Ir trīs veidu lāči - brūni, balti un melnbalti. Un tad ir Vinnijs Pūks - Disney versijā viennozīmīgi dzeltens. Valkā kreklu un nodarbojas ar izmeklēšanu. Citās - atkarībā no ilustratoru un scenāristu gaumes. Bet - šoreiz par tiem pirmajiem trim.
Jau aptuveni divas nedēļas, dzīvnieku mācīšanās ir saistīta ar lāčiem. Zināmā mērā tas ir solis uz priekšu, jo iepriekš neiedziļinājāmies tālāk par vispārinājumu, piemēram, vāvere ir vāvere, punkts. Lai arī tā īsti nav.
Sākam ar to, ka lāči bieži ir reklāmu, animāciju un rotaļlietu motīvs, bet īstenībā tie var būt cilvēkam bīstami. Tieši lāču popularitāte ir viens no iemesliem, kas nodrošina to, ka sarunas par lāčiem var ilgi un gari turpināt. Jau pieminētais Vinnijs Pūks nebūt nav vienīgā versija. Atcerieties lāci Jogiju? Salīdzinoši nesen uzņemta arī pilnmetrāžas filma, bet jau pēc treilera noskatīšanās ir skaidrs, ka tajā ievērotas labākās Disney 'es sasitos un man nekas nekait' tradīcijas, kas nozīmē, ka mazākiem bērniem šis un tas jāpaskaidro. (Filmu vēl neesam skatījušies, ne atsevisķi, ne kopā.)
No populāro animācijas pilnmetrāžu listes par un ap lāčiem var minēt vēl šo un to. Piemēram, Brother Bear (divas daļas, pirms skatīties, jāzina, vai un kā paskaidrosiet cilvēka pārtapšanu dzīvniekā un vēl citas nianses) un Open Season (trīs daļas) - savā ziņā ikdienišķāka, bet vairāk piemērota lielākiem bērniem, sākot ar to, ka tajā liela nozīme ir izvērstiem dialogiem.
Top izvēle pie mācīšanās nedēļu kopsavilkumu šoreiz nav animācija. Arctic Tale mūs savaldzināja pilnībā, 3 un 5 gadu vecumam izrādoties saistoša visas filmas garumā, lai arī pārstāv dokumentālo žanru. Tagad mēs noteikti apsveram, vai noskatīties arī šo:
Atgriežoties pie īstiem lāčiem, lūk, arī daži
lāču fakti:
> brūnie lāči dzīvo salīdzinoši visplašākajās teritorijās, pārtiek galvenokārt no ogām un augiem, reizēm papildinot ēdienkarti ar zivīm vai dzīvnieku gaļu; paceļas kājās ziņkāres vadīti, lai labāk saskatītu interešu objektu; izrādās, ka par grizlijiem zinātnieki strīdas - ir tie paši brūnie vai tomēr atsevišķa suga;
> polārlāči - mīļākais ēdiens - roņi, patīk vienatne, rudeņos iekārto sev migas sniega alās un tajās arī piedzimst mazuļi, parasti skaitā no viena līdz trim; viņiem ir tikai viens ienaidnieks - cilvēki;
> pandas - ēdelīgs lācis (laiski iekārtojies, ēdot pavada līdz 12 stundām diennaktī), par kuru sākotnēji bija doma, ka tas nemaz nav lācis, bet, teiksim tā, pāraudzis jenots :) tagad to grūti iedomāties, bet fakti ir un paliek fakti; galvenais barības avots - bambusu audzes; savvaļā dzīvo tikai aptuveni 1000 sugas pārstāvju (jā, pilnīgi pareizi - 1000).
Rāda ziņas ar etiķeti Animācija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Animācija. Rādīt visas ziņas
Daddy Pig doesn't want to do anything today
Es atceros savu sarunu ar Diānu Zandi par veģetatīvo distoniju. Viena no tām atziņām, kas toreiz tika minēta, runājot par pārslodzi, un kas ikdienā nemanāmi piemirstas, ir: mums visiem nepieciešamas dienas, kad darīt tieši NEKO. Bērniem arī. Arī, ja mēs visu laiku izjūtam vēlmi viņus organizēt, paredzot nodarbes vai nodarbības.
Animācijas seriāls Peppa Pig ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Tā galvenie varoņi ir cūciņu ģimene. Katrā no sērijām atspoguļots mazliet viņu ikdienas, aptverot dažāda spektra situācijas, kā tas parasti ir šādiem seriāliem raksturīgi. Viens gan - bērnu animācija bieži ir daudz precīzāka dažādu raksturu un rakursu attēlošanā, lai arī lakoniskāka (salīdzinājumā ar programmām, kuras mēdz rādīt ap četriem pēcpusdienā un vakaros, pēc ziņām).
Animācija ir tieša, atklāta un rotaļīga - kādi mēdz būt bērni. Bet tā ir arī mazliet.. par daudz jauka. Ne bērniem. Bērniem varbūt tā nešķiet. Bet pieaugušajiem, kuri pieraduši pie tā, ka paldies par naudas atlikumu var šokēt kioska pārdevēju, ilgstoši skatīties šo animācijas seriālu varētu šķist, teiksim, neierasti.
Filmiņas veidotas tā, lai pakāpeniski nostiprinātu dažādas pirmsskolas vecuma posmā apgūstamas iemaņas. Piemēram, salīdzināt lielumus, noteikt atšķirības laika apstākļos un tam līdzīgi. Tostarp, tā attīsta sajūtu, ka tādas 'pelēkas' lietas kā dienaskārtība ir ļoti objektīvas un vajadzīgas un ka tā neliek darīt tikai mums - tā dara visi, jo tas ir vajadzīgi (apaut gumijas zābakus pirms lēkāšanas pa peļķēm varbūt arī nav pati nepieciešamākā lieta, ko iemācīties, bet iztīrīt zobus pirms gulētiešanas gan).
Peppa Pig ir arī vizuāli ļoti 'viegla'. Par vienu trešdaļu neprecīza formās un līnijās (pēc bērnu zīmējumu principa). Nepārsātināta. Tajā, kā labās vecmāmiņas pankūkās, viss ir pareizajās proprocijās (cukuram vienkārši ir jābūt drusku par daudz). Un tā ir laba - saturiskā un vizuālā ziņā - lai trenētu bērnu atmiņu un atstāstīšanas prasmes.
Un viennozīmīgi - Peppa Pig ir vērts paskatīties tāpēc, ka šī animācija atgādina par svarīgo, ko mēdzam aizmirst. Piemēram, to, ka mums visiem vajadzīgas dienas, kurās darīt NEKO.
Animācijas seriāls Peppa Pig ir paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Tā galvenie varoņi ir cūciņu ģimene. Katrā no sērijām atspoguļots mazliet viņu ikdienas, aptverot dažāda spektra situācijas, kā tas parasti ir šādiem seriāliem raksturīgi. Viens gan - bērnu animācija bieži ir daudz precīzāka dažādu raksturu un rakursu attēlošanā, lai arī lakoniskāka (salīdzinājumā ar programmām, kuras mēdz rādīt ap četriem pēcpusdienā un vakaros, pēc ziņām).
Lielās lietas sastāv no mazajām (piedodiet, noteikti atkārtojos).
Sarežģītās no vienkāršajām.
Vienīgais iemesls, kāpēc to reizēm ir tik grūti ieraudzīt, esam mēs paši.
Ņemot mūs katru tikai pašu par sevi.
Animācija ir tieša, atklāta un rotaļīga - kādi mēdz būt bērni. Bet tā ir arī mazliet.. par daudz jauka. Ne bērniem. Bērniem varbūt tā nešķiet. Bet pieaugušajiem, kuri pieraduši pie tā, ka paldies par naudas atlikumu var šokēt kioska pārdevēju, ilgstoši skatīties šo animācijas seriālu varētu šķist, teiksim, neierasti.
Filmiņas veidotas tā, lai pakāpeniski nostiprinātu dažādas pirmsskolas vecuma posmā apgūstamas iemaņas. Piemēram, salīdzināt lielumus, noteikt atšķirības laika apstākļos un tam līdzīgi. Tostarp, tā attīsta sajūtu, ka tādas 'pelēkas' lietas kā dienaskārtība ir ļoti objektīvas un vajadzīgas un ka tā neliek darīt tikai mums - tā dara visi, jo tas ir vajadzīgi (apaut gumijas zābakus pirms lēkāšanas pa peļķēm varbūt arī nav pati nepieciešamākā lieta, ko iemācīties, bet iztīrīt zobus pirms gulētiešanas gan).
Animācijas stāstiņi veidoti arī tam, lai nostiprinātu vecākos izpratni par lietām, kas bērnu skatījumā ir foršākais iespējamais laika pavadīšanas veids noteiktos apstākļos.
Peppa Pig ir arī vizuāli ļoti 'viegla'. Par vienu trešdaļu neprecīza formās un līnijās (pēc bērnu zīmējumu principa). Nepārsātināta. Tajā, kā labās vecmāmiņas pankūkās, viss ir pareizajās proprocijās (cukuram vienkārši ir jābūt drusku par daudz). Un tā ir laba - saturiskā un vizuālā ziņā - lai trenētu bērnu atmiņu un atstāstīšanas prasmes.
Un viennozīmīgi - Peppa Pig ir vērts paskatīties tāpēc, ka šī animācija atgādina par svarīgo, ko mēdzam aizmirst. Piemēram, to, ka mums visiem vajadzīgas dienas, kurās darīt NEKO.
Vai lielais kalmārs ir īsts?
Nedēļas nogalē skatījāmies vienu no bērnu iecienītākajām animācijām - Sinbad: Legend of the Seven Seas (DreamWorks, 2003). Filmiņas sākumā milzīgs kalmārs dodas uzbrukumā kuģim - pirmā bērnu reakcija > vai tie tiešam ir tik lieli? Pirmā filmas varoņu reakcija > dievu iejaukšanās.. Tas noteikti ir pietiekams iemesls uzzināt vairāk.
Pirmā atbilde: jā, tie ir TIK lieli. Lielākā atrastā kalmāra ķermenis sniedzas līdz 18 metru garumam un ir 900 kilogramu svarīgs. Iespaidīgi, vai ne?
Otrā atbilde: pārsteigums ieraugot kalmāru ir dabiska reakcija, jo to dzīves vide ir okeāna dzīles. Tik pat likumsakarīgi, ka šāda neredzēta kustoņa uzbrukums Sinbada leģendā tiek piedēvēts dieviem - tas ataino mītu hierarhijai raksturīgās domāšanas pamatprincipus, vienlaikus parādot arī to, ka cilvēki reizēm rada paši savas versijas daudz labprātāk, lai izpētītu un noskaidrotu. Protams, jāņem vērā, ka minētās animācijas scenārijā ir arī viena no vidusjūras reģionā zināmajām dievēm - Erisa (un tas tiešām ir domāts kā viņas darbs, bet princips, ka bez citiem variantiem uzreiz tiek tā arī pieņemts, tik un tā parāda to, ko parāda). Līdz ar to - iespējams, ka šī animācija ir garākas sarunas vēra - par to, kas ir kas. Un arī par kontekstiem. Vismaz - ar lielākiem bērniem. Bet tikmēr mēs pagaidām interesējamies tikai par kalmāru >>
Vēl daži kalmāru fakti:
> vidējais milzu kalmāra izmērs novērtēts ar 10 metriem un 200 kilogramiem
> cilvēki tos sastop un var novērot ļoti reti, ir jūtams fotoattēlu deficīts
> milzu kalmārs ir lielākais bezmugurkaulnieks dzīvnieku valstī (cik mums ir skaidrs no zinātnieku dotās informācijas)
> milzu kalmārs ir gaļēdājs un var notiesāt pat mazu vali
> šie jūras dzīvnieki spēj mainīt krāsu
> zvejnieku atradumi liecina, ka šie milzīgie ūdens iemītnieki mājo visos lielajos ūdeņos
Zīmētais kalmārs diezgan labi aplūkojams minētās animācijas reklāmas video:
Pati animācija ir diezgan spraiga, tajā ir daudz notikumu un visa pamatā stāsts par to, ka ikvienam ir dota izvēle. Iespējams, ka daļai auditorijas animācija var šķist pārāk paredzama, bet tā ir viens no labākajiem klasisko pasaku piemēriem. T.i., piemēram, ja salīdzinām ar pēdējo gadu aktuālajām animācijām - gan DreamWorks, gan Pixar, tad ļoti iespējams, ka no zināma vecuma (apmēram 10 - 12 gadiem) tā varētu šķist arī nedaudz garlaicīga. Bet - salīdzinājumam - mani puikas nespēj noturēt uzmanību pie Disney 1973. gadā veidotās Snow White and the Seven Dwarfs. Godīgi sakot - es arī ne, lai gan bērnībā laikam tā šķita pat laba. Bet stāstu par Sinbadu animācijā esam noskatījušies reizes 5, vismaz. Un tā joprojām ir pieprasīta (pārējo topu veido Neparastie rīdzinieki, Dauka, 2001; Tarzan 2, Walt Disney Pictures, 2005; Ratatouille, Pixar & Walt Disney, 2007; Cars 2, Pixar & Walt Disney, 2011).
Post scriptum..
Nosaukums: Sinbad: Legend of the Seven Seas
Gads: 2003
Animācijas ilgums: 1:25
Vecums: aptuveni sākot ar 4 līdz 10 - 12 gadi (filmā ir daudz piedzīvojumu, un ir arī zobenu kauju ainas, bet.. nekā ļoti pārspīlēta, ja vien par pārspīlētu neuzskatāt gigantisku kalmāru vai gigantisku ērgli, nu, vai Erisu.. bet - vajadzētu ar bērnu izrunāt, kādus akrobātiskus trikus un kāpēc var veikt pieredzējušie jūras braucēji, bet viņiem tas pats nebūtu piemēroti)
IMDB reitings: 6,5
Pirmā atbilde: jā, tie ir TIK lieli. Lielākā atrastā kalmāra ķermenis sniedzas līdz 18 metru garumam un ir 900 kilogramu svarīgs. Iespaidīgi, vai ne?
Otrā atbilde: pārsteigums ieraugot kalmāru ir dabiska reakcija, jo to dzīves vide ir okeāna dzīles. Tik pat likumsakarīgi, ka šāda neredzēta kustoņa uzbrukums Sinbada leģendā tiek piedēvēts dieviem - tas ataino mītu hierarhijai raksturīgās domāšanas pamatprincipus, vienlaikus parādot arī to, ka cilvēki reizēm rada paši savas versijas daudz labprātāk, lai izpētītu un noskaidrotu. Protams, jāņem vērā, ka minētās animācijas scenārijā ir arī viena no vidusjūras reģionā zināmajām dievēm - Erisa (un tas tiešām ir domāts kā viņas darbs, bet princips, ka bez citiem variantiem uzreiz tiek tā arī pieņemts, tik un tā parāda to, ko parāda). Līdz ar to - iespējams, ka šī animācija ir garākas sarunas vēra - par to, kas ir kas. Un arī par kontekstiem. Vismaz - ar lielākiem bērniem. Bet tikmēr mēs pagaidām interesējamies tikai par kalmāru >>
Vēl daži kalmāru fakti:
> vidējais milzu kalmāra izmērs novērtēts ar 10 metriem un 200 kilogramiem
> cilvēki tos sastop un var novērot ļoti reti, ir jūtams fotoattēlu deficīts
> milzu kalmārs ir lielākais bezmugurkaulnieks dzīvnieku valstī (cik mums ir skaidrs no zinātnieku dotās informācijas)
> milzu kalmārs ir gaļēdājs un var notiesāt pat mazu vali
> šie jūras dzīvnieki spēj mainīt krāsu
> zvejnieku atradumi liecina, ka šie milzīgie ūdens iemītnieki mājo visos lielajos ūdeņos
Zīmētais kalmārs diezgan labi aplūkojams minētās animācijas reklāmas video:
Pati animācija ir diezgan spraiga, tajā ir daudz notikumu un visa pamatā stāsts par to, ka ikvienam ir dota izvēle. Iespējams, ka daļai auditorijas animācija var šķist pārāk paredzama, bet tā ir viens no labākajiem klasisko pasaku piemēriem. T.i., piemēram, ja salīdzinām ar pēdējo gadu aktuālajām animācijām - gan DreamWorks, gan Pixar, tad ļoti iespējams, ka no zināma vecuma (apmēram 10 - 12 gadiem) tā varētu šķist arī nedaudz garlaicīga. Bet - salīdzinājumam - mani puikas nespēj noturēt uzmanību pie Disney 1973. gadā veidotās Snow White and the Seven Dwarfs. Godīgi sakot - es arī ne, lai gan bērnībā laikam tā šķita pat laba. Bet stāstu par Sinbadu animācijā esam noskatījušies reizes 5, vismaz. Un tā joprojām ir pieprasīta (pārējo topu veido Neparastie rīdzinieki, Dauka, 2001; Tarzan 2, Walt Disney Pictures, 2005; Ratatouille, Pixar & Walt Disney, 2007; Cars 2, Pixar & Walt Disney, 2011).
Post scriptum..
Nosaukums: Sinbad: Legend of the Seven Seas
Gads: 2003
Animācijas ilgums: 1:25
Vecums: aptuveni sākot ar 4 līdz 10 - 12 gadi (filmā ir daudz piedzīvojumu, un ir arī zobenu kauju ainas, bet.. nekā ļoti pārspīlēta, ja vien par pārspīlētu neuzskatāt gigantisku kalmāru vai gigantisku ērgli, nu, vai Erisu.. bet - vajadzētu ar bērnu izrunāt, kādus akrobātiskus trikus un kāpēc var veikt pieredzējušie jūras braucēji, bet viņiem tas pats nebūtu piemēroti)
IMDB reitings: 6,5
Nozaudējies suns, pamests kaķis un kāmītis bumbā = superkomanda
Nosaukums: Bolt
Nosaukums latviski: Supersuns Bulta
Gads: 2008
Animācijas ilgums: 96 minūtes jeb aptuveni pusotra stunda
Vecums: aptuveni no 5 - 6 gadu vecuma
IMDB reitings: 7.1 zvaigznītes no 10
Netipiskā sižeta parauga filmiņa. Viss sākas ar spraigu darbību, superspējām un ļaundariem, bet turpinās pavisam citādi - parādot ikdienas sarežģīto pusi, kur viss nav tikai melns un balts. Kur katram no mums ir savs raksturs un sava izvēle.
Kompānija, kas ir notikumu centrā un ko var pamatoti dēvēt par superkomandu gan ir diezgan klasiska - tādā ziņā, ka katrs tēls spilgti pārstāv citu rakstura tipu un katram ir sava konkrēta loma sižetiskajā ainā. Nomaldījies suns, kurš tikai atklāj, ka viņam nepiemīt tādas superspējas, kādas viņš domāja piemītam, pamesta kaķe, kas apguvusi ielu dzīves mācību, un kāmītis, kurš ripinās uz priekšu bumbā un ir ļoti sirsnīgs (arī aizrautības nozīmē) visās lietās.
Ļoti labs materiāls priekšstatam par draudzību un uzticību. Un par to, ka risinājums ir, pat ja tas prasa izdomu. Kā arī - par to, ka svarīgais īstenībā ir tas, kādi mēs esam un ko mēs izvēlamies iesākt tieši šobrīd. Mēs paši. Tad, kad no mums noņem nost visu lieko. Kad mēs paliekam tikai ar sevi vien. Un tad, kad mums tiek dota iespēja atklāt to, ko iepriekš nezinājām. Arī - ka katrs no mums var būt katrs. Piemēram, supervaronis. Tikai mēs to nepamanītu, ja par katru cenu vēlētos par tādiem būt, jo tad mūs vadītu kāds priekšstats par to, kā jārīkojas un kas mums nepieciešams. Bet būt par supervaroni nozīmē vispirms uzdrīkstēties iestāties par sev svarīgo.
Latviski bez maksas var noskatīties Kino Portālā.
Despicable Me kino pēcpusdienai
Nosaukums latviski: Nejaukais es
Gads: 2010
Animācijas ilgums: 95 minūtes
Vecums: aptuveni no 5 - 6 gadu vecuma
IMDB reitings: 7.6 zvaigznītes
Sirsnīga un komiska filmiņa par kādu nīgru cilvēku, kura karjera ir visnotaļ interesanta - viņš ir profesionāls ļaundaris, kuru, pietam, sponsorē banka. Taču viņa skatījums uz dzīvi mainās, kad kāda viltīga plāna dēļ tajā nonāk trīs meitenes no bērnu nama...
Interesantais šajā animācijā ir tēlu veidojums - gan vizuālā risinājuma, gan raksturu atainojuma ziņā. Viens no kolorītākajiem tēliem, starp citu, ir nīgrā ļaundara suns, no kura sākumā tā kā drusku baidās pats saimnieks, bet kurš kļūst itin piemīlīgs bērnu klātbūtnē. Taču galvenais varonis pretēji tam, ko no ļaundariem parasti sagaidām, savā ziņā jau no paša sākuma parāda pozitīvas ironijas pilnu radošumu jebkuras situācijas risināšanā. Humora devai labi der arī dzeltenā robotiņu armija, kura savā ziņā ir daļa no Despicable Me neparastās ģimenes. (Mazāki un emocionālāki bērni filmiņas laikā var pārdzīvot par atsevišķās epizodēs notiekošo, tāpēc labāk skatīties to kopā un ar bērnu aprunāties, ja nepieciešams, piemēram, kādā momentā galveno varoni teju norij haizivs...)
Filmiņas sižets veltīts visai populārai tēmai kino industrijā - tā uzdod skatītājam jautājumu par dzīvē svarīgāko.
Animāciju bez maksas var noskatīties KinoPortāls.lv.
Kas jauns animācijā 2012. gadā?
Animāciju nosacīti var iedalīt pēc vairākiem parametriem, piemēram, komerciālajās un nekomerciālajās filmās, pilnmetrāžas un īsfilmās, latviešu un ārzemju animācijā un tam līdzīgi. Mums gan visbiežāk ir tā, ka vienā pusē ir tās, ko skatāmies atkārtoti, bet otrā tās, par ko aizmirstam... Lai nu kā, tāpat animāciju var aplūkot arī meklējot jauno. Lūk, kopsavilkuma skice, kur gan pārsvarā ir lielo kompāniju filmiņas, t.i., kā Disney un Pixar. Turklāt - jāņem vērā, ka visas nebūs piemērotas mazuļiem, bet dažas varētu būt rādāmas tikai pusaudžiem.
Uz gada otro pusi solītās >
FrankenweenieNess un Nesija versus sadzīves lietas
Kādu brīdi mūsu mājās pieprasīta animācija bija pilnmetrāžas filmiņa par sadzīves priekšmetiem, kuru piedzīvojumi turpinājās veselās trīs daļās: The Brave Little Toaster (1987), The Brave Little Toaster to the Rescue (1997) un The Brave Little Toaster Goes to Mars (1998). Kopumā filmiņas labsirdīgas un pat salīdzinoši miermīlīgas, t.i., bez liekas, nepamatotas vardarbības, ja tā var sacīt. Bet... īpaši pirmā un otrā daļa tomēr, manuprāt, nav pati labākā izvēle bērna attīstības veicināšanai, tostarp, emocionālās pieredzes veidošanai. Pirmkārt, tāpēc, ka pats princips, ka sadzīves lietas sarunājas, pārvietojas un tam līdzīgi, nav īsti korekts attiecībā pret realitātes uztveri - apkārtējās vides norišu izpratni. Lai arī, protams, var diskutēt par to, vai tas neveicina rūpību pret priekšmetiem. Otrkārt, animāciju idejiskā bāze un atainotie uzvedības modeļi ir diezgan tieši veidoti un savā ziņā vienkāršoti - neparādot personas kā sarežģītus, komplicētus indivīdus, bet drīzāk radot noteiktu šablonu miniatūram sabiedrības modelim. To papildina zināms naivums, ko varētu kā normu pieņemt mazuļi, bet kas varētu kaitināt gados vecākus bērnus. Radīt viņos negatīvas izjūtas pret animācijā atainoto, atainojuma formas dēļ.
Tāpēc priecājos par pārmaiņām, kad pēc latviešu animācijas studijas Dauka pilnmetrāžas filmiņas Ness un Nesija (1991) noskatīšanās par Tosteri un citiem sadzīves priekšmetiem tika aizmirsts. Pirmkārt, Ness un Nesija ir daudz reālistiskāka - jā, tajā notiekošo reizēm vajag pārrunāt, jo animācija skar arī ļoti skumjas un nopietnas tēmas. Taču, vismaz - kā es uzskatu, tematika pati par sevi tik un tā kaut kādā nozīmē ir arī bērna dzīves un pasaules uztveres daļa. Piemēram, piesārņojuma ietekme uz dabu vai rīcības un seku savstarpējā sakarība, kas rosina atbildības jūtu veidošanos. Otrkārt, manuprāt, scenārijs ir daudz veiksmīgāks un personāžu raksturi un to atveidojums daudz atbilstošāks bērna izaugsmes kvalitātes prasībām. Mēs nemācāmies no līdzvērtīgā tādā mērā, kā mācāmies no tā, kas atrodas vienu soli mums priekšā - citiem vārdiem, domāšanas un emocionālās inteliģences attīstībai Ness un Nesija ir daudz bagātāks un plašāks materiāls, kas rosina analītisku pieeju vērotā analīzē.
Bet - varbūt simpātijas pret vienu animāciju otras vietā ir arī latviskās identitātes jautājums? Bet - varbūt mēs par labāku saviem bērniem uzskatām to, ko kā labu esam identificējuši paši savā pieredzē?
2011 gada animācijas filmas
2011. gads noslēdzies. Vai paguvāt noskatīties visas jaunās animācijas pilnmetrāžas filmiņas? Kura kļuva par vienu no iecienītākajām?
Dažas no aizvadītā gada animācijām apkopotas te:
Pixar animācijas studija svin 25 gadu jubileju
Pixar ir viens no maniem visiecienītākajiem animāciju veidotājiem. Jo viņu darbos ir vienkārša sirsnība, joki, par kuriem kaislīgi smejas pat pieaugušie, un interesanti tēli... Jā, protams, man var pārmest, ka Pixar animācija ir daļa no popkultūras. Taču - visam, kas mums patīk taču nav jābūt noliekamam vienā plauktā ar klasiskās mūzikas šedevriem....
Ievietoju šeit Amazon bilžu slīdrādi, kurā iekļautas Pixar animācijas.
Pixar jaunumi - visiem animācijas mīļotajiem
2012. gada vasarā Pixar studija sola jaunu, aizraujošu animāciju, kā nosaukumu latviski tulkojuši kā Drošsirde, oriģinālā - Brave. Noskaties treileri jau tagad:
Mars Needs Moms (2011)
Nosaukums: Marsam vajag mammas / Mars Needs MomsGads: 2011
Garums: 1 stunda un 28 minūtes
Valoda: angļu
Animācijas galvenā varoņa ķibeles sākas ar visai ierastu konfliktsituāciju, ko var labi raksturot ar 'reizēm mēs pasakām to, ko nemaz nedomājam'. Mailo ir mazs zēns, kuram mazliet apnikusi disciplīna, taču viņš ļoti mīl savu mammu. Kad viņu naktī nolaupa citplanētieši, zēns slepus dodas līdz, iekļūstot kosmosa kuģī...
Sižets ir spraigs un interesants, lai arī savā ziņā klasisks (ir kāds ļaunais varonis, kādi labie, kāds noslēpums...). Iespējams, ka pat pieaugušajiem būs brīdis, kad iznākums pēkšņi vairs nešķitīs pašsaprotams un/vai viegli paredzams (teju ar roku aizsniedzams). Te jāatzīst arī, ka filmas veidotāji scenārijā piedomājuši par detaļām. Dažādu situāciju risinājumi ir ietverti kopējā stāstā, pamatoti, kas ir būtiski jebkuras filmas kvalitātei.
Šī animācija daudzējādā ziņā līdzinās pie mums Latvijā nu jau televīzijā atrādītajai pilnmetrāžas filmiņai Polārais ekspresis. Tikai - var redzēt atšķirību, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Piemēram, atsevišķos momentos, rūpīgāk neieskatoties, gandrīz šķiet, ka lomas atveido aktieri - datorgrafikas radītā plastika ir teju pārsteidzoša. Gan tehnoloģiju izmantošana, gan detaļu izstrāde Marsam vajag mammas radītājiem devusi iespēju uzbūvēt Marsa pasaules vidi, rādot to kā daudzveidīgu apdzīvotu telpu, kur tomēr ietverti daudzi mūsu priekšstati - gan par Marsu kā planētu, gan par civilizācijām, to procesiem un attīstību.
Iespējams, ka daļai auditorijas varētu nepatikt tas, ka animācijā marsiešiem ir sava valoda - t.i, daļa teksta ir tajā ierunāta un tikai atsevišķās filmas epizodēs tā audio veidā tiek arī tulkota. Taču tas netraucē sekot līdz sižetam, drīzāk - papildina sajūtu gammu.
Animācijai ir skatāma arī 3D.
Animācijas filmiņa "Maša un Lācis"
Nosaukums: Маша и Медведь
Gads: 2009 (animāciju veidošana vēl turpinās)
Garums: 6 līdz 8 minūtes (katra sērija)
Valoda: krievu
Ar savu devu dzīves īstenības, labi izspēlētām situācijām un humoru. Maša ir ārkārtīgi zinātkāra un enerģiska meitene, kurai vienai rotaļāties kļūst garlaicīgi. Un viņa dodas iepazīt tuvējo apkārtni, tostarp, kāda ļoti miermīlīga lāča namiņu. Neparastā draudzība ar lāci veidojas pakāpeniski. Un būtiskākais tajā ir ideja, ka īstas draudzības pamatā ir patiesa pieķeršanās.
Gads: 2009 (animāciju veidošana vēl turpinās)
Garums: 6 līdz 8 minūtes (katra sērija)
Valoda: krievu
Ar savu devu dzīves īstenības, labi izspēlētām situācijām un humoru. Maša ir ārkārtīgi zinātkāra un enerģiska meitene, kurai vienai rotaļāties kļūst garlaicīgi. Un viņa dodas iepazīt tuvējo apkārtni, tostarp, kāda ļoti miermīlīga lāča namiņu. Neparastā draudzība ar lāci veidojas pakāpeniski. Un būtiskākais tajā ir ideja, ka īstas draudzības pamatā ir patiesa pieķeršanās.
No kāda vecuma ļaut savam bērnam šo animāciju skatīties, tas jāizlemj katrai mammai pašai, novērtējot filmiņu saturu.
Krievu animācijas labākajās tradīcijās veidotā mūsdienīgā filmiņu sērija Maša un Lācis, atrodama arī youtube.com (skatīt zemāk).
Abonēt:
Ziņas (Atom)