai. Bet, ja iepirkumu sarakstā ir jāņem vērā konkrēts budžets, tad var izdomāt lētākus, bet joprojām atbilstošus brokastu variantus.
Bet, ja jau par šokolādi - tas ir viens no maniem iecienītākajiem produktiem. Studiju laikā reizēm man pusdienu vietā bija tumšās šokolādes tāfelīte :D ērti un garšīgi :D Tātad > jautāju šodien Mindaugam par to, vai tieši tumšo šokolādi arī vajadzētu izslēgt no ēdienkartes. Un > tumšā šokolāde ir labāka par piena un zināmos apjomos (pārāk neaizraujoties) ēdienkarte var tikt ar to papildināta pavisam droši, jo tumšajai šokolādei (jo tumšāka, jo labāk - kādreiz Rīgas Centrāltirgū varēja nopirkt pavisam melno uz svara) ir arī daudz pozitīvo īpašību. Iemesls ierobežojumiem ir tas, ka produktā ir daudz piesātināto tauku.
Ja jums šokolāde vienkārši patīk, varat tās īpatsvaru dzīves telpā nostiprināt ar kosmētiku, kam ir šokolādes bāze :)
28. marta ēdienkarte izpelnās atzinumu lieliska un piebildi, ka avokado ir lieliska sastāvdaļa. Tur nu es nevaru nepiekrist. Lai arī primāri mans viedoklis balstās ne visai racionālās simpātijās pret garšu, konsistenci un iespējamajām kombinācijām. Īpaši man garšo vistas fileja ar avokado mērci. Iesaku pamēģināt!
>> Lūk, Ilzes avokado mērces versija
:)
Šodien ir vēl kāda ziņa > Mindauga FaceBook lapā tūlīt pēc svētkiem varēsiet sekot līdzi gatavošanas nedēļai! Tostarp, fotogrāfijās..
Ēdienkarte 29.03.2012.
Brokastis: banāni
Pusdienas: vārītas olas, graudu maize, griķu plātsmaize ar medu (tā mani vēl sagaida, kas apliecina to, ka vecmammai tuvāk pie sirds ir kartupeļi)
+ rupjā maize ar medu, pāris saujas lobītu saulespuķu sēklu, lazdu rieksti
Vakariņas: brūnie (mazāk apstrādātie rīsi), pangasijas fileja + kurkumas izmēģinājums jeb bezpiedevu jogurta mērce (vispār ne izcila, lai gan laba kombinācija)
28. marta kafejnīcas
Vakardienas atskatā ir kaut kas mazliet no puzles salikšanas > no sīkām fotogrāfiskām daļiņām, pāris čekiem un pozitīvu emociju kolāžas mēģināšu izveidot 28. marta vārdu gleznu, kas gan arī būs tikai tik, cik iespējams momenta fiksēšanas robežās. Man teju acu priekšā ir dārza ainava ar tējas galdu, kas saklāts mazliet bohēmiski un kur vienlaikus nav nekādas kārtības un ir sava vieta visam. Es tieši tā vienmēr esmu iedomājusies to, ko redzēja Alise, nonākot pie Marta Zaķa un Cepurnieka..
Rīts sākas salīdzinoši agri. Manā 28. marta plānā ir aptuveni 3,5 stundas autobusā, piedalīšanās jauna mājas lapas dizaina plānošanā un viesošanās pie savas otras ģimenes - manas labākās draudzenes vecāku mājās. Un tas vienmēr ir fantastisks laiks.
Līdz ar braucienu 28. marta atskaitē pavisam nav bērnu ēdienkartes, tomēr par bērniem tāpat parunāsim. Iepriekš iesāktās sarunas kontekstā > t.i., turpinot par treniņiem. Lai arī šķiet, ka eiropeiskajā pieredzē sportiskums ir kaut kas klaji ķermenisks, īstenībā gluži tā nav. Grieķu atlētisms, piemēram, ir krietni daudz vairāk par vienkārši fizisko sagatavotību. Tomēr - ir tā, ka šobrīd uzskatāmākas šķiet austrumu prakses - t.i., sabiedrībā kopumā. Tāpēc loģiski, ka vietā ir jautājums par to, ko bērni iegūst no izvēles apmeklēt kādus treniņus. Un - īstenībā par to, ko iegūst katrs no mums.
Lūk, Mindauga atbilde:
"Tagad par to, ko iegūst no treniņiem.. sāksim ar to, ka neapšaubāmi uzlabojas veselība, samazinās iespējas aptaukoties, līdz ar to mazinās iespēja tikt pie diabēta, vai augsta asinsspiediena. Otrkārt, ir pierādīts, ka bērni, kas sporto, sasniedz labākus rezultātus arī mācībās un pieauguši vairāk sasniedz profesionāli. Vēl var pieminēt, ka tas pozitīvi ietekmē bērna pašapziņu, jo sports dod iespēju mācīties jaunas prasmes un tikt pie sasniegumiem.. Labi ietekmētas arī sociālās un saziņas prasmes, jo bieži nākas strādāt kā komandai. Iespējams cilvēks iemācās arī labāk nospraust savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus.. Un, protams, sports pats par sevi padara tavu dzīvi dažādīgāku un interesantāku, kā arī ir skaidri novērojams sabiedrībā, ka bērni, kas ir nodarbinātāki, ir mazāk tendēti aizrauties ar kādu no kaitīgajiem ieradumiem, kā arī kādreiz nonākt policijas redzes lokā..tas visbiežāk notiek aiz bezdarbības :) Tā lūk, diezgan daudz patiesībā ir labumi no sporta.. un sports nav tikai sports, tas tevi pilnveido kā cilvēku :)"
Par šokolādītēm punktus nezaudējam :) Bet saņemam izmēģināšanas vērtu ieteikumu > izmēģināt kā našķi graudu tostermaizes ar zemesriekstu sviestu un medu. (Tas man atgādina, ka šodien noteikti jānopērk zemesriekstu sviests.) Ir forši, ka Mindaugs nav atskabargains sistemātiķis, jo reizēm prieka alternatīvā cena tiešām nav tāda, lai prieku izsvītrotu no dzīves vai vismaz no ikdienas. Tikai arī prieks ir patiesi prieks tikai tad, kad tas nav histēriska apmātība vai uzspīlēta maska. Ja es kādreiz dzīvē tiešām izvēlētos personisko treneri (ticamība, ka es kļūšu par sporta kluba klientu gan ir tuva nullei), ar Mindaugu būtu lieliski viegli sastrādāties.
Bet tagad atkal par ēdienkartēm..
Pirmā mana dienas izvēle ir Pasēdēt jeb bijušais Sarkans. Man tur patīk. Atmosfēra, iekārtojums, ēdienkarte un ATTIEKSME. Un nevienā no punktiem neesmu vīlusies arī šoreiz. Pie ēdienkartes pētīšanas saprotu, ka izvēle kļūst nedaudz ierobežotāka, ja atsakāties vai mēģināt atteikties no balto miltu produktiem, rīsiem un ja jums pie visa tā nemaz nevelk kartupeļu virzienā. Bet - iespējas joprojām ir. Un tā kā esmu garneļu fans, tad, otrreiz atgriežoties pie salātu menu, pati brīnos, kā pie īstās izvēles neesmu apstājusies uzreiz. Bet tas man ir raksturīgs niķis.. vispirms mēģināt izdomāt un pēc tam vadīties pēc sajūtām. Vajag beidzot to pavisam izmainīt.. uz visiem 100%.. un par 360 grādiem.. Jo sirds ir vislabākā karte.
Otra man izvēle ir viens no populārākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem, kas vispār priekšstata līmenī šķiet salīdzinoši liels izaicinājums vēlmei veselīgi paēst > tā ir Čilli Pica. Tāpēc, ka pēc tam dodos vakariņās, es šoreiz neizvēlos neko no ēdienkartes, bet to rūpīgi izpētu, lai saprastu, vai varētu, ja būtu vajadzība un vēlēšanās, te ieturot maltīti, saglabāt eksperimenta robežas. Un secinājums viennozīmīgi ir vienā vārdā izsakāms > JĀ. Sākot ar ļoti kārdinošiem tunča salātiem un turpinot ar vairākām siltā ēdiena opcijām. Bērnu ēdienkartē veselīguma ir stipri mazāk, bet kartupeļi ar vistas fileju manā skatījumā ir labs variants. Izejot no tā, ka pamatā tomēr mēs ēdam mājās, ar to arī pilnīgi pietiek. T.i., ja jūs izvēlaties, ko pasūtīt. Ja ļaujat to bērniem - tad neierobežojiet viņus izvēles procesā, atskaitot nepieciešamības, kam ir medicīnisks raksturs.
Faktiskais laiks Čilli Picā izvēršas divos ogu kokteiļos un Skype randiņā :) Tātad - jūs varat doties uz satikšanos un neraizēties par savu izvēļu ierobežotību :)
Vakariņas ir perfektas, nesteidzīgas (uz aptuveni 2,5 stundām). Pirmo reizi dzīvē nogaršoju olīvas tādas, kādas tās var iegādāties audzēšanas reģionos, ne maziņas un pasausas. Esmu pilnīgā sajūsmā. Kopsavilkums, cik tālu runa ir par ēšanu > divi vērtīgi fakti un viena lieliska ideja > olīvas mēdz kombinēt ar ķiplokiem un mērcēti rieksti garšo citādi, ir mazāka slodze gremošanas sistēmai un labāk patīk bērniem (obligāti jāpamēģina!). Un ideja - kūka, kā bāze ir sasmalcinātas auzu pārslas.
Rīts sākas salīdzinoši agri. Manā 28. marta plānā ir aptuveni 3,5 stundas autobusā, piedalīšanās jauna mājas lapas dizaina plānošanā un viesošanās pie savas otras ģimenes - manas labākās draudzenes vecāku mājās. Un tas vienmēr ir fantastisks laiks.
Līdz ar braucienu 28. marta atskaitē pavisam nav bērnu ēdienkartes, tomēr par bērniem tāpat parunāsim. Iepriekš iesāktās sarunas kontekstā > t.i., turpinot par treniņiem. Lai arī šķiet, ka eiropeiskajā pieredzē sportiskums ir kaut kas klaji ķermenisks, īstenībā gluži tā nav. Grieķu atlētisms, piemēram, ir krietni daudz vairāk par vienkārši fizisko sagatavotību. Tomēr - ir tā, ka šobrīd uzskatāmākas šķiet austrumu prakses - t.i., sabiedrībā kopumā. Tāpēc loģiski, ka vietā ir jautājums par to, ko bērni iegūst no izvēles apmeklēt kādus treniņus. Un - īstenībā par to, ko iegūst katrs no mums.
Lūk, Mindauga atbilde:
"Tagad par to, ko iegūst no treniņiem.. sāksim ar to, ka neapšaubāmi uzlabojas veselība, samazinās iespējas aptaukoties, līdz ar to mazinās iespēja tikt pie diabēta, vai augsta asinsspiediena. Otrkārt, ir pierādīts, ka bērni, kas sporto, sasniedz labākus rezultātus arī mācībās un pieauguši vairāk sasniedz profesionāli. Vēl var pieminēt, ka tas pozitīvi ietekmē bērna pašapziņu, jo sports dod iespēju mācīties jaunas prasmes un tikt pie sasniegumiem.. Labi ietekmētas arī sociālās un saziņas prasmes, jo bieži nākas strādāt kā komandai. Iespējams cilvēks iemācās arī labāk nospraust savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus.. Un, protams, sports pats par sevi padara tavu dzīvi dažādīgāku un interesantāku, kā arī ir skaidri novērojams sabiedrībā, ka bērni, kas ir nodarbinātāki, ir mazāk tendēti aizrauties ar kādu no kaitīgajiem ieradumiem, kā arī kādreiz nonākt policijas redzes lokā..tas visbiežāk notiek aiz bezdarbības :) Tā lūk, diezgan daudz patiesībā ir labumi no sporta.. un sports nav tikai sports, tas tevi pilnveido kā cilvēku :)"
Par šokolādītēm punktus nezaudējam :) Bet saņemam izmēģināšanas vērtu ieteikumu > izmēģināt kā našķi graudu tostermaizes ar zemesriekstu sviestu un medu. (Tas man atgādina, ka šodien noteikti jānopērk zemesriekstu sviests.) Ir forši, ka Mindaugs nav atskabargains sistemātiķis, jo reizēm prieka alternatīvā cena tiešām nav tāda, lai prieku izsvītrotu no dzīves vai vismaz no ikdienas. Tikai arī prieks ir patiesi prieks tikai tad, kad tas nav histēriska apmātība vai uzspīlēta maska. Ja es kādreiz dzīvē tiešām izvēlētos personisko treneri (ticamība, ka es kļūšu par sporta kluba klientu gan ir tuva nullei), ar Mindaugu būtu lieliski viegli sastrādāties.
Bet tagad atkal par ēdienkartēm..
Pirmā mana dienas izvēle ir Pasēdēt jeb bijušais Sarkans. Man tur patīk. Atmosfēra, iekārtojums, ēdienkarte un ATTIEKSME. Un nevienā no punktiem neesmu vīlusies arī šoreiz. Pie ēdienkartes pētīšanas saprotu, ka izvēle kļūst nedaudz ierobežotāka, ja atsakāties vai mēģināt atteikties no balto miltu produktiem, rīsiem un ja jums pie visa tā nemaz nevelk kartupeļu virzienā. Bet - iespējas joprojām ir. Un tā kā esmu garneļu fans, tad, otrreiz atgriežoties pie salātu menu, pati brīnos, kā pie īstās izvēles neesmu apstājusies uzreiz. Bet tas man ir raksturīgs niķis.. vispirms mēģināt izdomāt un pēc tam vadīties pēc sajūtām. Vajag beidzot to pavisam izmainīt.. uz visiem 100%.. un par 360 grādiem.. Jo sirds ir vislabākā karte.
Otra man izvēle ir viens no populārākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem, kas vispār priekšstata līmenī šķiet salīdzinoši liels izaicinājums vēlmei veselīgi paēst > tā ir Čilli Pica. Tāpēc, ka pēc tam dodos vakariņās, es šoreiz neizvēlos neko no ēdienkartes, bet to rūpīgi izpētu, lai saprastu, vai varētu, ja būtu vajadzība un vēlēšanās, te ieturot maltīti, saglabāt eksperimenta robežas. Un secinājums viennozīmīgi ir vienā vārdā izsakāms > JĀ. Sākot ar ļoti kārdinošiem tunča salātiem un turpinot ar vairākām siltā ēdiena opcijām. Bērnu ēdienkartē veselīguma ir stipri mazāk, bet kartupeļi ar vistas fileju manā skatījumā ir labs variants. Izejot no tā, ka pamatā tomēr mēs ēdam mājās, ar to arī pilnīgi pietiek. T.i., ja jūs izvēlaties, ko pasūtīt. Ja ļaujat to bērniem - tad neierobežojiet viņus izvēles procesā, atskaitot nepieciešamības, kam ir medicīnisks raksturs.
Izglītošanas laiks ir ikdiena, tostarp, spēles, ļaušana piedalīties gatavošanā, redzētā pārrunāšana un tā apmēram jebkura jūsu komunikācija ar bērnu. Tostarp, netiešā.
Faktiskais laiks Čilli Picā izvēršas divos ogu kokteiļos un Skype randiņā :) Tātad - jūs varat doties uz satikšanos un neraizēties par savu izvēļu ierobežotību :)
Vakariņas ir perfektas, nesteidzīgas (uz aptuveni 2,5 stundām). Pirmo reizi dzīvē nogaršoju olīvas tādas, kādas tās var iegādāties audzēšanas reģionos, ne maziņas un pasausas. Esmu pilnīgā sajūsmā. Kopsavilkums, cik tālu runa ir par ēšanu > divi vērtīgi fakti un viena lieliska ideja > olīvas mēdz kombinēt ar ķiplokiem un mērcēti rieksti garšo citādi, ir mazāka slodze gremošanas sistēmai un labāk patīk bērniem (obligāti jāpamēģina!). Un ideja - kūka, kā bāze ir sasmalcinātas auzu pārslas.
Ēdienkarte
Brokastis: riekstu un rozīņu maisījums
Pusdienas: garneļu un avokado salāti (lapu salāti, loki, ķiršu tomāti, gurķi, garneles un avokado)
+ ogu kokteilis x2
Vakariņas: Mocarella ar tomātiem (garšvielas: nedaudz sāls, melnie pipari un baziliks), olīvas, plūmes
Budžets
Dienas sākumā nosaku sev limitu: t.i., ka centīšos iztikt, izvēloties variantus, kas gan maciņam draudzīgāki, gan eksperimentam atbilst, gan šķiet kārdinoši. Un kopumā man izdodas, kopsumma, par rēķiniem: 5.80. Bija arī lētākas iespējas > zupu piedāvājums gandrīz vienmēr būs finansiāli izdevīgāks. Pati es mēdzu dot priekšroku aukstajai biežu zupai, turklāt, visos gadalaikos. Tāpat, tērējot aptuveni par 2 latiem vairāk, abās minētajās vietās būtu iespējams paēst arī sātīgāk, izvēloties gaļas ēdienus.
Piedodiet par kārtējo haosu dienas kārtībā, bet sirds kartē vakar bija divi ļoti nozīmīgi satikšanās punkti. Arvien vairāk sajūtu, ka šī eksperimenta jēga ir daudz dziļāka par precizitāti detaļās. Jo sakārtojoties hierarhiski attieksmēm pret uzturu, rezonanses atbalsojas arī pārējā dzīves spektrā.. Un tādējādi tajā visā, ko var nosaukt par ēšanas ierobežojumiem, nekādu ierobežojumu nav, jo nav nekāda pārspīlējuma. Apbrīnojumi, cik lielā mērā viena pareizi pozicionēta mehānisma daļa spēj izlīdzināt kopējo dinamiku un pakāpeniski veidot līdzsvaru.
Iztēles atslēga
Jāiemācās gatavot vienai ēdienreizei vai jāņem paraugs no ķīniešiem vai marokiešiem, vai citām tautām, kas mēdz tā darīt, un jāgatavo katra sastāvdaļa par sevi. No vakardienas man ir griķi. Tā nu diena sākas, kā minimums, ar divām lietām: griķu plātsmaizi un piezīmēm par vakardienu. Griķu plātsmaizi mēģinu pirmo reizi. Tāpēc brokastis aizkavējas un dienas kārtībā drīzāk ir otrās brokastis, bet launaga nav.
Bet ir Hamleta būt vai nebūt cienīga situācija. Dodos uz veikalu pēc saulespuķu sēklām, sviesta un vēl šā tā. Tostarp, papildinu vecmammas dārza plānu ar rutku, Briseles kāpostu un sarkano sīpolu sēklām. Un, pirms iziešanas pa durvīm, mazais mīlīgi paskatās uz mani un saka: mammu, atnes man konfekti. Hmm.. :) Tā kā bērniem našķi tomēr ir pieļaujami (kamēr tas ir normas robežās un kamēr viņi nav tik lieli, lai ar viņiem parunātu par izvēli), es jau uzreiz saku: labi. Bet, ejot uz veikalu, domāju, ko no piedāvātā sortimenta izvēlēties labāk. Gala rezultāts ir Snickers batoniņi, jo tajos vismaz ir zemesrieksti. Zinu - tas nav īpaši daiļš arguments, bet manā skatījumā arī starp našķiem un našķiem pastāv zināma atšķirība. Tomēr - šīs septiņas dienas ir mani sabojājušas - es neizbēgami aizdomājos arī, ka vajag papētīt labo našķu klāstu, ar ko es domāju tādas lietas, kā to pašu medus tējkaroti.
Pirmās brokastis: lobītas saulespuķu sēklas un medus maizes ar rudzu maizi pamatā
Otrās brokastis: griķu plātsmaize, pārlieta ar sasildītu medu
Pusdienas: šķelto zirņu zupa ar vārītu olu un plucinātām alus desiņām
Vakariņas: griķu plātsmaizes 2. izgājiens
Vakardienas ēdienkarte atkal saņem +, par ko priecājos, bet šodienai droši iegriezīs tā šokolāde :) Saruna ar Mindaugu pārsvarā gan ir par bērniem un vingrošanu. Gluži loģiski, ka esmu aizdomājusies līdz tam, kādā vecumā bērnu dzīvē vajadzētu parādīties mērķtiecīgai kustības realizācijai kādā no treniņu veidiem. Pirmā lieta > katrs bērns ir individualitāte. No šādas pozīcijas jāvērtē arī fiziskā attīstība un, kopsaliekot to ar bērna raksturu un interesēm, jāizvēlas nodarbības. Otrs > vēlamais vecums ir 6 - 8 gadi.
Atceroties pats savu bērnību un treniņu uzsākšanu taekwondo septiņu gadu vecumā, Mindaugs piebilst, ka ir ļoti būtiski mudināt bērnu ar kaut ko nodarboties, jo visvairāk žēl, šādā kontekstā, ir par neizdarīto - par neizmantotajām iespējām. Jo runa jau nav par profesionālo sportu, runa ir par fizisko slodzi, kā normālu dzīves daļu. Turklāt - ne jau tikai fizisko sagatavotību iegūst treniņos. [Bet pie šī atgriežos atkal rīt..]
23:51 šovakar vēl ir paredzēta stunda kalanētikas un pāris stundas darba. Laiku pa laikam aizdomājos, kad tas būs, kad beidzot es normāli iešu gulēt > gan jau tad, kad klāt būs laiks, kad nevarēšu iemigt :D
Bet ir Hamleta būt vai nebūt cienīga situācija. Dodos uz veikalu pēc saulespuķu sēklām, sviesta un vēl šā tā. Tostarp, papildinu vecmammas dārza plānu ar rutku, Briseles kāpostu un sarkano sīpolu sēklām. Un, pirms iziešanas pa durvīm, mazais mīlīgi paskatās uz mani un saka: mammu, atnes man konfekti. Hmm.. :) Tā kā bērniem našķi tomēr ir pieļaujami (kamēr tas ir normas robežās un kamēr viņi nav tik lieli, lai ar viņiem parunātu par izvēli), es jau uzreiz saku: labi. Bet, ejot uz veikalu, domāju, ko no piedāvātā sortimenta izvēlēties labāk. Gala rezultāts ir Snickers batoniņi, jo tajos vismaz ir zemesrieksti. Zinu - tas nav īpaši daiļš arguments, bet manā skatījumā arī starp našķiem un našķiem pastāv zināma atšķirība. Tomēr - šīs septiņas dienas ir mani sabojājušas - es neizbēgami aizdomājos arī, ka vajag papētīt labo našķu klāstu, ar ko es domāju tādas lietas, kā to pašu medus tējkaroti.
Ēdienkarte
Pirmās brokastis: lobītas saulespuķu sēklas un medus maizes ar rudzu maizi pamatā
Otrās brokastis: griķu plātsmaize, pārlieta ar sasildītu medu
Pusdienas: šķelto zirņu zupa ar vārītu olu un plucinātām alus desiņām
Vakariņas: griķu plātsmaizes 2. izgājiens
Vakardienas ēdienkarte atkal saņem +, par ko priecājos, bet šodienai droši iegriezīs tā šokolāde :) Saruna ar Mindaugu pārsvarā gan ir par bērniem un vingrošanu. Gluži loģiski, ka esmu aizdomājusies līdz tam, kādā vecumā bērnu dzīvē vajadzētu parādīties mērķtiecīgai kustības realizācijai kādā no treniņu veidiem. Pirmā lieta > katrs bērns ir individualitāte. No šādas pozīcijas jāvērtē arī fiziskā attīstība un, kopsaliekot to ar bērna raksturu un interesēm, jāizvēlas nodarbības. Otrs > vēlamais vecums ir 6 - 8 gadi.
Atceroties pats savu bērnību un treniņu uzsākšanu taekwondo septiņu gadu vecumā, Mindaugs piebilst, ka ir ļoti būtiski mudināt bērnu ar kaut ko nodarboties, jo visvairāk žēl, šādā kontekstā, ir par neizdarīto - par neizmantotajām iespējām. Jo runa jau nav par profesionālo sportu, runa ir par fizisko slodzi, kā normālu dzīves daļu. Turklāt - ne jau tikai fizisko sagatavotību iegūst treniņos. [Bet pie šī atgriežos atkal rīt..]
Tas, kam būtu jāseko līdzi, ir bērna pieredze un trenera attieksme. Arī tāpēc, ka trenera pozīcija, viedoklis un izturēšanās iepazīstinās jūsu bērnu ar sportošanu un radīs ļoti stipru asociatīvo saiti.
23:51 šovakar vēl ir paredzēta stunda kalanētikas un pāris stundas darba. Laiku pa laikam aizdomājos, kad tas būs, kad beidzot es normāli iešu gulēt > gan jau tad, kad klāt būs laiks, kad nevarēšu iemigt :D
Ritms
Šī šoreiz ir vakardienas atskaite. Bija eksperimenta septītā diena. Tieši vidus. Tāpēc daži vārdi nelielam kopsavilkumam. Pieaugusi iekšējā ritma dinamika. Es vairs rītos nepierunāju sevi kāpt laukā no gultas. Lai arī esmu apzagusi miegu darba dēļ, laiskošanās ir izvēle, nevis nepieciešamība. Un > esmu neviltoti pārsteigta par to, kā uzlabojusies bērnu apetīte. Vakardienas brokastis pazuda līdz pēdējām - līdz tukšam šķīvim. Un bez sarunāšanas :)
Mans pirmais jautājums > Vai es dodos skriet? Apsveru, kāds varētu būt maršruts un saprotu, ka man nav priekšstata, kā šajā gadalaikā tur izskatās. Tāpēc dodos nelielā izpētes pastaigā. 3 kilometri. 3/5 daļas ceļa ir meža ceļš. 3/4 ceļa joprojām sedz diezgan gluds ledus un vietām sērsnas skarts sniegs. Skriet nebūs iespējams, ja nu vienīgi atklāt jaunu sporta veidu - skriet-slidošana mājas apstākļos. Bet pastaiga ir vērtīga. Un ne tikai tā, ka salasu bērzu zarus plaucēšanai, čiekurus bērniem un izvēdinu domas. Pa konkrēto pusi eju pirmo reizi, lai gan šajā apkārtnē pavadīts liels laiks manas bērnības. Tāpēc vados pēc vecmammas norādēm. Un tā ka man minēts mazāks attālums, kādā brīdī sāku šaubīties par to, vai tiešām eju pareizi :D kut kas no bērnības piedzīvojumu garšas mazliet pieder šai dienai :) Tā kā precīzi ir skaidrs, ka skriešanai ir par agru (pavasara pavasarīguma ziņā) un es zinu, kur iet atpakaļ, kādā brīdī apstājos meža vidū un domāju vai neatgriezties. Man ir sarunāts aukles laiks un diena ir burvīga - saulaina, lai arī ne ļoti silta. Un es dodos tālāk jau vienkārši prieka pēc. Atrodu un izpētu diezgan sabrukušu lauku sētu un gājiena noslēgumā nonāku tur, kur bija plānots. Kopējais laiks: gandrīz stunda un labs noskaņojums.
Pati par sevi jebkura neapstāšanās pusceļā, ja vien tā nav nepieciešama mērķim, kā izvēle, manuprāt, nostiprina raksturu. Šis, protams, ir ļoti simbolisks piemērs. Bet - tieši mazajos ikdienas lēmumos arī ir vislielākais apstāšanās risks. Tieši šodien ir iespējams turpināt ceļu vai tajā apstāties.
Par risku runājot, vakar jautāju Mindaugam par iesildīšanās nepieciešamību un traumu gūšanu. Ir jau vairāk vai mazāk skaidrs, ka iesildīšanos nevajadzētu uztvert, kā garlaicīgu ievadu, tāpēc mans jautājums vairāk ir par saistību starp nepietiekamu iesildīšanos un traumām un to, vai ir atšķirība, piemēram, starp ķermeņa sagatavošanu trenažieru zāles un skriešanas stundai.
Tas, no kā vēl vajadzētu izvairīties ir jebkurš pārspīlējums, īpaši cilvēkiem, kuru vecums ir lielāks, un cilvēkiem, kas nekad nav iepriekš trenējušies. Kā populārākās traumas Mindaugs min muskuļu un saišu sastiepumus. Turklāt, pie vainas var būt ne tikai nepareiza vai iztrūkstoša iesildīšanās, bet arī pakāpeniskuma trūkums stiepšanās vingrojumos. Tostarp, arī pēc treniņa, ne tikai pirms. Citiem vārdiem > treniņa laiks prasa pāreju gan uz to, gan no tā.
Vakardien bija pirmais rīts, kad patiešām biju nedaudz nīgra par vietējā lauku veikala sortimentu. Bet es saprotu viņu izvēles nosacījumus. Tāpēc - ššššš.. [to es sev] un darbinām iztēli. Novērtēju, kas man ir un ko no tā varu pagatavot. Lai gan sākumā šaubos par garšu kombināciju, atklāju, ka vārītu olu pasniegšana ar baltmaizi ir vienkārši ieradums, jo ar rupjo maizi tās garšo tik pat labi.
Par savu pirmdienas ēdienkarti esmu izpelnījusies atzinīgu novērtējumu, ka ēdienkarte kļūst labāka, bet nelidinos mākoņos - jo īstenībā labāka ēdienkarte nav vienas dienas sasniegums. Precizēju Mindaugam un arī vispārējā kontekstā > desa ēdienkartē ir mājas ražojums, t.i., pirkta zemnieku saimniecības mazajā gaļas veikalā. Protams, 100% es nevaru būt droša par sastāvu, bet tas, ko varētu nosaukt arī par sava veida galējībām, arī nav šī eksperimenta mērķis. Arī Džeimss savā grāmatā iesaka gaļu iegādāties tur, kur jums ir drošāk zināma tās izcelsme un kvalitāte.
Tā kā brokastis vakardien bija mana lielākā problēma, tad mazliet izvērstāk par brokastošanas iespējām. Svarīgi tātad ir uzņemt ogļhidrātus, izvēloties atbilstošus produktus. No čata ar Mindaugu man atmiņā palikusi ideja par zemesriekstu sviestu un kukurūzas brokastu pārslām. Atceros, ka Džeimss savā Tīrs un slaids dzīvesveids brokastu pārslas ieskaita starp sliktajiem ogļhidrātiem. Bet no konteksta - tas ir vairāk cukura nevis kukurūzas dēļ. Informācijai : Latvijas veikalos ir nopērkamas nesaldinātās pārslas, turklāt - tās ir arī krietni izdevīgākas.
Pēc Džeimsa ieteikumiem vadoties var pagatavot brokastu musli arī pašrocīgi, kombinējot pieejamās izejvielas, piemēram, auzu pārslas ar riekstiem un sēklām.
Domājot šurpu-turpu par ēdienkarti, vakardien palūdzu Ilzei vēl vienu komentāru. Kuras garšvielas viņasprāt veido top 3? Lūk foto - iepazīstieties - Ilze Lipska! Un atbilde :)
"Ņemot vērā mana garšvielu plauktiņa apmērus, sākumā šķita neiespējami atbildēt uz jautājumu - kuras trīs es izceltu, bet ja ir jāizvēlas (un te uzsvēršu - no garšvielām, jo garšaugus izdalu kā atsevišķu kategoriju), tad top trijnieks, manuprāt, būtu šāds.
1. Kurkuma. To pievienojot ēdieniem mēs iegūstam ne tikai garšas nianses, bet arī iespaidīgu efektu veselībai - kurkumai piemīt pretiekaisuma efekts, tā palīdz mazināt stresu, trauksmi, uzlabo pašsajūtu, gremošanas sistēmas darbību. Kur pievienot? Zupām, sautējumiem, salātiem. Ja spied mājās dārzeņu sulas, piemet šķipsniņu kurkumas. To pievieno ūdenim, vārot dārzeņus, graudaugus. Agrāk šo garšvielu nebūtu īpaši izcēlusi, bet kopš grāmatas "Ēd, lai būtu jauns" (iesaku!) izlasīšanas, saprotu, ka nu tā vienmēr būs goda vietā. Ak jā, kurkumu pievieno ēdieniem arī, lai iegūtu dzeltenīgāku krāsu.
2. Ķimenes. Kur vēl vienkāršāku un pazīstamāku garšvielu, ne? Bet tās patiesi ir nenovērtējamas. Kāpostu, biešu, kartupeļu, pākšaugu ēdienus ideāli papildinās, kā arī derēs mājas aptieciņai - ķimeņu tēju iesaka ne tikai grūtniecēm, bet vispār labsajūtai, gremošanas sistēmas problēmu gadījumos. Ķimeņu kompreses var izmantot vēdera sāpju gadījumā. Pārbaudīts. Kā arī kur vēl labāks papildinājums nomierinošai vannai. Nekādu mākslīgu putu vai burbuļbumbu - vienkārši ķimenes un piens.
3. Pipari. Te domāju bez komentāriem, jo sāls un pipari domāju jau ir ikvienā mājā garšvielu plauktiņā arī tad, ja cita nekā tur nav. Pipari ir dažādu veidu, un ar to palīdzību var lieliski iegrožot sāls patēriņu. Es pati mēdzu dažus dārzeņus tvaicēt pilnībā bez sāls, bet pievienojot melnos piparus. Ideāli.
Šajā trijniekā vietu ir pelnījušas arī krustnagliņas, ingvers un kanēlis. Nē, ne jau Ziemassvētku dēļ :) Ingvers vispār ideāli der klāt gan dārzeņiem, gan gaļas, zivju ēdieniem."
Ēdienkarte
Brokastis: rupjmaize ar sviestu, vārītas olas un āboli; melleņu-ērkšķogu kompota dzēriens bērniem
+ jau zināmais medus našķis
Pusdienas: griķi ar siera mērci un sautēta heka fileja (biju piemirsusi, ka neesmu to labu brīdi pirkusi garšas dēļ - t.i, šīs zivs garša nav no tām, ko gribētos ļoti izcelt)
Launags: otrais zivju piegājiens - vecmamma nezinot pievienojusies mūsu zivju dienai ar ceptām reņģēm, izklausās varbūt ne visai, bet IR - un, starp citu, par heka fileju labākas
Vakariņas: grūbu biezputra
Vakardienas kopsavilkums ir ar + zīmi, ja neskaita to, ka ierakstam dažādu iemeslu dēļ vairs nebija enerģijas. Bet tā nav ēdienkartes un šī eksperimenta ietekme. Vaina ir citur - miega iztrūkumā. Kad sastapos ar abām grāmatām vienlaikus - Džeimsa Tīrs un slaids dzīvesveids un Dr. Karpa Vislaimīgākā mazuļa ceļvedis lieliskam miegam nodomāju, ka tās nu ir katra savai grāmatplaukta daļai, bet īstenībā tās iet roku rokā.. Tās atziņas par miegu, ko var un vajag attiecināt uz visiem - kā maziem, tā lieliem - ved uz to pašu mērķi uz ko Džeimsa tabulas un fakti > augstāku dzīves kvalitāti.
Tik un tā - protams, tas ir arī disciplīnas (ne tikai miega) trūkums :D :) un vēl viens pierādījums iekšējā ritma nozīmei arī tajā dzīves daļā, kas tieši neattiecas uz šo 14 dienu pamattēmu. Lai ko jūs arī nedarītu un lai cik arī stundu nebūtu jūsu diennaktī, jūsu dzīvē tomēr ir arī tādas vai citādas apņemšanās un termiņi, ko īstenot ritms tikai palīdz.
Mans pirmais jautājums > Vai es dodos skriet? Apsveru, kāds varētu būt maršruts un saprotu, ka man nav priekšstata, kā šajā gadalaikā tur izskatās. Tāpēc dodos nelielā izpētes pastaigā. 3 kilometri. 3/5 daļas ceļa ir meža ceļš. 3/4 ceļa joprojām sedz diezgan gluds ledus un vietām sērsnas skarts sniegs. Skriet nebūs iespējams, ja nu vienīgi atklāt jaunu sporta veidu - skriet-slidošana mājas apstākļos. Bet pastaiga ir vērtīga. Un ne tikai tā, ka salasu bērzu zarus plaucēšanai, čiekurus bērniem un izvēdinu domas. Pa konkrēto pusi eju pirmo reizi, lai gan šajā apkārtnē pavadīts liels laiks manas bērnības. Tāpēc vados pēc vecmammas norādēm. Un tā ka man minēts mazāks attālums, kādā brīdī sāku šaubīties par to, vai tiešām eju pareizi :D kut kas no bērnības piedzīvojumu garšas mazliet pieder šai dienai :) Tā kā precīzi ir skaidrs, ka skriešanai ir par agru (pavasara pavasarīguma ziņā) un es zinu, kur iet atpakaļ, kādā brīdī apstājos meža vidū un domāju vai neatgriezties. Man ir sarunāts aukles laiks un diena ir burvīga - saulaina, lai arī ne ļoti silta. Un es dodos tālāk jau vienkārši prieka pēc. Atrodu un izpētu diezgan sabrukušu lauku sētu un gājiena noslēgumā nonāku tur, kur bija plānots. Kopējais laiks: gandrīz stunda un labs noskaņojums.
Pati par sevi jebkura neapstāšanās pusceļā, ja vien tā nav nepieciešama mērķim, kā izvēle, manuprāt, nostiprina raksturu. Šis, protams, ir ļoti simbolisks piemērs. Bet - tieši mazajos ikdienas lēmumos arī ir vislielākais apstāšanās risks. Tieši šodien ir iespējams turpināt ceļu vai tajā apstāties.
Par risku runājot, vakar jautāju Mindaugam par iesildīšanās nepieciešamību un traumu gūšanu. Ir jau vairāk vai mazāk skaidrs, ka iesildīšanos nevajadzētu uztvert, kā garlaicīgu ievadu, tāpēc mans jautājums vairāk ir par saistību starp nepietiekamu iesildīšanos un traumām un to, vai ir atšķirība, piemēram, starp ķermeņa sagatavošanu trenažieru zāles un skriešanas stundai.
Iesildīšanās ir līdzīga visiem sporta veidiem un formām, bet, kas attiecas uz skriešanu, tad lēns skrējiena uzsākums savā ziņā pats par sevi jau ir arī iesildīšanās. Tomēr arī pirms skrējiena ir vēlams izapļot un iesildīt locītavas. Otrs - svarīgi būtu pastiepties, jo tas mazina risku gūt muskuļu traumas un tikt pie krampjiem.
Tas, no kā vēl vajadzētu izvairīties ir jebkurš pārspīlējums, īpaši cilvēkiem, kuru vecums ir lielāks, un cilvēkiem, kas nekad nav iepriekš trenējušies. Kā populārākās traumas Mindaugs min muskuļu un saišu sastiepumus. Turklāt, pie vainas var būt ne tikai nepareiza vai iztrūkstoša iesildīšanās, bet arī pakāpeniskuma trūkums stiepšanās vingrojumos. Tostarp, arī pēc treniņa, ne tikai pirms. Citiem vārdiem > treniņa laiks prasa pāreju gan uz to, gan no tā.
Vakardien bija pirmais rīts, kad patiešām biju nedaudz nīgra par vietējā lauku veikala sortimentu. Bet es saprotu viņu izvēles nosacījumus. Tāpēc - ššššš.. [to es sev] un darbinām iztēli. Novērtēju, kas man ir un ko no tā varu pagatavot. Lai gan sākumā šaubos par garšu kombināciju, atklāju, ka vārītu olu pasniegšana ar baltmaizi ir vienkārši ieradums, jo ar rupjo maizi tās garšo tik pat labi.
Par savu pirmdienas ēdienkarti esmu izpelnījusies atzinīgu novērtējumu, ka ēdienkarte kļūst labāka, bet nelidinos mākoņos - jo īstenībā labāka ēdienkarte nav vienas dienas sasniegums. Precizēju Mindaugam un arī vispārējā kontekstā > desa ēdienkartē ir mājas ražojums, t.i., pirkta zemnieku saimniecības mazajā gaļas veikalā. Protams, 100% es nevaru būt droša par sastāvu, bet tas, ko varētu nosaukt arī par sava veida galējībām, arī nav šī eksperimenta mērķis. Arī Džeimss savā grāmatā iesaka gaļu iegādāties tur, kur jums ir drošāk zināma tās izcelsme un kvalitāte.
Tā kā brokastis vakardien bija mana lielākā problēma, tad mazliet izvērstāk par brokastošanas iespējām. Svarīgi tātad ir uzņemt ogļhidrātus, izvēloties atbilstošus produktus. No čata ar Mindaugu man atmiņā palikusi ideja par zemesriekstu sviestu un kukurūzas brokastu pārslām. Atceros, ka Džeimss savā Tīrs un slaids dzīvesveids brokastu pārslas ieskaita starp sliktajiem ogļhidrātiem. Bet no konteksta - tas ir vairāk cukura nevis kukurūzas dēļ. Informācijai : Latvijas veikalos ir nopērkamas nesaldinātās pārslas, turklāt - tās ir arī krietni izdevīgākas.
Pēc Džeimsa ieteikumiem vadoties var pagatavot brokastu musli arī pašrocīgi, kombinējot pieejamās izejvielas, piemēram, auzu pārslas ar riekstiem un sēklām.
Domājot šurpu-turpu par ēdienkarti, vakardien palūdzu Ilzei vēl vienu komentāru. Kuras garšvielas viņasprāt veido top 3? Lūk foto - iepazīstieties - Ilze Lipska! Un atbilde :)
1. Kurkuma. To pievienojot ēdieniem mēs iegūstam ne tikai garšas nianses, bet arī iespaidīgu efektu veselībai - kurkumai piemīt pretiekaisuma efekts, tā palīdz mazināt stresu, trauksmi, uzlabo pašsajūtu, gremošanas sistēmas darbību. Kur pievienot? Zupām, sautējumiem, salātiem. Ja spied mājās dārzeņu sulas, piemet šķipsniņu kurkumas. To pievieno ūdenim, vārot dārzeņus, graudaugus. Agrāk šo garšvielu nebūtu īpaši izcēlusi, bet kopš grāmatas "Ēd, lai būtu jauns" (iesaku!) izlasīšanas, saprotu, ka nu tā vienmēr būs goda vietā. Ak jā, kurkumu pievieno ēdieniem arī, lai iegūtu dzeltenīgāku krāsu.
2. Ķimenes. Kur vēl vienkāršāku un pazīstamāku garšvielu, ne? Bet tās patiesi ir nenovērtējamas. Kāpostu, biešu, kartupeļu, pākšaugu ēdienus ideāli papildinās, kā arī derēs mājas aptieciņai - ķimeņu tēju iesaka ne tikai grūtniecēm, bet vispār labsajūtai, gremošanas sistēmas problēmu gadījumos. Ķimeņu kompreses var izmantot vēdera sāpju gadījumā. Pārbaudīts. Kā arī kur vēl labāks papildinājums nomierinošai vannai. Nekādu mākslīgu putu vai burbuļbumbu - vienkārši ķimenes un piens.
3. Pipari. Te domāju bez komentāriem, jo sāls un pipari domāju jau ir ikvienā mājā garšvielu plauktiņā arī tad, ja cita nekā tur nav. Pipari ir dažādu veidu, un ar to palīdzību var lieliski iegrožot sāls patēriņu. Es pati mēdzu dažus dārzeņus tvaicēt pilnībā bez sāls, bet pievienojot melnos piparus. Ideāli.
Šajā trijniekā vietu ir pelnījušas arī krustnagliņas, ingvers un kanēlis. Nē, ne jau Ziemassvētku dēļ :) Ingvers vispār ideāli der klāt gan dārzeņiem, gan gaļas, zivju ēdieniem."
Ēdienkarte
Brokastis: rupjmaize ar sviestu, vārītas olas un āboli; melleņu-ērkšķogu kompota dzēriens bērniem
+ jau zināmais medus našķis
Pusdienas: griķi ar siera mērci un sautēta heka fileja (biju piemirsusi, ka neesmu to labu brīdi pirkusi garšas dēļ - t.i, šīs zivs garša nav no tām, ko gribētos ļoti izcelt)
Launags: otrais zivju piegājiens - vecmamma nezinot pievienojusies mūsu zivju dienai ar ceptām reņģēm, izklausās varbūt ne visai, bet IR - un, starp citu, par heka fileju labākas
Vakariņas: grūbu biezputra
Vakardienas kopsavilkums ir ar + zīmi, ja neskaita to, ka ierakstam dažādu iemeslu dēļ vairs nebija enerģijas. Bet tā nav ēdienkartes un šī eksperimenta ietekme. Vaina ir citur - miega iztrūkumā. Kad sastapos ar abām grāmatām vienlaikus - Džeimsa Tīrs un slaids dzīvesveids un Dr. Karpa Vislaimīgākā mazuļa ceļvedis lieliskam miegam nodomāju, ka tās nu ir katra savai grāmatplaukta daļai, bet īstenībā tās iet roku rokā.. Tās atziņas par miegu, ko var un vajag attiecināt uz visiem - kā maziem, tā lieliem - ved uz to pašu mērķi uz ko Džeimsa tabulas un fakti > augstāku dzīves kvalitāti.
Tik un tā - protams, tas ir arī disciplīnas (ne tikai miega) trūkums :D :) un vēl viens pierādījums iekšējā ritma nozīmei arī tajā dzīves daļā, kas tieši neattiecas uz šo 14 dienu pamattēmu. Lai ko jūs arī nedarītu un lai cik arī stundu nebūtu jūsu diennaktī, jūsu dzīvē tomēr ir arī tādas vai citādas apņemšanās un termiņi, ko īstenot ritms tikai palīdz.
Soļu taupīšana
Vecmamma šodien stāsta, ka tētim bērnībā esot bijusi draudzene. Anna. Viņš esot tekoši gājis viņas mājās palīdzēt visu ko. Bet par gadu starpību skaidri pateicis: tas jau nav daudz - man astoņi, viņai sešdesmit astoņi :) Reizēm distances (gan taustāmas, gan netaustāmas) nav tik lielas un nav tik nozīmīgas pēc būtības, kā mēs paši tās tādas padarām. Vai pat radām. Piemēram, starp sevi un citiem, kad sākam savā dzīvē kaut ko kardināli mainīt, bet nesaņemam tādu atbalstu un izpratni, kā bijām iedomājušies. Piemēram, kaimiņiene turpina reizi pa reizei cienāt jūsu bērnu ar končām. Atļaujiet viņiem to. Viņiem abiem. Pieprasīt, lai otrs pieņem jūsu viedokli un uzstādījumus, ko esat izvirzījis attiecībā uz sevi, ir egoistiski un muļķīgi. Muļķīgi tāpēc, ka tādā veidā visticamāk padarīsiet pašu ideju par kaut ko negatīvu otra cilvēka skatījumā. To pēc tam vai nu būs ļoti grūti vai pat neiespējami izmainīt.
Mans šodienas mazais mērķis ir ieviest ēdienkartē mazliet vairāk dažādības. Un plānā ir tomātu zupa, kā pamatā konservēti tomāti un grūbas. Sākot gatavot vakariņas, bīdu produktu paciņas un arvien skaidrāk saprotu - grūbu nav. Apstājos uz brīdi tieši iepretī balto rīsu iepakojumam.. Nē.. Ģērbjos un eju uz veikalu pēc grūbām. Kamēr mazie paliek ar vecmammu, es iegūstu apmēram 15 minūtes svaiga gaisa un vietu savām domām. Un es apsveru Mindauga ieteikumu kombinēt kalanētiku ar skriešanu. Teju visi, kuri mani personiski pazīst, šajā brīdī skaļi smejas. Bet es šīvakara veikala gājienā saprotu, ka man pietrūkst noteikts laika moments, kad man nebūtu jādomā par darbu (jo tas viss pārsvarā ir dažādu radošu uzdevumu risināšana kaut kur starp tekstu un komunikāciju) un kad man nebūtu jādomā par acu priekšā esošo ikdienas plānu.. Citiem vārdiem, es dotos skriet, lai izvēdinātu galvu, kas, manuprāt, reizēm rada domās kaut ko līdzīgu automātiskai hierarhijai. Būs jāpamēģina, vai tas darbojas :D
No otras puses - ir tāda sajūta (un šis jau arī tāds laiks, kad par to jādomā), ka varbūt tas ir kauts kas mazliet cits, ko izjūtu pietrūkstam ikdienā.
Mans šodienas jautājums nr.1. gan ir par to, cik liela būtu vēlamā treniņu intensitāte > atbilde ir 5 dienas, 2 nedēļā atstājot brīvas. Nr.2. - par garšvielām, jo salātu gatavošanā iztiekot bez sāls, aizdomājos, ka tas varētu būt vēl viens punkts, ko iekļaut šo 14 dienu un budžeta nemainīšanas iespējamību robežās. Un, jā - Mindauga atbilde apstiprina, ka pirmais punkts arī no viņa viedokļa ir > ar sāli varētu piebremzēt. Dabīgās garšvielas, savukārt, ir iedalāmas lietojamo un pat ļoti ieteicamo kategorijās. Atkarībā no tā, kādi ir ēdienkartes mērķi. Piemēram - man nebija ne jausmas, ka asās garšvielas, tādas, kā čili, var palīdzēt tajās ēdienkartēs, kas paredzētas svara zaudēšanai.. Un, starp citu, te es atceros, ka solīju nosvērties. Tagad nu tas ir darīts. Svars: gandrīz 60 kilogrami, svaru precizitātes kļūda varētu būt kādi 50 - 60 grami. Katrā ziņā viens ir skaidrs - zaudēt svaru šobrīd nav īsti mans mērķis. Bet - es rīt pajautāšu Mindaugam par svara normu.
Vecmammas stāstā par Annu ir piebilde, ka viņa esot mēgusi aizrādīt visiem, ko šie tā skrienot - lai pietaupot kādu soli vecumdienām.. Pasmaidu. Un nevilšus domāju, ka šī ir medaļa ar divām pusēm (lai arī faktiski, katrai medaļai ir trīs puses, jo mala arī ir atsevišķā attiecībā izvietota tās pašas medaļas virsma) - no vienas, soļus nav vērts taupīt, jo mēs neviens nezinām tā īsti neko par katru nākamo brīdi - kādā mērā tas mums pieder. Atceros aptuveni kādu filmas epizodi no garāmiešanas televizoram, man šķiet, no Likteņa līdumniekiem, ko atkal vai joprojām rāda LTV1. > Nav vērts krāt, nē. Krāju, krāju naudu.
Paslēpu. Aizmirsu, kur noliku.. Nē, nav vērts krāt.
No otras puses - šajā aizrādījumā slēpjas arī aicinājums apstāties svarīgajam. Nepaskriet tam garām, mēģinot tieši šodien realizēt kādu PLĀNU. Starp citu, pavisam nesen lasīju par kādu pētījumu, ka psiholoģiski lielākā daļa cilvēku dzīvo nevis 24, bet 26 stundu intervālā.. Man pastāvīgi liekas, ka ar tām 24 ir par maz :) Bet vislabprātāk es vispār neskatos pulkstenī.
Šodien saņemu komplimentu par ēdienkarti :) + ieteikumu par to, ka tajā varētu būt iekļauta zivs. Nu ko, rītdien noteikti ēdienkartē mazliet malā noliksim gaļu. Bet, ja par šodienu.. >
Brokastis: auzu pārslu putra, cukuru aizstājot ar medu
Pusdienas: kartupeļu-puķkāpostu biezenis (1:1, pievienojot nedaudz piena), apcepta žāvētā desa un rutku-burkānu salāti (salātus gatavo no svaigiem, rīvētiem dārzeņiem un medus, uz vienu salīdzinošu vidēji lielu rutku un diviem lieliem burkāniem pusotra vai divas ēdamkarotes medus - medus mazina rutka sīvumu un izvelk sulu, līdz ar ko, ļaujot salātiem mazliet pastāvēt, var iztikt bez eļļas vai krējuma pievienošanas, garšas ir tik izteiktas, ka nav nepieciešamas arī garšvielas, tostarp, sāls)
Launags: biezpiena sacepums (biezpiens, 2 olas, aveņu sula, manna, mazliet sviesta, bez papildu cukura)
Vakariņas: tomātu zupa ar grūbām un malto gaļu
Joprojām nepārsniedzu iepriekšējo iknedēļas budžetu. Un to paveikt palīdz tas, ka esmu rūpīgāk pārskatījusi, kas no virtuves plaukta rezerves iederas izmēģinājuma skatījumā uz ēdienkarti. Tāda, piemēram, ir manna. Lai arī eksperimenta sākumā šķiet, ka visi plaukti jāiztīra un jāsāk iepirkšanās pilnīgi no nulles, tā tomēr nav. Ja mazliet apdomājas, tad var atrast veidus, kā daļu no mājās jau esošā var izmantot arī turpmāk. Lai gan - tas, protams, ir relatīvi, jo katra virtuves plaukta saturs jau ir atšķirīgs. Ja manā būtu tikai baltie makaroni un cukurs, būtu jāpagarina iepirkumu saraksts.
Love begins at home, and it is not how much we do.. but how much love we put in that action.
/Mother Teresa/
Mans šodienas mazais mērķis ir ieviest ēdienkartē mazliet vairāk dažādības. Un plānā ir tomātu zupa, kā pamatā konservēti tomāti un grūbas. Sākot gatavot vakariņas, bīdu produktu paciņas un arvien skaidrāk saprotu - grūbu nav. Apstājos uz brīdi tieši iepretī balto rīsu iepakojumam.. Nē.. Ģērbjos un eju uz veikalu pēc grūbām. Kamēr mazie paliek ar vecmammu, es iegūstu apmēram 15 minūtes svaiga gaisa un vietu savām domām. Un es apsveru Mindauga ieteikumu kombinēt kalanētiku ar skriešanu. Teju visi, kuri mani personiski pazīst, šajā brīdī skaļi smejas. Bet es šīvakara veikala gājienā saprotu, ka man pietrūkst noteikts laika moments, kad man nebūtu jādomā par darbu (jo tas viss pārsvarā ir dažādu radošu uzdevumu risināšana kaut kur starp tekstu un komunikāciju) un kad man nebūtu jādomā par acu priekšā esošo ikdienas plānu.. Citiem vārdiem, es dotos skriet, lai izvēdinātu galvu, kas, manuprāt, reizēm rada domās kaut ko līdzīgu automātiskai hierarhijai. Būs jāpamēģina, vai tas darbojas :D
No otras puses - ir tāda sajūta (un šis jau arī tāds laiks, kad par to jādomā), ka varbūt tas ir kauts kas mazliet cits, ko izjūtu pietrūkstam ikdienā.
Mans šodienas jautājums nr.1. gan ir par to, cik liela būtu vēlamā treniņu intensitāte > atbilde ir 5 dienas, 2 nedēļā atstājot brīvas. Nr.2. - par garšvielām, jo salātu gatavošanā iztiekot bez sāls, aizdomājos, ka tas varētu būt vēl viens punkts, ko iekļaut šo 14 dienu un budžeta nemainīšanas iespējamību robežās. Un, jā - Mindauga atbilde apstiprina, ka pirmais punkts arī no viņa viedokļa ir > ar sāli varētu piebremzēt. Dabīgās garšvielas, savukārt, ir iedalāmas lietojamo un pat ļoti ieteicamo kategorijās. Atkarībā no tā, kādi ir ēdienkartes mērķi. Piemēram - man nebija ne jausmas, ka asās garšvielas, tādas, kā čili, var palīdzēt tajās ēdienkartēs, kas paredzētas svara zaudēšanai.. Un, starp citu, te es atceros, ka solīju nosvērties. Tagad nu tas ir darīts. Svars: gandrīz 60 kilogrami, svaru precizitātes kļūda varētu būt kādi 50 - 60 grami. Katrā ziņā viens ir skaidrs - zaudēt svaru šobrīd nav īsti mans mērķis. Bet - es rīt pajautāšu Mindaugam par svara normu.
Vecmammas stāstā par Annu ir piebilde, ka viņa esot mēgusi aizrādīt visiem, ko šie tā skrienot - lai pietaupot kādu soli vecumdienām.. Pasmaidu. Un nevilšus domāju, ka šī ir medaļa ar divām pusēm (lai arī faktiski, katrai medaļai ir trīs puses, jo mala arī ir atsevišķā attiecībā izvietota tās pašas medaļas virsma) - no vienas, soļus nav vērts taupīt, jo mēs neviens nezinām tā īsti neko par katru nākamo brīdi - kādā mērā tas mums pieder. Atceros aptuveni kādu filmas epizodi no garāmiešanas televizoram, man šķiet, no Likteņa līdumniekiem, ko atkal vai joprojām rāda LTV1. > Nav vērts krāt, nē. Krāju, krāju naudu.
Paslēpu. Aizmirsu, kur noliku.. Nē, nav vērts krāt.
No otras puses - šajā aizrādījumā slēpjas arī aicinājums apstāties svarīgajam. Nepaskriet tam garām, mēģinot tieši šodien realizēt kādu PLĀNU. Starp citu, pavisam nesen lasīju par kādu pētījumu, ka psiholoģiski lielākā daļa cilvēku dzīvo nevis 24, bet 26 stundu intervālā.. Man pastāvīgi liekas, ka ar tām 24 ir par maz :) Bet vislabprātāk es vispār neskatos pulkstenī.
Šodien saņemu komplimentu par ēdienkarti :) + ieteikumu par to, ka tajā varētu būt iekļauta zivs. Nu ko, rītdien noteikti ēdienkartē mazliet malā noliksim gaļu. Bet, ja par šodienu.. >
Ēdienkarte
Brokastis: auzu pārslu putra, cukuru aizstājot ar medu
Pusdienas: kartupeļu-puķkāpostu biezenis (1:1, pievienojot nedaudz piena), apcepta žāvētā desa un rutku-burkānu salāti (salātus gatavo no svaigiem, rīvētiem dārzeņiem un medus, uz vienu salīdzinošu vidēji lielu rutku un diviem lieliem burkāniem pusotra vai divas ēdamkarotes medus - medus mazina rutka sīvumu un izvelk sulu, līdz ar ko, ļaujot salātiem mazliet pastāvēt, var iztikt bez eļļas vai krējuma pievienošanas, garšas ir tik izteiktas, ka nav nepieciešamas arī garšvielas, tostarp, sāls)
Launags: biezpiena sacepums (biezpiens, 2 olas, aveņu sula, manna, mazliet sviesta, bez papildu cukura)
Vakariņas: tomātu zupa ar grūbām un malto gaļu
Budžets
Joprojām nepārsniedzu iepriekšējo iknedēļas budžetu. Un to paveikt palīdz tas, ka esmu rūpīgāk pārskatījusi, kas no virtuves plaukta rezerves iederas izmēģinājuma skatījumā uz ēdienkarti. Tāda, piemēram, ir manna. Lai arī eksperimenta sākumā šķiet, ka visi plaukti jāiztīra un jāsāk iepirkšanās pilnīgi no nulles, tā tomēr nav. Ja mazliet apdomājas, tad var atrast veidus, kā daļu no mājās jau esošā var izmantot arī turpmāk. Lai gan - tas, protams, ir relatīvi, jo katra virtuves plaukta saturs jau ir atšķirīgs. Ja manā būtu tikai baltie makaroni un cukurs, būtu jāpagarina iepirkumu saraksts.
Svarīgā jautāšana un tējkarotes lollipop
Īsu brīdi pēc vakariņām Gabriels ieskrien virtuvē un skaita priekšmetus, bet aiz seši nāk astoņi un aiz divi pieci. Nu jau arī Daniels ir klāt. Sākam skaitīt pirkstiņus. Gabrielam sanāk pēc kārtas, bet mazākais aiz katra nosauktā cipara uzcītīgi atkārto "nulle".
Reizēm vienā un tajā pašā situācijā mēs esam tik dažādi. Arī attiecībā uz to, kāpēc, kad un kā mēs katrs izvēlamies ieviest izmaiņas savā dzīves kvalitātē, ritmā un dinamikā, ir iespējams izšķirt dažnedažādas motivācijas. Tikai jāatceras nelemt otra vietā un lemt pašam savējā.
Ziniet, ko es saskatu izvēlētās kalanētikas programmā lingvistiskajā ziņā? Kalanētika ir ļoti līdzīga vārdu salikumam Callan (programmas izveidotāja) + ethics. Mans nolūks nav dziļāk pētīt šo sakarību. Drīzāk akcentēt no tās izrietošo jēgu - tas, ko jūs darāt vai nedarāt, ir jūsu attieksme pret savu ķermeni.
Bet attieksmi veido nostāja. Nostāju pieredze. Pieredzi jautāšana. Un arī tas - cik precīzi spējam jautājumu formulēt. Es, piemēram, reizēm maldos, kā pa miglu. Esmu intervējusi diezgan lielu skaitu dažādu cilvēku, gatavojot materiālus publikācijām dažādiem izdevumiem un interneta lapām. Un īsti nekad neesmu ne uz vienu no šīm intervijām gatavojusies. Parasti man ir zināma viena konkrēta lieta, ko vēlos uzzināt šajā sarunā. Bet intervija top tad, kad tā notiek. Sarunājoties šodien ar Mindaugu par slodzes palielināšanas jautājumu un ēdienkarti, es sapratu, ka līdz šim pārsvarā ir bijis tomēr tā, ka uzdodu jautājumus par sev vairāk vai mazāk zināmām tēmām. Reizēm pat ar konkrētu intenci salīdzināt savus un intervējamā cilvēka uzskatus. Bet te - es pēkšņi esmu tikai punktā, kur visi cipari ir nulle.
Visi mani jautājumi ir iedalāmi divās kategorijās: tas, kas loģiski seko iepriekš uzzinātajam un ko varētu jautāt vidusmēra nezinātājs, un otra kategorija > minēšanas jautājumi - kaut kas pēc būtības ļoti līdzīgs mēģināšanai trāpīt mērķī ar aizsietām acīm.
Tā nu es šodien jautāju Mindaugam, kā viņš veido treniņu programmu cilvēkam, kuru redz pirmo reizi dzīvē. Un atbilde kopumā nav tālu no jau iepriekš šī eksperimenta ierakstos minētas domas, ka katrā atsevišķā gadījumā novērtējumā svarīgs ir individuālais faktors. Gan attiecībā uz to, kas vajadzīgs katram cilvēkam, gan attiecībā uz to, kāda ir katra trenera pieeja, un tā vēl varētu turpināt, detalizējot nianses. Citiem vārdiem sakot - uzreiz kļūst skaidrs, ka mana sākotnējā jautājuma pamatā bija ļoti dziļa nezināšana :D
Tas pats attiecas uz kādu stereotipu vai drīzāk - mītu, kas tiek saistīts ar sportiskumu, bet visbiežāk ar došanos uz sporta zālēm. Un tas attiecas, dāmas, uz mums. Viens no maniem šodienas jautājumiem tēmas ietvaros bija par to, vai vēdera daļai paredzēto vingrojumu vidū ir tādi, kas lielākā mērā vērsti uz ļoti redzama efekta panākšanu. Šī ir lieta, ko daļa cilvēku, īpaši sievietes nemaz nevēlas panākt, mainot dzīvesveidu no fiziski pasīva uz aktīvu. Un, kā man šķiet, daļai tas varētu būt arī argumenta vērts uzskats. BET > īstenība ir tāda, ka fizioloģiski sieviete nevar sevi pārveidot vizuālā ziņā tik ļoti. Rezultāti, kas tagad fotogrāfisku atmiņu uzplaiksnījumu veidā nomirgo jūsu prātā, ir panākti, lietojot steroīdus.
Nākamais solis skaidrības ieviešanā - jautājums par slodzes palielināšanu. Atslēga ir jēdzienā 'komforta zona'. Ja izvēlētais treniņš neprasa no jums mazliet vairāk, kā jūs varat bez īpašas piepūles, tad slodzi vajag palielināt (skaitu/ilgumu). Pakāpeniski, sekojot līdzi tam, kā ķermenis uz to reaģē.Vai, kā un kad papildināt vienu fiziskās aktivitātes izvēli ar citu, arī ir katram pašam izlemjams jautājums. Vienīgi tad, ja vēlaties uzsākt treniņus, kā mērķis ir kaut kas vairāk par izturības un/vai izskata uzlabošanu un labu pašsajūtu, tad pats par sevi saprotams - vajadzēs arī profesionālu padomu.
Slodzes kopsalikums vēlmei un iekšējai nepieciešamībai pēc kustīga un veselīga dzīvesveida būs pietiekams, piemēram, kombinējot jogu vai kalanētiku ar skriešanu - pieņemu, ka šī Mindauga atbilde labi iederas gan tēmā kopumā, gan mana personīgā priekšstata veidošanā par slodzes perspektīvu.
Kas attiecas uz vakardienas ēdienkarti > vienīgais iebildums ir par to, ka pie kartupeļiem būtu vēlams likt klāt vēl kaut ko no zaļumiem.
Brokastis: omlete ar sezama sēklām un ziemas salāti - kabača, burkāna un gaileņu (bērni gan šo neakceptē)
Medus našķis - tējkarotes lollipop
Pusdienas: biešu-spinātu zupa + plucinātas alus desiņas (jā, vakardienas zupa.. slikti lielākas vienveidības ziņā, bet tā, kā man šķiet, ir visai plaši pazīstama prakse - t.i., mēdz gadīties izvārīt zupas apjomu, kas vairs neietilpst vienā ēdienreizē)
Launags: augļi - banāni un apelsīni
Vakariņas: pēc vispārējā pieprasījuma auzu pārslu putra, tikai šoreiz cukuru nepielieku nemaz - tad, kad putra ir zaudējusi vārīšanās temperatūru un pirms likšanas bļodiņās, es pielieku divas ēdamkarotes medus
Šodien man pašai prasās vairāk daudzveidības produktu klāstā un garšas niansēs. Noteikti par to jāpadomā, ieplānojot rītdienu. Pieļauju, ka tad, kad tikai sāk sekot līdzi savai ēdienkartei, varbūt plānošana pat ir vēlama, lai vairāk varētu pārskatīt to, kādiem produktiem būtu jānonāk iepirkuma grozā. Pēcāk tas droši vien kļūst par pusautomātisku procesu, kur jāplāno tikai svinības un iepirkumi gastronomiskiem izmēģinājumiem. Un vēl man šodien TRŪKST riekstu. T.i., es labprāt kaut kur kaut ko iemainītu pret pāris saujām zemesriekstu vai lazdu riekstu. Diezin kas tāds ir to saturā, kas manam organismam pietrūkst?
Bet varbūt tas ir ieradums. Lollipops un rieksti..
Reizēm vienā un tajā pašā situācijā mēs esam tik dažādi. Arī attiecībā uz to, kāpēc, kad un kā mēs katrs izvēlamies ieviest izmaiņas savā dzīves kvalitātē, ritmā un dinamikā, ir iespējams izšķirt dažnedažādas motivācijas. Tikai jāatceras nelemt otra vietā un lemt pašam savējā.
Ziniet, ko es saskatu izvēlētās kalanētikas programmā lingvistiskajā ziņā? Kalanētika ir ļoti līdzīga vārdu salikumam Callan (programmas izveidotāja) + ethics. Mans nolūks nav dziļāk pētīt šo sakarību. Drīzāk akcentēt no tās izrietošo jēgu - tas, ko jūs darāt vai nedarāt, ir jūsu attieksme pret savu ķermeni.
Bet attieksmi veido nostāja. Nostāju pieredze. Pieredzi jautāšana. Un arī tas - cik precīzi spējam jautājumu formulēt. Es, piemēram, reizēm maldos, kā pa miglu. Esmu intervējusi diezgan lielu skaitu dažādu cilvēku, gatavojot materiālus publikācijām dažādiem izdevumiem un interneta lapām. Un īsti nekad neesmu ne uz vienu no šīm intervijām gatavojusies. Parasti man ir zināma viena konkrēta lieta, ko vēlos uzzināt šajā sarunā. Bet intervija top tad, kad tā notiek. Sarunājoties šodien ar Mindaugu par slodzes palielināšanas jautājumu un ēdienkarti, es sapratu, ka līdz šim pārsvarā ir bijis tomēr tā, ka uzdodu jautājumus par sev vairāk vai mazāk zināmām tēmām. Reizēm pat ar konkrētu intenci salīdzināt savus un intervējamā cilvēka uzskatus. Bet te - es pēkšņi esmu tikai punktā, kur visi cipari ir nulle.
Visi mani jautājumi ir iedalāmi divās kategorijās: tas, kas loģiski seko iepriekš uzzinātajam un ko varētu jautāt vidusmēra nezinātājs, un otra kategorija > minēšanas jautājumi - kaut kas pēc būtības ļoti līdzīgs mēģināšanai trāpīt mērķī ar aizsietām acīm.
Tā nu es šodien jautāju Mindaugam, kā viņš veido treniņu programmu cilvēkam, kuru redz pirmo reizi dzīvē. Un atbilde kopumā nav tālu no jau iepriekš šī eksperimenta ierakstos minētas domas, ka katrā atsevišķā gadījumā novērtējumā svarīgs ir individuālais faktors. Gan attiecībā uz to, kas vajadzīgs katram cilvēkam, gan attiecībā uz to, kāda ir katra trenera pieeja, un tā vēl varētu turpināt, detalizējot nianses. Citiem vārdiem sakot - uzreiz kļūst skaidrs, ka mana sākotnējā jautājuma pamatā bija ļoti dziļa nezināšana :D
Tas pats attiecas uz kādu stereotipu vai drīzāk - mītu, kas tiek saistīts ar sportiskumu, bet visbiežāk ar došanos uz sporta zālēm. Un tas attiecas, dāmas, uz mums. Viens no maniem šodienas jautājumiem tēmas ietvaros bija par to, vai vēdera daļai paredzēto vingrojumu vidū ir tādi, kas lielākā mērā vērsti uz ļoti redzama efekta panākšanu. Šī ir lieta, ko daļa cilvēku, īpaši sievietes nemaz nevēlas panākt, mainot dzīvesveidu no fiziski pasīva uz aktīvu. Un, kā man šķiet, daļai tas varētu būt arī argumenta vērts uzskats. BET > īstenība ir tāda, ka fizioloģiski sieviete nevar sevi pārveidot vizuālā ziņā tik ļoti. Rezultāti, kas tagad fotogrāfisku atmiņu uzplaiksnījumu veidā nomirgo jūsu prātā, ir panākti, lietojot steroīdus.
Ja dodaties pirmo reizi dzīvē pie personīgā trenera, jūs visticamāk pirmajā tikšanās reizē sagaidīs iepazīšanās un standarta iesācēju programma, kas palīdzēs saprast jūsu sagatavotību, kā arī plānot jūsu treniņus jūsu pašu motīvu kontekstā. Svarīgi ir būt atklātiem par savu veselības stāvokli.
Nākamais solis skaidrības ieviešanā - jautājums par slodzes palielināšanu. Atslēga ir jēdzienā 'komforta zona'. Ja izvēlētais treniņš neprasa no jums mazliet vairāk, kā jūs varat bez īpašas piepūles, tad slodzi vajag palielināt (skaitu/ilgumu). Pakāpeniski, sekojot līdzi tam, kā ķermenis uz to reaģē.Vai, kā un kad papildināt vienu fiziskās aktivitātes izvēli ar citu, arī ir katram pašam izlemjams jautājums. Vienīgi tad, ja vēlaties uzsākt treniņus, kā mērķis ir kaut kas vairāk par izturības un/vai izskata uzlabošanu un labu pašsajūtu, tad pats par sevi saprotams - vajadzēs arī profesionālu padomu.
Slodzes kopsalikums vēlmei un iekšējai nepieciešamībai pēc kustīga un veselīga dzīvesveida būs pietiekams, piemēram, kombinējot jogu vai kalanētiku ar skriešanu - pieņemu, ka šī Mindauga atbilde labi iederas gan tēmā kopumā, gan mana personīgā priekšstata veidošanā par slodzes perspektīvu.
Kas attiecas uz vakardienas ēdienkarti > vienīgais iebildums ir par to, ka pie kartupeļiem būtu vēlams likt klāt vēl kaut ko no zaļumiem.
Ēdienkarte
Brokastis: omlete ar sezama sēklām un ziemas salāti - kabača, burkāna un gaileņu (bērni gan šo neakceptē)
Medus našķis - tējkarotes lollipop
Pusdienas: biešu-spinātu zupa + plucinātas alus desiņas (jā, vakardienas zupa.. slikti lielākas vienveidības ziņā, bet tā, kā man šķiet, ir visai plaši pazīstama prakse - t.i., mēdz gadīties izvārīt zupas apjomu, kas vairs neietilpst vienā ēdienreizē)
Launags: augļi - banāni un apelsīni
Vakariņas: pēc vispārējā pieprasījuma auzu pārslu putra, tikai šoreiz cukuru nepielieku nemaz - tad, kad putra ir zaudējusi vārīšanās temperatūru un pirms likšanas bļodiņās, es pielieku divas ēdamkarotes medus
Šodien man pašai prasās vairāk daudzveidības produktu klāstā un garšas niansēs. Noteikti par to jāpadomā, ieplānojot rītdienu. Pieļauju, ka tad, kad tikai sāk sekot līdzi savai ēdienkartei, varbūt plānošana pat ir vēlama, lai vairāk varētu pārskatīt to, kādiem produktiem būtu jānonāk iepirkuma grozā. Pēcāk tas droši vien kļūst par pusautomātisku procesu, kur jāplāno tikai svinības un iepirkumi gastronomiskiem izmēģinājumiem. Un vēl man šodien TRŪKST riekstu. T.i., es labprāt kaut kur kaut ko iemainītu pret pāris saujām zemesriekstu vai lazdu riekstu. Diezin kas tāds ir to saturā, kas manam organismam pietrūkst?
Bet varbūt tas ir ieradums. Lollipops un rieksti..
Kivi
Es atceros kādu diezgan sarkastisku animāciju par putnu, kurš vēlējās kaut uz brīdi sajust, kā tas ir lidot. Bet kivi ir no tiem putniem, kuri nelido. Ar ļoti lielu piepūli šis putns uzkāpa kalna galā un.. uz mirkli lidoja. Tā, protams, ir pieaugušo auditorijai domāta animācija. Un tā, protams, ir diezgan skumja. Bet tajā ir arī sava daļa patiesības - tas, ko mēs vēlamies ne vienmēr ir sasniedzams veidā, kas pirmais mums šķiet lietderīgs. Reizēm lietas prasa laiku un prasa to, lai mēs būtu tām gatavi - tostarp, arī ķermeniski. Varbūt, ja kivi būtu apstājies kalna galotnē, putnu gaisā būtu varējis pacelt un arī droši atgriezt uz zemes pavisam kas cits. Pretējs būtībā aklam lidojumam pretī zemei.
Mans ķermenis kādu brīdi jau izjūt vajadzību pēc kustības. Pēc kustības lielākā mērā, kā to nodrošina ikdiena. Un tas šķiet kaut kā pašsaprotami. Varbūt, tā daļēji ir iedoma.. bet gan no Džeimsa grāmatas, gan no sarunām ar Mindaugu var izvilkt pret argumentu šim pieļāvumam > ķermenim kustība ir dabiski nepieciešama. Tāpēc šodienas temats, ar ko vēršos pēc konsultācijas, ir par fiziskās slodzes izvēli. Un mana izvēle ir kalanētika. Precīzāk - programma ar nosaukumu Desmit gadus jaunāks (Callan Pinckney, Ten years yonger). Esmu iepazinusies ar to jau agrāk, bet tā īsti neiesāku praktizēt. Jo laikam nebiju kaut kādā līmenī gatava to iekļaut savā ikdienā tā, lai tas nebūtu kaut kas kivi lidojumam līdzīgs. Apkārt ir tieši gads un te nu es dodu priekšroku tieši šim variantam. No Mindauga saņēmu daudzmaz pozitīvu vērtējumu + piebildi, ka IESĀKUMAM tas varētu būt atbilstošs variants. Noprotu, ka kalanētika pati par sevi netiek uztverta, kā SLODZE. :)
Rīt noteikti turpināsim šo sarunu, mani sīkāk interesē vēlamais slodzes intensitātes un palielināšanas temps. Cik tālu par to runājām šodien, Mindaugs paguva pieminēt skriešanu, braukšanu ar riteni un vēl citas aktivitātes. Uz ko mana reakcija bija visai neatbilstoša tematam. T.i., diezgan nenopietna..
":D Tu neticēsi
[..]
es nemāku braukt ar riteni
:D :D
bet es labi kāpju kokos :D :D"
[Es tiešām nemāku. Bērnībā mani tētis mācīja. Es divreiz nokritu, iespēru ritenim un pateicu, ka man to nevajag - es iešu kājām!]
Mindaugs pajokoja, ka varu aizstāt riteņbraukšanu - man tikai jānoskatās liels koks un pa 10 reizēm augšā un lejā. :D
Bet šajā jokā ir savi vecie labie 40% patiesības: katram var būt individuāla slodzes programma, bet svarīgi ir > zināt savu mērķi un sekot līdzi tam, vai rīkojaties atbilstoši, lai to sasniegtu.
Tātad - rīt pie šī temata atgriežamies.
Kas man patīk konkrētajā kalanētikas programmā: izturību var trenēt pakāpeniski un programma ir piemērota cilvēkiem ar mugurkaula traumām. Tas nozīmē daudz plašāku spektru, kā arī to, ka tā ir mugurai saudzīga, kas īpaši svarīgi varētu būt tieši mammām ar maziem bērniem.
Šovakar pirmā kalanētikas stunda. Stunda tiešā nozīmē, jo nodarbība aizņem tieši 60 minūtes. Jārēķinās gan ar to, ka pirmajā reizē, kamēr apgūsiet pareizās pozīcijas, jums tas var prasīt nedaudz ilgāk. Iesaku video vienu reizi noskatīties tāpat, neizpildot visu 1:1, bet saprotot, cik daudz telpas vajadzīgs, lai izpildītu piedāvāto vingrojumu programmu, neko nesalaužot (interjera objektus), neizmežģot (sev) un tam līdzīgi. Tāpat vajadzēs atrast punktus, kur pieturēsieties, veicot atsevišķus vingrojumus. Krēsls, durvju stendere un galda mala ir labi iekštelpu objekti, kas var tikt izmantoti, aizstājot vingrošanas stieni. Starp citu, vienam no vingrojumiem tiešām ir nepieciešams krēsls.
Un pēc šīs stundas, lai cik ļoti es arī iepriekš nebiju pārliecināta, ka papildus slodze man ilgi nebūs nepieciešama, es atskārstu, ka nevaru nepiekrist Mindauga teiktajam par to, ka šī ir IESĀKUMA kategorija..
Mana vakardienas ēdienkarte ir ar + zīmi, taču galvenokārt vērtējot manu ēdienkarti, ne kopējo, kā arī ar iebildi par vakariņu 'kompozīciju'. Mindauga vārdiem runājot "līdz tiem salātiņiem bija ok". Tāpēc pārskatu savu gatavošanas pieredzi un mēģinu izveidot provizorisku sarakstu, kas varētu noderēt citai mazu svētku reizei.
Pirmā lieta, ko es gribētu aizstāt ir torte. Lai gan, pēc Džeimsa 'vislabāk' ailēm redzu, ka ir izvēle cept pašai. Turklāt - nav jau obligāti jācep tieši torte, var gatavot, piemēram, citronu pīrāgu un pasniegt ar saldējumu (tikai jāatceras, ka saldējums ir slikti, jo sastāv no ļoti liela cukura apjoma) vai, kas būtu labāk, ar ogu mērci. Citiem vārdiem - viss ir atkarīgs no tā, vai sekojat līdzi tikai uztura kvalitātei un sastāvam vai arī kalorijām.
Šoreiz pieņemsim, ka torti izvēlamies aizstāt pavisam. Bet sāksim no sākuma. Pupiņu-šķiņķa-svaigā gurķa salātus mainām uz kaut ko mazliet vieglāku > gurķu laiviņas ar šķiņķa-tomātu salātu pildījumu. Pagatavošana prasīs laiciņu, bet viss ir vienkārši. Šķiņķi un tomātus sagriež strēmelītēs vai kubiņos, vai kā nu šķiet labāk un, pievienojot krējumu vai bezpiedevu jogurtu un garšvielas (tostarp var smalki sakapātu sīpolu vai ķiploku), sajauc kopā. Gurķus sadala uz pusēm un izņem sēklotni > gurķu pusītes aizpilda ar salātiem. Pēc pieredzes varu pateikt, ka tā ir ļoti pieprasīta salātu versija un no veselīguma viedokļa labāka par salātiem mīklas groziņos. Man ļoti gribas saglabāt riekstu-žāvēto augļu maisījuma ideju, kā uzkodas variantu. Zemesriekstus varētu papildināt ar citiem riekstu veidiem, bet žāvētos augļus aizstāt ar svaigiem, kas vienlaikus var būt arī deserts > augļu salāti no vīnogām, bumbieriem un melones. Ja augļus griež tieši salātu traukā un ļauj tiem mazliet sasuloties, tad var iztikt bez papildu piedevas, piemēram, bez jogurta. Daudzveidībai svētku galda ēdienkartes uzmetumam varētu pievienot svaigo sieru - ņemsim šoreiz kazas siera bumbiņas.
Ar nepacietību gaidu Mindauga vērtējumu :) Uzreiz iedomājos, ka viņš teiks, ka šis tik un tā joprojām ir par daudz no visa kā :)
Brokastis: graudu biezputra, pārmaiņas pēc pievienoju žāvētas desas šķēlītes, svaigi augļi (piefiksēju, ka nākamajā iepirkšanās reizē jāpievērš vairāk uzmanības brokastu daudzveidībai > tā, lai brokastīs tiktu uzņemti produkti, kas nodrošina ogļhidrātus, ja Mindauga vārdiem, 'atbilstoši produktu nosaukumi', ja pēc manas atmiņas :D ); dzērienu piedāvājumā bērniem aveņu dzēriens (aveņu sula + ūdens, avenes arī no krustmātes pagraba krājumiem), pati dodu priekšroku ūdenim, vidēji šobrīd dienā, vispār nepiespiežoties, izdzeru apmēram 1,2 litrus > tas ir par maz, vadoties no Džeimsa norādījumiem
Pusdienas: vārīti un pēc tam sviestā apcepti kartupeļi ar siera kažociņu (kartupeļus pirms pasniegšanas saliek uz plāts vai karstumizturīgā traukā un pārklāj ar siera šķēlēm, un uz mirkli ieliek cepeškrāsnī)
Launags: rudzu maize ar medu, apelsīni, smalkmaizītes ar šokolādes skaidiņām (pēdējās tikai bērniem)
Vakariņas: biešu-spinātu biezzupa (tikai dažas minūtes pirms zupas noņemšanas no uguns pievienojot, spinātus praktiski nevāra, savukārt sablenderējot gatavo zupu var panākt viendabīgu konsistenci)
Mans ķermenis kādu brīdi jau izjūt vajadzību pēc kustības. Pēc kustības lielākā mērā, kā to nodrošina ikdiena. Un tas šķiet kaut kā pašsaprotami. Varbūt, tā daļēji ir iedoma.. bet gan no Džeimsa grāmatas, gan no sarunām ar Mindaugu var izvilkt pret argumentu šim pieļāvumam > ķermenim kustība ir dabiski nepieciešama. Tāpēc šodienas temats, ar ko vēršos pēc konsultācijas, ir par fiziskās slodzes izvēli. Un mana izvēle ir kalanētika. Precīzāk - programma ar nosaukumu Desmit gadus jaunāks (Callan Pinckney, Ten years yonger). Esmu iepazinusies ar to jau agrāk, bet tā īsti neiesāku praktizēt. Jo laikam nebiju kaut kādā līmenī gatava to iekļaut savā ikdienā tā, lai tas nebūtu kaut kas kivi lidojumam līdzīgs. Apkārt ir tieši gads un te nu es dodu priekšroku tieši šim variantam. No Mindauga saņēmu daudzmaz pozitīvu vērtējumu + piebildi, ka IESĀKUMAM tas varētu būt atbilstošs variants. Noprotu, ka kalanētika pati par sevi netiek uztverta, kā SLODZE. :)
Rīt noteikti turpināsim šo sarunu, mani sīkāk interesē vēlamais slodzes intensitātes un palielināšanas temps. Cik tālu par to runājām šodien, Mindaugs paguva pieminēt skriešanu, braukšanu ar riteni un vēl citas aktivitātes. Uz ko mana reakcija bija visai neatbilstoša tematam. T.i., diezgan nenopietna..
":D Tu neticēsi
[..]
es nemāku braukt ar riteni
:D :D
bet es labi kāpju kokos :D :D"
[Es tiešām nemāku. Bērnībā mani tētis mācīja. Es divreiz nokritu, iespēru ritenim un pateicu, ka man to nevajag - es iešu kājām!]
Mindaugs pajokoja, ka varu aizstāt riteņbraukšanu - man tikai jānoskatās liels koks un pa 10 reizēm augšā un lejā. :D
Bet šajā jokā ir savi vecie labie 40% patiesības: katram var būt individuāla slodzes programma, bet svarīgi ir > zināt savu mērķi un sekot līdzi tam, vai rīkojaties atbilstoši, lai to sasniegtu.
Tātad - rīt pie šī temata atgriežamies.
Kas man patīk konkrētajā kalanētikas programmā: izturību var trenēt pakāpeniski un programma ir piemērota cilvēkiem ar mugurkaula traumām. Tas nozīmē daudz plašāku spektru, kā arī to, ka tā ir mugurai saudzīga, kas īpaši svarīgi varētu būt tieši mammām ar maziem bērniem.
Šovakar pirmā kalanētikas stunda. Stunda tiešā nozīmē, jo nodarbība aizņem tieši 60 minūtes. Jārēķinās gan ar to, ka pirmajā reizē, kamēr apgūsiet pareizās pozīcijas, jums tas var prasīt nedaudz ilgāk. Iesaku video vienu reizi noskatīties tāpat, neizpildot visu 1:1, bet saprotot, cik daudz telpas vajadzīgs, lai izpildītu piedāvāto vingrojumu programmu, neko nesalaužot (interjera objektus), neizmežģot (sev) un tam līdzīgi. Tāpat vajadzēs atrast punktus, kur pieturēsieties, veicot atsevišķus vingrojumus. Krēsls, durvju stendere un galda mala ir labi iekštelpu objekti, kas var tikt izmantoti, aizstājot vingrošanas stieni. Starp citu, vienam no vingrojumiem tiešām ir nepieciešams krēsls.
Un pēc šīs stundas, lai cik ļoti es arī iepriekš nebiju pārliecināta, ka papildus slodze man ilgi nebūs nepieciešama, es atskārstu, ka nevaru nepiekrist Mindauga teiktajam par to, ka šī ir IESĀKUMA kategorija..
Mana vakardienas ēdienkarte ir ar + zīmi, taču galvenokārt vērtējot manu ēdienkarti, ne kopējo, kā arī ar iebildi par vakariņu 'kompozīciju'. Mindauga vārdiem runājot "līdz tiem salātiņiem bija ok". Tāpēc pārskatu savu gatavošanas pieredzi un mēģinu izveidot provizorisku sarakstu, kas varētu noderēt citai mazu svētku reizei.
Pirmā lieta, ko es gribētu aizstāt ir torte. Lai gan, pēc Džeimsa 'vislabāk' ailēm redzu, ka ir izvēle cept pašai. Turklāt - nav jau obligāti jācep tieši torte, var gatavot, piemēram, citronu pīrāgu un pasniegt ar saldējumu (tikai jāatceras, ka saldējums ir slikti, jo sastāv no ļoti liela cukura apjoma) vai, kas būtu labāk, ar ogu mērci. Citiem vārdiem - viss ir atkarīgs no tā, vai sekojat līdzi tikai uztura kvalitātei un sastāvam vai arī kalorijām.
Šoreiz pieņemsim, ka torti izvēlamies aizstāt pavisam. Bet sāksim no sākuma. Pupiņu-šķiņķa-svaigā gurķa salātus mainām uz kaut ko mazliet vieglāku > gurķu laiviņas ar šķiņķa-tomātu salātu pildījumu. Pagatavošana prasīs laiciņu, bet viss ir vienkārši. Šķiņķi un tomātus sagriež strēmelītēs vai kubiņos, vai kā nu šķiet labāk un, pievienojot krējumu vai bezpiedevu jogurtu un garšvielas (tostarp var smalki sakapātu sīpolu vai ķiploku), sajauc kopā. Gurķus sadala uz pusēm un izņem sēklotni > gurķu pusītes aizpilda ar salātiem. Pēc pieredzes varu pateikt, ka tā ir ļoti pieprasīta salātu versija un no veselīguma viedokļa labāka par salātiem mīklas groziņos. Man ļoti gribas saglabāt riekstu-žāvēto augļu maisījuma ideju, kā uzkodas variantu. Zemesriekstus varētu papildināt ar citiem riekstu veidiem, bet žāvētos augļus aizstāt ar svaigiem, kas vienlaikus var būt arī deserts > augļu salāti no vīnogām, bumbieriem un melones. Ja augļus griež tieši salātu traukā un ļauj tiem mazliet sasuloties, tad var iztikt bez papildu piedevas, piemēram, bez jogurta. Daudzveidībai svētku galda ēdienkartes uzmetumam varētu pievienot svaigo sieru - ņemsim šoreiz kazas siera bumbiņas.
Ar nepacietību gaidu Mindauga vērtējumu :) Uzreiz iedomājos, ka viņš teiks, ka šis tik un tā joprojām ir par daudz no visa kā :)
Ēdienkarte
Brokastis: graudu biezputra, pārmaiņas pēc pievienoju žāvētas desas šķēlītes, svaigi augļi (piefiksēju, ka nākamajā iepirkšanās reizē jāpievērš vairāk uzmanības brokastu daudzveidībai > tā, lai brokastīs tiktu uzņemti produkti, kas nodrošina ogļhidrātus, ja Mindauga vārdiem, 'atbilstoši produktu nosaukumi', ja pēc manas atmiņas :D ); dzērienu piedāvājumā bērniem aveņu dzēriens (aveņu sula + ūdens, avenes arī no krustmātes pagraba krājumiem), pati dodu priekšroku ūdenim, vidēji šobrīd dienā, vispār nepiespiežoties, izdzeru apmēram 1,2 litrus > tas ir par maz, vadoties no Džeimsa norādījumiem
Pusdienas: vārīti un pēc tam sviestā apcepti kartupeļi ar siera kažociņu (kartupeļus pirms pasniegšanas saliek uz plāts vai karstumizturīgā traukā un pārklāj ar siera šķēlēm, un uz mirkli ieliek cepeškrāsnī)
Launags: rudzu maize ar medu, apelsīni, smalkmaizītes ar šokolādes skaidiņām (pēdējās tikai bērniem)
Vakariņas: biešu-spinātu biezzupa (tikai dažas minūtes pirms zupas noņemšanas no uguns pievienojot, spinātus praktiski nevāra, savukārt sablenderējot gatavo zupu var panākt viendabīgu konsistenci)
Budžets
Attiecībā uz budžetu man šodien ir sakāma tikai viena lieta: ja es iepirktos vēl mazliet pārdomātāk, lai ēdienkarte būtu dažādāka, tas tāpat neprasītu īpaši lielākus izdevumus. Apmēram salīdzinot dažādus čekus, konstatēju, ka iepriekš esmu samērā daudz tērējusi našķiem, piemēram, šokolādei dažādos produktos, sākot ar vafelēm un beidzot ar melno šokolādi. Bet - es to nebiju piefiksējusi. T.i, šķietami iegriezties veikalā un paņemt 300 gramus šokolādes konfekšu ir tāds nieks, bet mēneša bilancē tā jau ir diezgan manāma summa.
Ietaupījumu par cukuru es nevarētu skaitīt, lai gan pēdējo divu dienu laikā cukurtrauku paņēmu rokā vienreiz - piedāvājot ciemiņiem kafiju. [Nodomāju pie sevis - tiešām? Un drošs paliek nedrošs jeb, kā būtu pareizāk - nedrošs paliek drošs > pārbaudu pēdējo divu dienu ēdienkartes. Tiešām! Saprotu, ka par rafinēto balto cukuru es īstenībā tiešām varētu vispār aizmirst.] Ietaupījumu par cukuru varētu pārsniegt izmaksas par medu, ja man tas būtu jāpērk (lai gan varbūt arī ne, jo medu kopsummā noteikti patērētu mazāk, kā cukuru, un ilgtermiņā varētu izrādīties, ka finansiāli medus pret cukuru ir 1:1). Tāpat - medu būtu rekomendējams pirkt no privātajiem tirgotājiem un sezonas laikā, jo veikalā medus ir salīdzinoši dārgāks.
Otrs - joprojām cenas ziņā atšķirību redzami radošais produkts - ir sviests. Taču līdz ar jauno ēdienkarti ir būtiski samazinājies manis iedomātais sviesta patēriņš. Tā kā budžets kopumā pagaidām nav ar mīnuss zīmi, attiecinot to pret iepriekšējiem tēriņiem.
Ir patīkams nogurums, bet nav enerģijas izsīkuma, kas arī ir diezgan pozitīva pārmaiņa, ko pamazām sāku ievērot savā ikdienā. Bet - vēl bez 14 dienu programmas dzīve sastāv arī no citām mozaīkas daļām. Tāpēc šovakar lieku punktu. Tiekamies rīt!
Ir patīkams nogurums, bet nav enerģijas izsīkuma, kas arī ir diezgan pozitīva pārmaiņa, ko pamazām sāku ievērot savā ikdienā. Bet - vēl bez 14 dienu programmas dzīve sastāv arī no citām mozaīkas daļām. Tāpēc šovakar lieku punktu. Tiekamies rīt!
Paralīzes efekts
00:52
Pavadītā diena ir bijusi gara, kā preču vilciena sastāvs. Faktiski garāka par 24 stundām. Bet - pa daļai tas ir pašorganizēšanās trūkums. Labi - un mazliet arī miega trūkums.. Mēs maldīgi domājam, ka tad, ja gulēsim mazāk, padarīsim vairāk. Īstermiņā tas darbojas, bet kopējā bilance beigās ir tāda, ka tāpat zaudējam it kā iegūto laiku, jo miega trūkums izveido melnos plankumus mūsu reakcijas laukā. Un, ja arī nezaudējam laiku, tad zaudējam kvalitāti. BET - nekas nenāk arī tāpat. Visam ir kāds pamats.
Šodienas [nu, labi tehniski vakardienas] sarunas temats ar personīgo treneri ir par treniņprogrammām, ko piedāvā DVD formātā un kas paredzētas mājas lietošanai. Gandrīz kā take away kafija :D Jautājums bija par piemērotību - vai kaut kas, kas ir salīdzinoši universāls, var būt individuāli piemērots? Mindauga atbilde ir, ka tas nav viennozīmīgi izšķirams jautājums, jo galvenā problēma ir nevis konkrētas programmas piemērotībā visiem (jo tas nav arī tās mērķis), bet tajā, cik liela ir apņemšanās iesākto turpināt. Un arī attieksmē attiecībā pret to, ka treniņš mājās nav vieglāks vai ātrāks ceļš pie panākumiem (salīdzinot ar sporta zāli), vai 'pusporcija' no pašas programmas. Citiem vārdiem - lai trenētos mājās un no tā būtu jēga, ir vajadzīgs 2x vairāk motivācijas, jo būsiet pats sev gan treneris, gan trenējamais, gan vides veidotājs.
Tā kā es esmu visnotaļ slikts piemērs disciplīnas ziņā, tad es ļoti skaidri saprotu, par ko te ir runa. Apņemšanās pamatā ir jābūt ļoti skaidrai apziņai, ko vēlaties sasniegt un nedrīkst ielaisties afērā ar sevi, dodot atkāpes savai patmīlībai un vecajiem ieradumiem. Iemesls tam, ka neesat sevi fiziski nodarbinājuši līdz šim, esat jūs. Un, lai tas neskanētu kaut kā līdzīgi priekšvēlēšanu kampaņu atsvešinātībai no reālā politikas objekta > iemesls tam, ka neesmu izmantojusi visu sava ķermeņa potenciālu, to mērķtiecīgi uzturot formā, esmu es.
Nevis studiju slodze, nevis darbs, nevis bērni, nevis naudas vai laika trūkums.
Šī ir perfekta alegorija tam, kāda ir mūsu garīgā dzīve. Atceros The New Yorker Cartoons karikatūru, kur atainotas trīs miskastes - vienā pudeles un bundžas, vienā avīzes, vienā - jaunā gada apņemšanos rezolūcijas. Jo ir tik viegli atlikt jaunu sākumu uz nākamo dienu. Neskatoties uz to, ka mums īstenībā nav argumentu pret to, lai sāktu dzīvot saskaņā ar to, ko sirds dziļumos izjūtam pat kā nepieciešamību. Bet kaut kur pašā izvēles pieņemšanas momentā mēdz iestāties tāds kā paralīzes efekts, kur iestrēgt palīdz it viss. Katrs ārējais apstāklis kļūst par klupšanas akmeni. Bet jaunais sākums vienmēr ir rītdienā.
Gabrielam šodien ir vārda diena un visas dienas garumā ir ciemiņu laiks, un līdz ar to ēdienkarte saskaras ar jaunu izaicinājumu. Svētki. Jo vairāk tādēļ, ka viesi, kurus par eksperimentu neesmu informējusi, ierodas ar našķiem. Bet - svētki arī kopsummā ir uzskatāmi par izņēmumu. Un svarīgais situācijā, manuprāt, ir tas, ka kaut kā darīšanas un ievērošanas jēga īstenībā ir tajā, ko mēs praktizējam, ne tajā, cik daudz par to runājam.
Ir jārēķinās ar divām lietām. Pirmkārt, kā jau to sākumā precizēju - eksperiments strikti attiecas galvenokārt uz mani pašu, uz bērniem mazākā mērā. Tādā nozīmē, ka arī ilgtermiņā viņi tāpat saskarsies ar citiem ēšanas paradumiem - pavadīs laiku gan pie krustmātes - savas un manējās, gan pie vecvecākiem, gan pie mana bijušā vīra. Nav svarīgi tik daudz tas, ar kuru no šiem cilvēkiem man ēšanas jautājumos sakrīt domas un ar kuru mazāk, kā tas, cik es pati spēju viengabalaini veidot savu dzīves versijas piemēru. Tāpēc - no stress!
Kas attiecas uz cienāšanu, tad tur gan es atļaušos saglabāt vēlmi rast pēc iespējas eksperimenta domai atbilstošākus risinājumus. Un tas vairāk saistās ar otro raundu - vakara ciemiņiem. Bet par to sīkāk ēdienkartes atskaitē. Vienīgi piebildīšu, ka vērtīgi ir par šādām lietām padomāt ļoti laikus, jo atsevišķu lielisku ideju realizēšanai vajag vai nu papildu stundu vai pusotru, dzīvot pretī hipermārketam vai vismaz tuvumā kādam veikalam ar pietiekami daudzveidīgu produktu klāstu.
Starp citu, es šodien jūtos glaimota - Mindaugs akceptēja manu vakardienas ēdienkarti ar "jau labāk", bet tas tomēr nav milzīgs sasniegums.. Kā nu parasti saka? Ir, kur augt? :) Ir.. Es jau pati zinu..
Brokastis: omlete, sēklu maize
[pa vidu bērni tiek pie buljona pīrādziņiem, cepumiem un zefīriem šokolādē, es pati patērēju papildus dažas saujas zemesriekstu (apmēram 200 gramus) un rudzu maizes šķēli ar medu, aiz laimes, ka izdevies tikt pie lauku medus, kas nāk tieši no biškopja, turklāt vakarā krustmāte atved vēl medu un tagad jūtos teju priviliģēta]
Pusdienas pa daļai sastāv no visa iepriekš minētā, jo bērni ir 'paēduši' jeb precīzāk nomākuši ēstgribu un aizņemti ar jaunajām rotaļlietām. Kas attiecas uz mani: iepriekšējās dienas piecgraudu putra.
Launags: ēstgriba pamazām atrodas, bet ļoti pamazām. Mazos ieinteresē salātiem grieztais šķiņķis un medus. Tātad: pa šķēlei šķiņķa un medus-konfekte-uz-kociņa jeb vienkārši tējkarote ar biezu medu, ko ir ērti apēst pakāpeniski
Vakariņas (viesu nav daudz un tīri loģiski, ka viņi starp darbu un došanos pie mums nav badojušies): pupiņu-šķiņķa-svaiga gurķa salāti (parasti lietotu majonēzi, šodien aizstāju to ar krējumu, garšas niansētības problēmu atrisinot ar maltiem melnajiem pipariem un sīpolu, pieļauju, ka varētu šo mēģināt arī ar bezpiedevu jogurtu) + rudzu maize, žāvēto augļu maisījums (āboli, bumbieri, plūmes un aprikozes) un zemesrieksti, svaigi banāni, medus kūka ar ievārījumu
Mans pārsteigums nummur viens > ļoti lielu atsaucību gūst žāvētie augļi un rieksti, kā uzkoda. Yey.. :)
Pavadītā diena ir bijusi gara, kā preču vilciena sastāvs. Faktiski garāka par 24 stundām. Bet - pa daļai tas ir pašorganizēšanās trūkums. Labi - un mazliet arī miega trūkums.. Mēs maldīgi domājam, ka tad, ja gulēsim mazāk, padarīsim vairāk. Īstermiņā tas darbojas, bet kopējā bilance beigās ir tāda, ka tāpat zaudējam it kā iegūto laiku, jo miega trūkums izveido melnos plankumus mūsu reakcijas laukā. Un, ja arī nezaudējam laiku, tad zaudējam kvalitāti. BET - nekas nenāk arī tāpat. Visam ir kāds pamats.
Šodienas [nu, labi tehniski vakardienas] sarunas temats ar personīgo treneri ir par treniņprogrammām, ko piedāvā DVD formātā un kas paredzētas mājas lietošanai. Gandrīz kā take away kafija :D Jautājums bija par piemērotību - vai kaut kas, kas ir salīdzinoši universāls, var būt individuāli piemērots? Mindauga atbilde ir, ka tas nav viennozīmīgi izšķirams jautājums, jo galvenā problēma ir nevis konkrētas programmas piemērotībā visiem (jo tas nav arī tās mērķis), bet tajā, cik liela ir apņemšanās iesākto turpināt. Un arī attieksmē attiecībā pret to, ka treniņš mājās nav vieglāks vai ātrāks ceļš pie panākumiem (salīdzinot ar sporta zāli), vai 'pusporcija' no pašas programmas. Citiem vārdiem - lai trenētos mājās un no tā būtu jēga, ir vajadzīgs 2x vairāk motivācijas, jo būsiet pats sev gan treneris, gan trenējamais, gan vides veidotājs.
Tā kā es esmu visnotaļ slikts piemērs disciplīnas ziņā, tad es ļoti skaidri saprotu, par ko te ir runa. Apņemšanās pamatā ir jābūt ļoti skaidrai apziņai, ko vēlaties sasniegt un nedrīkst ielaisties afērā ar sevi, dodot atkāpes savai patmīlībai un vecajiem ieradumiem. Iemesls tam, ka neesat sevi fiziski nodarbinājuši līdz šim, esat jūs. Un, lai tas neskanētu kaut kā līdzīgi priekšvēlēšanu kampaņu atsvešinātībai no reālā politikas objekta > iemesls tam, ka neesmu izmantojusi visu sava ķermeņa potenciālu, to mērķtiecīgi uzturot formā, esmu es.
Nevis studiju slodze, nevis darbs, nevis bērni, nevis naudas vai laika trūkums.
Šī ir perfekta alegorija tam, kāda ir mūsu garīgā dzīve. Atceros The New Yorker Cartoons karikatūru, kur atainotas trīs miskastes - vienā pudeles un bundžas, vienā avīzes, vienā - jaunā gada apņemšanos rezolūcijas. Jo ir tik viegli atlikt jaunu sākumu uz nākamo dienu. Neskatoties uz to, ka mums īstenībā nav argumentu pret to, lai sāktu dzīvot saskaņā ar to, ko sirds dziļumos izjūtam pat kā nepieciešamību. Bet kaut kur pašā izvēles pieņemšanas momentā mēdz iestāties tāds kā paralīzes efekts, kur iestrēgt palīdz it viss. Katrs ārējais apstāklis kļūst par klupšanas akmeni. Bet jaunais sākums vienmēr ir rītdienā.
Gabrielam šodien ir vārda diena un visas dienas garumā ir ciemiņu laiks, un līdz ar to ēdienkarte saskaras ar jaunu izaicinājumu. Svētki. Jo vairāk tādēļ, ka viesi, kurus par eksperimentu neesmu informējusi, ierodas ar našķiem. Bet - svētki arī kopsummā ir uzskatāmi par izņēmumu. Un svarīgais situācijā, manuprāt, ir tas, ka kaut kā darīšanas un ievērošanas jēga īstenībā ir tajā, ko mēs praktizējam, ne tajā, cik daudz par to runājam.
Piemērs ir vislabākais arguments.
Ir jārēķinās ar divām lietām. Pirmkārt, kā jau to sākumā precizēju - eksperiments strikti attiecas galvenokārt uz mani pašu, uz bērniem mazākā mērā. Tādā nozīmē, ka arī ilgtermiņā viņi tāpat saskarsies ar citiem ēšanas paradumiem - pavadīs laiku gan pie krustmātes - savas un manējās, gan pie vecvecākiem, gan pie mana bijušā vīra. Nav svarīgi tik daudz tas, ar kuru no šiem cilvēkiem man ēšanas jautājumos sakrīt domas un ar kuru mazāk, kā tas, cik es pati spēju viengabalaini veidot savu dzīves versijas piemēru. Tāpēc - no stress!
Kas attiecas uz cienāšanu, tad tur gan es atļaušos saglabāt vēlmi rast pēc iespējas eksperimenta domai atbilstošākus risinājumus. Un tas vairāk saistās ar otro raundu - vakara ciemiņiem. Bet par to sīkāk ēdienkartes atskaitē. Vienīgi piebildīšu, ka vērtīgi ir par šādām lietām padomāt ļoti laikus, jo atsevišķu lielisku ideju realizēšanai vajag vai nu papildu stundu vai pusotru, dzīvot pretī hipermārketam vai vismaz tuvumā kādam veikalam ar pietiekami daudzveidīgu produktu klāstu.
Starp citu, es šodien jūtos glaimota - Mindaugs akceptēja manu vakardienas ēdienkarti ar "jau labāk", bet tas tomēr nav milzīgs sasniegums.. Kā nu parasti saka? Ir, kur augt? :) Ir.. Es jau pati zinu..
Ēdienkarte
Brokastis: omlete, sēklu maize
[pa vidu bērni tiek pie buljona pīrādziņiem, cepumiem un zefīriem šokolādē, es pati patērēju papildus dažas saujas zemesriekstu (apmēram 200 gramus) un rudzu maizes šķēli ar medu, aiz laimes, ka izdevies tikt pie lauku medus, kas nāk tieši no biškopja, turklāt vakarā krustmāte atved vēl medu un tagad jūtos teju priviliģēta]
Pusdienas pa daļai sastāv no visa iepriekš minētā, jo bērni ir 'paēduši' jeb precīzāk nomākuši ēstgribu un aizņemti ar jaunajām rotaļlietām. Kas attiecas uz mani: iepriekšējās dienas piecgraudu putra.
Launags: ēstgriba pamazām atrodas, bet ļoti pamazām. Mazos ieinteresē salātiem grieztais šķiņķis un medus. Tātad: pa šķēlei šķiņķa un medus-konfekte-uz-kociņa jeb vienkārši tējkarote ar biezu medu, ko ir ērti apēst pakāpeniski
Vakariņas (viesu nav daudz un tīri loģiski, ka viņi starp darbu un došanos pie mums nav badojušies): pupiņu-šķiņķa-svaiga gurķa salāti (parasti lietotu majonēzi, šodien aizstāju to ar krējumu, garšas niansētības problēmu atrisinot ar maltiem melnajiem pipariem un sīpolu, pieļauju, ka varētu šo mēģināt arī ar bezpiedevu jogurtu) + rudzu maize, žāvēto augļu maisījums (āboli, bumbieri, plūmes un aprikozes) un zemesrieksti, svaigi banāni, medus kūka ar ievārījumu
Mans pārsteigums nummur viens > ļoti lielu atsaucību gūst žāvētie augļi un rieksti, kā uzkoda. Yey.. :)
Budžets
Pārsteigums nummur divi > budžets nav ne par mata tiesu lielāks, kā citām reizēm. T.i., kas attiecas tieši uz vakariņu daļu. Kad ciemos brauc tētis [mazajiem - opis], kūku parasti ved viņi. Tāpēc manas izmaksas to tāpat konkrētajā gadījumā neparedzētu. Pieļauju, ka kūkas alternatīvas varētu cenā būt līdzvērtīgas.
Rīt vai precīzāk šodien iekļausim eksperimentā papildinājumu, kas tikai piederas Džeimsa Daigena grāmatas idejai > fizisko slodzi. Bet tagad - miegs, miegs, miegs..
Uztura un citas piramīdas
Es šodien pusi dienas esmu prom. Līdz ar to mājas ēdienkarte pa daļai vairs nav manā pārziņā, jo bērnus pieskata vecmamma. Bet - jebkurā gadījumā, audzinot bērnus, ir jārēķinās ar to, ka pilnībā nebūsi noteicēji, un ne tikai pār ēdienkarti. Pa lielam mēs varam tikai parādīt. Parādīt, ka mums garšo karsta šokolāde, ka valriekstu vāciņos var ielikt mazas lietas, ka lielveikalos iepērkoties var braukt ar iepirkuma ratiņiem, ka ir vērts kādreiz vasaras rītā sagaidīt saullēktu.. Un.. tā kā no rīta mazākais vēlas parunāties pēc ierāpšanās manā gultā, es izvēlos viņam parādīt, ka mans plāns viņa dēļ var mainīties, un starplaiks starp faktisku piecelšanos un nasku došanos uz autobusu rezultātā ir ļoti minimāls. Brokastis tur katrā ziņā neiekļaujas.
Gribi negribi jāaizdomājas, ka jo dinamiskāka ir ikdiena, jo lielākā mērā tā prasa vai nu būt ārkārtīgi organizatoriskam vai ļoti kreatīvam. Īpaši, ja rodas vēlēšanās uzlabot savu dzīves kvalitāti, papildinot savu dzīves telpu ar kādu jauninājumu. Fakts kā tāds, ka jo vairāk ir brīvu finanšu, jo mazāk radošuma vajadzēs risinājumiem, kad atrodaties dienas steigas virpulī. No otras puses - ja ir skaidras vadlīnijas, tad izvēle var būt arī pavisam vienkārša. T.i., lietām un uzskatiem sarindojoties noteiktā prioritārā secībā, izvēles kļūst vienkāršākas, jo ir mazāk iespējamo variantu, starp kuriem šaubīties.
Sastādot aptuveno produktu sarakstu veikalam, atzīmēju sev divus punktus ar jautājuma zīmi: viens no tiem ir majonēze, otrs maize. Majonēze paliek plauktā, bet no maizes pavisam neatsakos. Bet - es lasu etiķetes to daļu, kur ir norādīts saturs un izšķiros par labu sēklu maizei, bez E. Pēcāk jautāju Mindaugam, vai majonēze skaitās kaut kas slikts pats par sevi un piedāvāju portālā Četras sezonas versiju mājās gatavotai majonēzei, kā alternatīvu. Atbilde ir diezgan viennozīmīga - priekš kam majonēze vispār vajadzīga? :D Nu, jā.. mēģinu piedāvāt pāris receptes, kas, manuprāt, pamato majonēzes vietu virtuvē, kas galu galā rezultējas ar nākamo jautājumu - "Tu vispār zini veselīga uztura piramīdu?" :D
Un te nu mana atbilde ir viennozīmīga - nē. Es, protams tieku pie attēla un saprotu, ka principā jau tas ir agrāk redzēts, bet, ja man būtu bijis jāpaveic uzdevums uz labu laimi, pirmajā rindā graudaugu produktiem līdzās būtu vēl arī olas un varbūt gaļa, otrajā - dārzeņi un augļi, trešajā piena produkti. Acīmredzot šī nav lieta, kas manai atmiņai būtu šķitusi pievilcīga. Jo faktiski ir mazliet citādi. Graudaugi, tad dārzeņi un augļi, tad piena produkti un gaļa, tad saldumi (apmēram 5% vērtībā) un augšgalā tādas lietas, kā, piemēram, olīveļļa.
Rezumējot par majonēzi - tā ir gastranomiska izvirtība, jo tā ir "ļoti kalorijām bagāta" lieta. Tas nozīmē, ka liekama privātās uztura piramīdas šaurajā galā, kā citu produktu kopsalikums, kas mana skatījuma kontekstā nozīmē, ka no atsevišķām receptēm nav jāatsakās pavisam, lai arī tās nav ideālā uztura rekomendētas. Bet - es jau tagad zinu > būšu ar šo visu neatgriezeniski samaitāta, kas nozīmē, ka majonēze būs ļoti rets viesis virtuvē. 'Piedod, majonēze!' Un tas īstenībā nav nekas kardināls, jo veselīgi ēst ir arī izdomas uzdevums, kas liek pamazām apjaust, cik plašas ir gatavošanas iespējas. [Uzreiz iedomājos grillētu baklažānu gruzīnu gaumē ar piestā saberztu riekstu mērci..]
Tālāk ķeramies klāt kviešu miltiem. Džeimss uz tiem bija diezgan īgns, bet man ir aizdomas [kas pamatojas rezumē no grāmatas izlasīšanas, un rezumē ir svarīgs arī tāpēc, ka svarīgi ir ko mēs atceramies - gluži skaidrs, ka ar grāmatu rokā apkārt nestaigāsim, kamēr nebūsim to apguvuši no galvas], ka pa lielam baltmaizes un konditorejas izstrādājumu dēļ. Lai gan - kūkas netiek izstrīpotas no listes pavisam, īpaši mājās ceptās. Arī no Mindauga izpelnos kritiku par vakardienas brokastu siermaizēm :) Kopsummā pieņemami ir apmēram 50% no brokastīm (vārītas olas un svaigi augļi) un laikam arī no ēdienkartes, bet ar pluss tiek atzīmētas vakariņas.
Tomēr > maizei ēdienkartē IR vieta: priekšroka tikai dodama sēklu, graudu un rudzu maizei. Jo - tā ir viena no labajiem ogļhidrātu avotiem, kam seko brūnie rīsi un brūnie makaroni. Un šī nav mana gudrība, bet piezīmes no sarunas ar Mindaugu :) [Pēc Džeimsa "Tīrs un slaids dzīvesveids" izlasīšanas es ne reizi neesmu paņēmusi rokā balto rīsu paciņu, lai gan pirms tam tas bija diezgan iecienīts variants - vismaz reizi nedēļā mums mājās bija rīsi, kuros izrādās ir ļoti maz vērtīgā un ļoti daudz sazin kā, ja tie ir apstrādāti līdz smukajam baltumam.]
Bērnu brokastis šodien ir [precīzāk bija] biezpiena sieriņi un vakar vakara auzu pārslu putra. Bet par manējām kļūst apmēram 150 grami riekstu un rozīņu maisījuma, kā sastāvā ir valrieksti, lazdu un Indijas rieksti, zemesrieksti un mandeles. Ar riekstiem esmu trāpījusi desmitniekā [pēc Džeimsa tabulām], bet augļus būtu vēlams izvēlēties svaigus. Ar bērniem šajā jautājumā ir tā, ka viņi ar riekstiem tikai iepazīstas. Viņi tos akceptē, kā ēdiena sastāvdaļu, bet atsevišķi mēdz drusku iegrauzt un pārdomāt. Bet - es laiku pa laikam mēģinu tos piedāvāt atkal. Un šodien tas atmaksājās ar trīs apēstiem Indijas riekstiem - varbūt maigās garšas un struktūras dēļ tie šķita esam labāki par citiem.
Pusdienas: bērniem siltās - kartupeļi ar malto gaļu, desertā kviešu cepumi, bet saldie - tā kā īsti pluss laikam tas nebūs gan. Mindauga piebildes, pārskatot manu vakardienas ēdienkarti skaidri norāda, ka našķu daudzums joprojām ir tuvu robežai vai kategorijā 'par daudz'. Manas pusdienas jau ir kartupeļu salāti, klasiskā recepte, aizstājot majonēzi ar krējumu.
Launags: īsta launaglaika šodien nav, jo par launagu gluži vienkārši nav lielas intereses. Piedāvāju riekstu - rozīņu maisījumu. Rozīnes uzvar ar n pret 3 un maisījumu papildina citi 150 grami tikai rozīņu.
Vakariņas: piecgraudu putra (vairāk kā puse ir rudzu pārslu) ar pienu, tomēr ne salda, bet ar saldkrejuma sviesta piciņu un sāls šķipsniņu. Un pa ievārījuma sēklu maizei mazajiem.
Lai būtu jautrāk, apmēram aprēķinu cik vidēji iepriekš tērēju, iepērkoties apmēram trim dienām, un cenšos nepārsniegt summu. Pie reizes trenēju savu matemātiku un rēķinu galvā līdzi. Man izdodas labi, lai gan es drusku izbraucu uz lojalitātes kartē uzkrātajiem 0.80 ls. Un šis pavisam noteikti piederas pie eksperimenta pamatdomas - jo katra maciņā ir tikai tik naudas, cik bija iepriekš. Bet atlikt vēlmi sākt ēst veselīgāk uz laiku, kad būs vairāk naudas, ir ļoti 'slidens solis'. [Te es neieskaitu tos apstākļus, kad jādomā kā sadalāms ne vairs budžets, bet gan pārtika. Loģiski, ka tad, ja jautājums ir par to, ko vispār ēst, ne vienmēr produktu klāsts ir izvēles iespēja. Tāpat - kopējā lielajā vērtīguma piramīdā ir arī svarīgākas lietas par uztura sabalansētību. Labs un labāks, un vislabākais kaut kas var būt tikai tad, ja tam ir īstā vieta kopējā dzīves mozaīkā. Ne pārvērtēta un ne nenovērtēta.]
Gaļu iegādājos zemnieku saimniecības gaļas veikalā, pārējo klasiskā lielveikalā, bet pievēršot vairāk uzmanības izvēles alternatīvām. Kopskatā pavisam skaidri redzu, ka tuvākajās dienās plānā ir biešu-spinātu zupa un ir sautēta heka fileja.
Kopsavilkums: es tērēju tikai mazliet vairāk, jo manā pārtikas čekā nav cukura, nav majonēzes, nav tomātu mērces [starp citu, to lieliski var pagatavot no svaigiem tomātiem un sviesta, izmaksas būs līdzīgas], nav sviestmaižu desas, nav saldumu. Bet ir rieksti, ir žāvēto augļu izlase un ir lielāka dārzeņu daudzveidība.
Te gan man jāpiebilst, ka mana priekšrocība ir omītes dārzā augušo dārzeņu pieejamība. Palikuši gan pārsvarā ir ķirbji un kartupeļi, bet tāpat :)
Gribi negribi jāaizdomājas, ka jo dinamiskāka ir ikdiena, jo lielākā mērā tā prasa vai nu būt ārkārtīgi organizatoriskam vai ļoti kreatīvam. Īpaši, ja rodas vēlēšanās uzlabot savu dzīves kvalitāti, papildinot savu dzīves telpu ar kādu jauninājumu. Fakts kā tāds, ka jo vairāk ir brīvu finanšu, jo mazāk radošuma vajadzēs risinājumiem, kad atrodaties dienas steigas virpulī. No otras puses - ja ir skaidras vadlīnijas, tad izvēle var būt arī pavisam vienkārša. T.i., lietām un uzskatiem sarindojoties noteiktā prioritārā secībā, izvēles kļūst vienkāršākas, jo ir mazāk iespējamo variantu, starp kuriem šaubīties.
Sastādot aptuveno produktu sarakstu veikalam, atzīmēju sev divus punktus ar jautājuma zīmi: viens no tiem ir majonēze, otrs maize. Majonēze paliek plauktā, bet no maizes pavisam neatsakos. Bet - es lasu etiķetes to daļu, kur ir norādīts saturs un izšķiros par labu sēklu maizei, bez E. Pēcāk jautāju Mindaugam, vai majonēze skaitās kaut kas slikts pats par sevi un piedāvāju portālā Četras sezonas versiju mājās gatavotai majonēzei, kā alternatīvu. Atbilde ir diezgan viennozīmīga - priekš kam majonēze vispār vajadzīga? :D Nu, jā.. mēģinu piedāvāt pāris receptes, kas, manuprāt, pamato majonēzes vietu virtuvē, kas galu galā rezultējas ar nākamo jautājumu - "Tu vispār zini veselīga uztura piramīdu?" :D
Un te nu mana atbilde ir viennozīmīga - nē. Es, protams tieku pie attēla un saprotu, ka principā jau tas ir agrāk redzēts, bet, ja man būtu bijis jāpaveic uzdevums uz labu laimi, pirmajā rindā graudaugu produktiem līdzās būtu vēl arī olas un varbūt gaļa, otrajā - dārzeņi un augļi, trešajā piena produkti. Acīmredzot šī nav lieta, kas manai atmiņai būtu šķitusi pievilcīga. Jo faktiski ir mazliet citādi. Graudaugi, tad dārzeņi un augļi, tad piena produkti un gaļa, tad saldumi (apmēram 5% vērtībā) un augšgalā tādas lietas, kā, piemēram, olīveļļa.
Rezumējot par majonēzi - tā ir gastranomiska izvirtība, jo tā ir "ļoti kalorijām bagāta" lieta. Tas nozīmē, ka liekama privātās uztura piramīdas šaurajā galā, kā citu produktu kopsalikums, kas mana skatījuma kontekstā nozīmē, ka no atsevišķām receptēm nav jāatsakās pavisam, lai arī tās nav ideālā uztura rekomendētas. Bet - es jau tagad zinu > būšu ar šo visu neatgriezeniski samaitāta, kas nozīmē, ka majonēze būs ļoti rets viesis virtuvē. 'Piedod, majonēze!' Un tas īstenībā nav nekas kardināls, jo veselīgi ēst ir arī izdomas uzdevums, kas liek pamazām apjaust, cik plašas ir gatavošanas iespējas. [Uzreiz iedomājos grillētu baklažānu gruzīnu gaumē ar piestā saberztu riekstu mērci..]
Tālāk ķeramies klāt kviešu miltiem. Džeimss uz tiem bija diezgan īgns, bet man ir aizdomas [kas pamatojas rezumē no grāmatas izlasīšanas, un rezumē ir svarīgs arī tāpēc, ka svarīgi ir ko mēs atceramies - gluži skaidrs, ka ar grāmatu rokā apkārt nestaigāsim, kamēr nebūsim to apguvuši no galvas], ka pa lielam baltmaizes un konditorejas izstrādājumu dēļ. Lai gan - kūkas netiek izstrīpotas no listes pavisam, īpaši mājās ceptās. Arī no Mindauga izpelnos kritiku par vakardienas brokastu siermaizēm :) Kopsummā pieņemami ir apmēram 50% no brokastīm (vārītas olas un svaigi augļi) un laikam arī no ēdienkartes, bet ar pluss tiek atzīmētas vakariņas.
Tomēr > maizei ēdienkartē IR vieta: priekšroka tikai dodama sēklu, graudu un rudzu maizei. Jo - tā ir viena no labajiem ogļhidrātu avotiem, kam seko brūnie rīsi un brūnie makaroni. Un šī nav mana gudrība, bet piezīmes no sarunas ar Mindaugu :) [Pēc Džeimsa "Tīrs un slaids dzīvesveids" izlasīšanas es ne reizi neesmu paņēmusi rokā balto rīsu paciņu, lai gan pirms tam tas bija diezgan iecienīts variants - vismaz reizi nedēļā mums mājās bija rīsi, kuros izrādās ir ļoti maz vērtīgā un ļoti daudz sazin kā, ja tie ir apstrādāti līdz smukajam baltumam.]
Ēdienkarte
Bērnu brokastis šodien ir [precīzāk bija] biezpiena sieriņi un vakar vakara auzu pārslu putra. Bet par manējām kļūst apmēram 150 grami riekstu un rozīņu maisījuma, kā sastāvā ir valrieksti, lazdu un Indijas rieksti, zemesrieksti un mandeles. Ar riekstiem esmu trāpījusi desmitniekā [pēc Džeimsa tabulām], bet augļus būtu vēlams izvēlēties svaigus. Ar bērniem šajā jautājumā ir tā, ka viņi ar riekstiem tikai iepazīstas. Viņi tos akceptē, kā ēdiena sastāvdaļu, bet atsevišķi mēdz drusku iegrauzt un pārdomāt. Bet - es laiku pa laikam mēģinu tos piedāvāt atkal. Un šodien tas atmaksājās ar trīs apēstiem Indijas riekstiem - varbūt maigās garšas un struktūras dēļ tie šķita esam labāki par citiem.
Pusdienas: bērniem siltās - kartupeļi ar malto gaļu, desertā kviešu cepumi, bet saldie - tā kā īsti pluss laikam tas nebūs gan. Mindauga piebildes, pārskatot manu vakardienas ēdienkarti skaidri norāda, ka našķu daudzums joprojām ir tuvu robežai vai kategorijā 'par daudz'. Manas pusdienas jau ir kartupeļu salāti, klasiskā recepte, aizstājot majonēzi ar krējumu.
Launags: īsta launaglaika šodien nav, jo par launagu gluži vienkārši nav lielas intereses. Piedāvāju riekstu - rozīņu maisījumu. Rozīnes uzvar ar n pret 3 un maisījumu papildina citi 150 grami tikai rozīņu.
Vakariņas: piecgraudu putra (vairāk kā puse ir rudzu pārslu) ar pienu, tomēr ne salda, bet ar saldkrejuma sviesta piciņu un sāls šķipsniņu. Un pa ievārījuma sēklu maizei mazajiem.
Budžets
Lai būtu jautrāk, apmēram aprēķinu cik vidēji iepriekš tērēju, iepērkoties apmēram trim dienām, un cenšos nepārsniegt summu. Pie reizes trenēju savu matemātiku un rēķinu galvā līdzi. Man izdodas labi, lai gan es drusku izbraucu uz lojalitātes kartē uzkrātajiem 0.80 ls. Un šis pavisam noteikti piederas pie eksperimenta pamatdomas - jo katra maciņā ir tikai tik naudas, cik bija iepriekš. Bet atlikt vēlmi sākt ēst veselīgāk uz laiku, kad būs vairāk naudas, ir ļoti 'slidens solis'. [Te es neieskaitu tos apstākļus, kad jādomā kā sadalāms ne vairs budžets, bet gan pārtika. Loģiski, ka tad, ja jautājums ir par to, ko vispār ēst, ne vienmēr produktu klāsts ir izvēles iespēja. Tāpat - kopējā lielajā vērtīguma piramīdā ir arī svarīgākas lietas par uztura sabalansētību. Labs un labāks, un vislabākais kaut kas var būt tikai tad, ja tam ir īstā vieta kopējā dzīves mozaīkā. Ne pārvērtēta un ne nenovērtēta.]
Gaļu iegādājos zemnieku saimniecības gaļas veikalā, pārējo klasiskā lielveikalā, bet pievēršot vairāk uzmanības izvēles alternatīvām. Kopskatā pavisam skaidri redzu, ka tuvākajās dienās plānā ir biešu-spinātu zupa un ir sautēta heka fileja.
Kopsavilkums: es tērēju tikai mazliet vairāk, jo manā pārtikas čekā nav cukura, nav majonēzes, nav tomātu mērces [starp citu, to lieliski var pagatavot no svaigiem tomātiem un sviesta, izmaksas būs līdzīgas], nav sviestmaižu desas, nav saldumu. Bet ir rieksti, ir žāvēto augļu izlase un ir lielāka dārzeņu daudzveidība.
Te gan man jāpiebilst, ka mana priekšrocība ir omītes dārzā augušo dārzeņu pieejamība. Palikuši gan pārsvarā ir ķirbji un kartupeļi, bet tāpat :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)