Grāmata par to, cik brīnumaina var būt ikdiena un ikdienišķais..

Klajā nākusi ļoti sirsnīga, krāsaina un apburoša grāmata pavisam mazām jaunkundzēm.

Grāmatas nosaukums: Brīnumainā Nensija
Autore: Džeina O'Konora
Ilustrācijas: Robina Preisa Glasere
Izdevējs: White Book
Gads: 2013
Lappušu skaits: nav numurētas un jūs par to aizmirsīsiet 
Aptuvenā cena: nedaudz virs 5.50 Ls

Grāmatiņā ir īss stāsts par vienu dienu kādas ģimenes dzīvē, kurā meitenīte vārdā Nensija gan iepazīstina ar savu ģimeni, gan ar to, cik vienkāršas ir tās lietas, kas pieaugušajiem dažreiz šķiet ārkārtīgi sarežģītas. Pirmkārt - brīnumainību dzīvei iespējams piešķirt ātri, jautri un par brīvu. Otrkārt - un kas padara grāmatu tik SIRSNĪGU - dažos vārdos ir iespējams izstāstīt to, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

KRĀSAINĪBU rada bagātīgās grāmatiņas ilustrācijas. Tās ir ļoti pārdomātas un detalizētas, kas piešķir tām iespēju pilnībā ievest lasītāju Nensijas pasaulē. Un pateicoties tām var teikt, ka White Book tikko iesāktā sērija ir ne tikai lasāmgrāmata, bet arī skatāmgrāmata. Tāda, pie kādām bijām pieraduši savā bērnībā. Ar lielām, stāstošām un dabiskām ilustrācijām.

Trešais vārds, ar ko visnotaļ var raksturot Brīnumaino Nensiju ir APBUROŠA. Viņa ir kaut kur starp Mašu no multiplikāciju sērijas par mazo meitenīti un lāci un Pepiju Garzeķi.Viņa ir piemīlīga, viņa ir oriģināla un viņa ir neparasta. Un viņa pavisam nemanot neparastu padara arī visu ap sevi. Ja vien esat pietiekami pozitīvi, lai uz mazu brīdi ļautu Nensijai, saldējuma desertam vai filmu vakaram sestdienā padarīt savu dzīvi par to, kas tā ikdienā varbūt arī nav, sapratīsiet, par ko ir runa. Un arī to - kāpēc tas ir tik svarīgi..

Vakara pasaciņa visiem vecumiem..

Sniega mācību dziesmiņa

Pavisam mazuļiem var iemācīt atrast deguntiņu un plaukstiņu, lielākiem padarīt video interaktīvu un skatīšanos jautrāku .

Šūpuļ-domu-dziesma..

Vēstules ar smaržu..

Var teikt, ka tas bija sen. Es uz mazu brītiņu nevis nomāju šito zemi, bet strādāju Splendid Palace par reklāmas speciālistu. Un bija viens tāds gadījums, ko joprojām atceros ar smaidu [nu, labi, īstenībā es smejos - skaļi un skanīgi, lūdzu, esiet laipni un iedomājiet, kā] - zvanīja darba telefons, balss klausulē šķita ārkārtīgi pazīstama > tāpēc noturēju sarunas nopietnību par šķietamu, iemeslu par izdomātu un pašu zvanu par asprātīgu uzmanības pievēršanas veidu, kas, protams, tāds nebija. Kad sapratu savu kļūdīšanos, es uzrakstīju un foajē, telpā, ko varētu uzskatīt par kinoteātra info centru, atstāju atvainošanās vēstuli - kas gan drīzāk varētu tikt klasificēta kā telegramma pēc izskata un apjoma. Kolēģe teica, ka tās saņēmējs esot pārbaudījis, vai vēstules pielikumā nav izvēlēta kāda smarža.. 

Lūk, tāda ir viena no atmiņām, kas man saistās ar vēstulēm - īstām. Ar visādā veidā sajūtamajām. [Diez, vai kāds kādreiz ir pamēģinājis pagaršot vēstuli? Un - vai cilvēki mēdz sūtīt vēstules no ēdama materiāla? Vajadzēs atrast kādu upuri, kuram kaut ko tam līdzīgu nodarīt. Pasmaidu.] Bet - ja jau par to - es vispār diezgan daudz esmu rakstījusi un sūtījusi, slēpusi saņēmēja personīgajās lietās, darinājusi puzles un līmējusi pastmarkas. Un tajā ir kaut kas ĪPAŠS.

Man ir arī dažas vēstules, kuras vienkārši ir. Kādu dienu, kad pienāks sajūta, ka ir laiks, es tās nosūtīšu. Vai vismaz  - kāds cits to izdarīs manā vietā, ja vien tā vajadzēs būt.

Un tagad beidzot pie iemesla, kāpēc es par to visu domāju tieši īsi pirms rīta iestāšanās. Pārbaudot sociālo tīklu aktivitātes, es ievēroju kādu neparastu un uzreiz uzrunājošu lapu ar nosaukumu 80 vēstules. Un pamanīju es to tāpēc, ka FaceBook sienu rotāja sludinājumam ļoti līdzīgs paziņojums, ka interesenti šeitan [precīzāk - tur] var saņemt anonīmu vēstuļu sainīti apmaiņā pret pašsacerējumu. Un pirmais jautājums, protams, ir - kāpēc es par to agrāk neko nezināju? Jo - es tur ne reizes neesmu bijusi, bet gandrīz varu teikt, ka man tur viss patīk. Ja es būtu bagāta, nopirktu ideju un visu sabojātu [smejos].

Post scriptum.. Tā nav reklāma ar nolūku, lai gan ir pēc definīcijas. Bet - es nevarēju nepadalīties. Tas būtu kā redzēt rozā ziloni virs Brīvības pieminekļa un nepiebikstīt draugam, kurš stāv pret to ar muguru. Varētu jau.. bet negribu [smejos.. un > nav jau nav nemaz tāda nosacījuma, ka to vajag iedomāties].

Kulinārijas portāli gardēžiem

Šodien laikam atkal ir gatavošanas diena :) svaigi dārzeņi un laba gulaša gaļa gan ir tikai daļiņa no tā, kas šodien iekārdināja, toties īstenotā daļiņa. Kad domāju, kur smeļos iedvesmu, man uzreiz prātā nāk tie pāris kulinārijas portāli/blogi, ko es biežāk apmeklēju un vēl dažas grāmatas no mana grāmatu plaukta, bet - tas noteikti nav viss pieminēšanas vērtais.

Lai nu kā - šoreiz par interneta atklājumiem. Kopumā var teikt, ka ir salīdzinoši daudz dažādu gatavošanai, recepšu krājumiem un ēdienam veltītu mājas lapu, bet dažas no tām tomēr kaut kādā ziņā man šķiet labākas. Un tās būtu >

ČetrasSezonas.lv - viena no tiešām retajām interneta vietnēm, ko uzskatu par ļoti kvalitatīvi veidotu visādā ziņā un par konkurētspējīgu ne tikai Latvijas mērogā. Es droši varu teikt, ka recepšu atradumi šeit mainīs arī dzīves, ne tikai ēdiena garšu. Turklāt - ne tikai recepšu atradumi vien.

AbsolūtsĒd.lv  - laikam tas man ir komplekts, jo iesāku lasīt vispirms Ilzes ziņas Twitter plūsmā, tad Absolūta Grāmatplaukta jaunumus, tad kulinārijas blogu. Man patīk, ka tas ir TIK personiski, TIK aizraujoši un ka Ilze nebaidās eksperimentēt.

BonAppetit.lv - lieliskas idejas un savs stils, tas ir pirmais, ar ko saistās BonAppetit. Saistošs ir arī saturs, tostarp, tas, ko veido temati, kas tiek atlasīti rakstu sadaļai. Un vēl - noteikti ļoti interesanta ir ideja par melu detektoru. Šoreiz attiecinājumā uz iespējām paēst.

Cālis.lv Virtuve - te ir iespējams atrast mājas receptes, tās, kas mantotas no vecvecmammām. Bet - tas nav viss, ne tuvu. Tomēr tas ir būtisks plusiņš, jo kā gan citādi būtu iespējams uziet padomus, kā pagatavot ēdienu, kas mums asociējas ar bērnību?

Nelielam pārtraukumam :) kino epizode, ko uzreiz atceros>

MyRecipes.com - ir drukāto žurnālu interneta mājas lapa, kur ir bezgala daudz dažādu gan vienkāršu, gan sarežģītu recepšu, gan ideju, kas var būt noderīgas, ja nezināt pat to, ar ko sākt plānot kādas no ģimenes/draugu viesībām. Pieejami arī video, kur viss tiek gan izstāstīts, gan parādīts.

BBC recepšu kolekcija - laikam jau man patīk pieeja, kas man saka, ka man netiek piedāvāts gluži viss pēc kārtas. Lai arī - es, protams, apzinos, ka šis apgalvojums pats par sevi nav nekāda garantija. Tomēr par BBC varu teikt, ka apgalvojums līdz šim lieliski pierādījies praksē. Arī ar kūku receptēm, kas ārzemju portāliem nemaz nav ļoti raksturīgi.

Kate - radošas, lai arī reizēm vienkāršas idejas, kas var derēt arī kā garastāvokļa uzlabotājs un ko papildina lielisks foto materiāls.

LizzieEatsLondon - ja pareizi atceros, pirmo reizi, apmeklējot blogu, mani savaldzināja karameļu siera kūka. Un tas nebija nemaz tik sen. Bet - es mēdzu laiku pa laikam ielūkoties atkal. Varbūt šis nav pats labākais no te minētajiem, bet mans mērķis ir padalīties ar savu mozaīku :) un tajā šim blogam noteikti ir pastāvīga vieta.

Palate/palette/plate - vārdu spēle labi atspoguļo gatavošanas to pusi, kas ir visnotaļ mākslinieciska spēle ar sastāvdaļām. + klasiski tīrs dizains + foto

BigGirlsSmallKitchen - īpaši gribu izcelt to, ka viena raksta ietvaros autore mēdz piedāvāt vairākus variantus, kā pagatavot kādu konkrētu sastāvdaļu. Tāpat - ļoti noderīgas ir atrodamās ēdienkartes. Vēl šis blogs ir salīdzinoši lielā mērā pielāgots dažādām iespējām komunicēt par to, daloties sociālajos tīklos, tostarp, Pinterest.

Šoreiz arī vairāk neaizraušos - un te arī ir uzskaitīti biežāk apmeklētie resursi + pārītis, kur ielūkojos mazliet retāk, bet, 30 % intereses pēc un 70% azartiskuma (atklāt ko jaunu) pēc, labprātāk pajautāšu - kādi ir Jūsu iecienītākie gatavošanas un ēdiena iedvesmas portāli?

Pursuit of happiness

Precīzs filmas nosaukums: The Pursuit of Happyness [labu brīdi domāju, vai tā ir divu nāciju dažādā angļu valoda vai slēptā jēga lingvistikas formā...]

Nosaukums latviski: Tiesības uz laimi

Gads: 2006

Ilgums: 1:57

Vecums: domāju, ka vecuma ierobežojuma nav, katrs filmā redzēs ko savu, bet, ja raizējaties par līdzpārdzīvojumu, tad, manuprāt, lieki, jo pilnvērtīgai personības attīstībai ir vajadzīgas arī skumjas un līdz-sāpoša sirsniņa...

IMDB reitings: 7.8 [no 10]

Pēc šīs filmas noskatīšanās manas pirmās sajūtas bija nomāktība. Nomāktība kā neverbalizēta sajūta, ka tāda situācija, līdzīga šai, ne tuvu nav viena viena. To ir daudz. Tās ir nesaskaitāmas. Bet - tādi stāsti, kā šis, gan ir retums. Un - savā ziņā - es uzdevu jautājumu pati sev - vai es to varu? Pārkāpt pāri sev, iziet cauri esošajam, neatmest savu sapni, nepadoties, saņemties vairāk, kā citi, pat ja desmiti kopā ņemti? Vai es arī varu attaisnot savu iespēju būt cilvēkam.. ?

Bet nomāktību diezgan ātri aizēno APBRĪNA [stāsts veidots pēc patiesiem notikumiem]. Patiesa, nedalīta un tikpat neverbalizējama, kā pirmējās izjūtas. Un labu brīdi pēc šīs filmas noskatīšanās es atmetu malā pārējo kino sarakstu, jo zinu, ka nezinātu, ko tagad uzreiz vēl gribētu noskatīties. Tas gan nav tāds iekšējs klusums un sajūta, ka vispār pasaulē nav vairs nekā, ko es gribētu skatīties, kā pēc filmas Kristus ciešanas kino seansa (kādu laiku tas bija arī ārējs klusums, bet Rīgas pilnajās ielās un sabiedriskajā transportā ir tikpat viegli klusēt, kā uz vientuļa meža ceļa...). Tas nav ziņu un norišu klusums, tā nav apstāšanās, bet - klusums ir gan.

Tagad, kad rakstu par šo filmu, es nevilšus aizdomājos par to, kas ir laime? Viennozīmīgi var teikt, ka filma nesniedz šo atbildi un tas arī nav tās uzdevums (tāpat, kā tā nav paraugs, kā tieši vajag, nav gatava recepte). Drīzāk tā parāda, ka laime ir kas tāds, uz ko mēs katrs skatāmies caur savu dziļi individuālo prizmu. Un - tā, kā fenomens, savā saturā neko nezaudē un neko neiegūst atkarībā no šīs prizmas (neviena laime nav vērtīgāka vai īstāka par kāda cita laimi). Bet ir svarīgi, ka laime ir kaut kas aktuāls - tieši šajā brīdī mēs katrs varam sniegt atbildi uz jautājumu - esmu laimīgs, vai tomēr ne. Tieši šajā brīdī mēs varam sākt pēc tās tiekties...

Es gan arī atgriežos pie tā, ka laime ir apziņas kvalitāte - tādā nozīmē, ka laime kā sajūta tajā tiek fiksēta. Un tad es tikpat neviļus jautāju sev - vai es esmu laimīga. Pavisam nesen es uz šo jautājumu atbildēju, sakot, ka manai laimei ir iztrūkstošas daļas, bet šodien... šodien es saku - jā. Nevis tāpēc, ka man būtu viss, ko var sasniegt, vai viss, pēc kā ilgojos (ņemot vērā, ka ilgas var būt arī maldīgs fenomens vai katrā ziņā ne vienādojams ar nepieciešamību, vai vismaz... ilgas var būt patiesas, bet var tikt kategorizētas neadekvātā formā). Bet tāpēc, ka man ir šodiena un mana šodiena ir rītdienas perspektīva. Tāpēc, ka man ir iekšēja sajūta, ka Dievam ir plāns man - nodoms, kāpēc es tāda, kā esmu, esmu te, šobrīd. Tāpēc, ka apkārtējās sabiedrības domu zīmogi, ko varētu iedalīt kategorijā 'vientuļā māte - nu, labākajā gadījumā viņa kaut kā tiks galā', nav manas robežas un nav mana īstenība. Tās ir tikai domas. Kā mākoņi, kas slīd pāri galvai...

Ja par filmu, kā mēdz runāt par filmām, tad, protams, atzīmēšanas vērts ir fakts, ka galvenajā lomā ir Vils Smits. Nešaubīgi, viens no labākajiem savas paaudzes un aktieriem vispār. Bet - te man jāpaliek pie tā, ka tas tomēr ir subjektīvais viedoklis.

Despicable Me kino pēcpusdienai

Nosaukums latviski: Nejaukais es

Gads: 2010

Animācijas ilgums: 95 minūtes

Vecums: aptuveni no 5 - 6 gadu vecuma

IMDB reitings:  7.6 zvaigznītes

Sirsnīga un komiska filmiņa par kādu nīgru cilvēku, kura karjera ir visnotaļ interesanta - viņš ir profesionāls ļaundaris, kuru, pietam, sponsorē banka. Taču viņa skatījums uz dzīvi mainās, kad kāda viltīga plāna dēļ tajā nonāk trīs meitenes no bērnu nama...

Interesantais šajā animācijā ir tēlu veidojums - gan vizuālā risinājuma, gan raksturu atainojuma ziņā. Viens no kolorītākajiem tēliem, starp citu, ir nīgrā ļaundara suns, no kura sākumā tā kā drusku baidās pats saimnieks, bet kurš kļūst itin piemīlīgs bērnu klātbūtnē. Taču galvenais varonis pretēji tam, ko no ļaundariem parasti sagaidām, savā ziņā jau no paša sākuma parāda pozitīvas ironijas pilnu radošumu jebkuras situācijas risināšanā. Humora devai labi der arī dzeltenā robotiņu armija, kura savā ziņā ir daļa no Despicable Me neparastās ģimenes. (Mazāki un emocionālāki bērni filmiņas laikā var pārdzīvot par atsevišķās epizodēs notiekošo, tāpēc labāk skatīties to kopā un ar bērnu aprunāties, ja nepieciešams, piemēram, kādā momentā galveno varoni teju norij haizivs...)

Filmiņas sižets veltīts visai populārai tēmai kino industrijā - tā uzdod skatītājam jautājumu par dzīvē svarīgāko.

Animāciju bez maksas var noskatīties KinoPortāls.lv.

Zobu pasta ar dūņām - šķiet neticami?

Lūk, tieši šāda ir mana pirmā reakcija, kad saņemu iknedēļas jaunumus no Eliēr, kas piedāvā dažāda veida ķermeņa kopšanas produktus, kā pamatā ir dūņas, kas satur Peloid Complex, kas saprotamākā valodā ir apzīmējums konkrētajai vairāk kā 800 organisko vielu kombinācijai, ko tās satur. Varam mazliet papriecāties arī par to, ka tā ir tieši Latvijas dabas bagātība.

Bet - vairāk par zobu pastām. Līdz ar tā dēvēto eko modi arvien vairāk pievēršam uzmanību to produktu sastāvam un dabiskumam, ko ikdienā iegādājamies. Īpaši, ja ģimenē aug mazi bērni. Reizēm pat bez lielas izvērtēšanas ir skaidrs, ka jānomaina līdz tam lietotais trauku mazgājamais līdzeklis, jāatbrīvo plaukti no daža acumirklīgus brīnumus paveicoša spodrinātāja un tam līdzīgi - vismaz tiem, kuri nav pievērsušies dabiskuma cenzam jau iepriekš. Un, lūk - pavisam loģiski, ka viena no lietām pirkumu sarakstā ir arī zobu pasta. Un - runa te ir ne tikai par dabiskumu, bet arī par to, ka lielā daļā tirgū pieejamo zobu pastu ir diezgan daudz dažādu abrazīvo vielu, kas īstenībā nav saudzīgas ne pret zobu emalju, ne pret smaganām.

Eliēr Biodent un Ekodent var lietot bērni, taču, kā tas ir vairākumā gadījumu, zobu pastas lietojamas pieaugušo klātbūtnē, daudzumā, kas tiek raksturots ar zirņa lielumu. To būtiskākās priekšrocības (vēl bez dabiskuma), pēc raksturojuma, ir maigā iedarbība + smaganu kopšana. Papildus tam, sastāvā ir 0,15 % fluora (Biodent, Ekodent fluora nav vispār), kas vārētu būt aktuāli tiem vecākiem, kuri izvēlas fluoru saturošus vitamīnus un seko līdzi tam, lai fluora daudzums nepārsniegtu vēlamās normas. Kas attiecas uz sastāvu - svarīgais ir tas, ka zinātniski apstiprināta Peloid Complex organisko vielu atbilstība cilvēka ķermeņa šūnām, kas nodrošina to atjaunojošo iedarbību uz smaganām.

Papildus tam Biodent sastāvā ir arī smiltsērkšķis, bet Ekodent - kumelītes un piparmētras ekstrakts. Pat uzreiz nezinu, kuru lai pirmo izmēģina :) . Kāpēc es to gribu pamēģināt? > nē, ne reklāma, lai gan produktu dizains ir pievilcīgs;  laikam 50/50 - sastāvdaļu izvēle un veiksmīga pieredze ar citām dabiskajām zobu pastām (lietojot tās ilgāku periodu ir skaidri redzama atšķirība starp tā saucamajām standarta jeb komerciālajām un dabiskajām zobu pastām - zobi tiešām atgūst baltumu, elpas svaigums saglabājas ilgāk un uzlabojas kopējā mutes dobuma veselība).

Ja par cenu - tad tā nav augstāka, kā citām, pēc uzstādījumiem un aprakstiem līdzīgām (tādā ziņā, ka dabiskām vai vismaz dabiskākām) zobu pastām - klientiem 3,60 Ls.

Kas varētu būt interesanti un noderīgi > Eliēr piedāvā bezmaksas produktu prezentācijas > Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40, otrdienās pulksten 18:00 latviešu valodā, trešdienās tajā pat laikā - krievu valodā. Pieteikšanās, zvanot 29377217, Lindai.

Vairāk par produktiem > Eliēr mājas lapā.

Kas ir Pinterest?

Arvien lielāku un lielāku daļu sava laika mēs pavadām visdažādākajos veidos komunicējot internetā. Papildus portāliem, ko standarta izpratnē saprotam, kā sociālos medijus un jau šaurākā terminā dēvējam par sociālajiem tīkliem, ir daudz tādu, kur akcents tiek likts uz dalīšanos idejās. Vienu no tiem pavisam nesen jau pieminēju, rakstot par to, kur manuprāt ir vērtīgi ielūkoties, ja meklējam iedvesmu interjera idejām - un tas ir Pinterest.

Šodien mazliet vairāk par to, kas tur atrodams un kā tas darbojas.

Pinterest ir portāls, kur svarīgais ir tas, ka, augšupielādējot vai ar Pin it opciju atzīmējot, var pievienot fotogrāfijas, kas koncentrētā veidā izsaka kādu ideju. Piemēram, receptes vai ceļojuma pieturas punktus. Pinterest lietotāji, ja vien ievēro iekšējās etiķetes noteikumus, cenšas fotogrāfijām pievienot arī aprakstus, lai tādējādi citi interesenti saņemtu pilnvērtīgāku informāciju. Piemēram, pie apģērbiem mēdz minēt dizaineru, gadu, kolekciju, materiālu. Pie ēdieniem, precizēt, kā tie pagatavojami, bet pie mākslas darbiem (tostarp fotogrāfijām un gleznām) norādīt autoru, kas ir ne tikai pretimnākoši pret citiem lietotājiem, bet arī korekti pret autoriem. Turklāt, norādes reizēm ir arī linku formā.

[Klišķiniet uz attēla, lai to atvērtu salasāmā variantā]

Pinterest iekarojot lielāku vērību, daudzas interneta mājas lapas jau ietver integrētu Pin it opciju, tādējādi norādot, ka lapas autoriem nav iebildumu pret viņu materiāla pārpublicēšanu Pinterest.

Tēmas ir visdažādākās - sākot no fotogrāfijas, kā tādas (te var pieminēt, ka foto mīļiem varētu patikt arī tāds projekts, kā Pixoto.com, kur iespējams noteikt nedēļas labākos fotogrāfus, piedaloties balsojumā), un līdz pat grāmatām, atziņām un jokiem. Daļa no Pinterest satura, protams, ir reklāma vai pat pašreklāma, lai arī Pinterest noteikumi paredz, ka šāda rīcība ir nekorekta (t.i., piemēra pēc, jūs varat pievienot savu darbu, bet ne linku uz savu e-veikalu vai cenu par preci un telefonu, vai arī - jūs nevarat pelnīt ar Pinterest un savu Amazon kontu, jo tas ir pret lietošanas noteikumiem). Tomēr - pilnīgi visu saturu pie liela lietotāju skaita ir grūti pārskatīt. Tāpēc lietotājiem jāpatur savai zināšanai, ka par kritisko spriestspēju arī te, kā visur internetā, nevajadzētu piemirst. Pa lielākajai daļai tomēr te atradīsiet noderīgas, radošas un interesantas idejas gan mājai, gan dārzam, gan svētkiem. Turklāt, pozitīvais tajā visā ir tas, ka katrs lietotājs var veidot savas 'ideju mapes' (boards). Līdz ar to, kā minēju, runājot jau par interjeru, vajadzīgā brīdī var ietaupīt diezgan laika, kas citā gadījumā reizēm tiek patērēts mēģinot atcerēties - kur gan es to redzēju, lasīju vai tam līdzīgi.

Pirms reģistrēties, ir vērts izlasīt noteikumus. Vienmēr. Un - arī Pinterest gadījumā. Īpašu vērību vajadzētu pievērst tam, kādus materiālus augšupielādējat, jo Pinterest par to saturu un autortiesību strīdiem neuzņemas nekādu atbildību - tas paliek uz katra lietotāja paša sirds un veselās apziņas. Tas pats pēc būtības attiecas arī uz pārpublicēšanu jeb to, ka esat pirmais no lietotājiem, kurš ar Pin it pievieno foto vietnei. Jāpatur prātā, ka tad, ja mājas lapas administrācija pati nav veikusi darbības, kas liecina par pozitīvu attieksmi pret iekļūšanu Pinterest, kādam var rasties pretenzijas. Te ir divi varianti, ko var darīt, lai parādītu savus godprātīgos nolūkus > pirmkārt, ikviens var saskaņot savu darbību ar ideju autoru, vienkārši uzrakstot epastu ar informāciju, ka novērtējat vietnes saturu un vēlaties tajā dalīties, atsaucoties uz autoru. Otrkārt, jūs varat pievienot materiālu ar Pin it opciju, pēc iespējas norādot autoru, linku uz mājas lapu vai citu precizējošu informāciju, lai tādējādi parādītu, ka nekādā ziņā nepiesavināties svešus nopelnus.

Vēl tikai maza piebilde - Pinterest piedāvā iespēju piesaistīt profilu sociālajiem tīkliem FaceBook un Twitter, atļaujot ielogoties ar to parolēm. Un - lai pievienotos, nepieciešams ielūgums. To var saņemt no drauga vai pieprasot Pinterest sākumlapā.

Gliemežvāki ir jūras čiekuri - lūk kā!

Šodien manam trīsgadniekam ir vārda diena. Un dāvana no mammas ir firmas Djeco gadalaiku loto. Un mamma ar savu dāvanu ir tieši tikpat apmierināta, cik neviltoti priecīgs ir Gabriels :) Sākumā kartītes un loto aplīši tiek turēti ciešā uzraudzībā un tikai ar sarunāšanu parādīti brālītim. Kopumā loto ir dienas rotaļlieta uz apmēram 1,5 līdz 2 stundām, kas viņam ir pat ļoti daudz, jo puika nepieder pie mierīgākajiem no bērniem :) Tiesa gan - loto piedzīvo arī netradicionālus pielietojumus, pat kļūstot par spēļu naudiņu. Bet - nedaudz vairāk par dāvanu...

Glīti iepakota, estētiski un mākslinieciski noformēta kārbiņa ar 4 loto kartītēm un 16 loto aplīšiem, kas piemērota arī mazuļiem (oficiāli no 2 gadu vecuma, spēles noteikumu piemērotības dēļ, bet radoši pieejot to var neņemt vērā). Citiem vārdiem - gaumīga un intriģējoša. (Pirmais, ko dara Gabriels, ir mēģinājums vienā elpas vilcienā aprakstīt visus vāka zīmējumus.) Kā arī - kas ir ne mazāk svarīgi - gan kartītes, gan aplīši ir izgatavoti ļoti kvalitatīvi (un, ticiet man, es īstenībā esmu piekasīga). Spēles ideja ir palīdzēt apgūt atšķirības starp dažādiem gadalaikiem. Visās kartītēs ir attēlots koks un bērns, atbilstoši tam, vai tā ir pavasara, vasaras, rudens vai ziemas sezona. Papildus tam kartītes un aplīšus ir iespējams izmantot arī palīdzot mazajiem attīstīt valodas krājumu un prasmi raksturot redzēto. Tāpat, iespējams arī vingrināties saskaitīšanā, jo attēlos ir izmantotas objektu grupas - piemēram, trīs gliemežvāki (kas, kā izrādās, vienkārši ir jūras čiekuri - t.i., Gabriela skatījumā, kas tiek pausts uzreiz pēc mammas minēta fakta, ka tie atrodami pastaigājoties gar jūrmalu).

Principā loto kartītes var mēģināt izgatavot arī pats, ja tam ir laiks, ideja un vēlēšanās, kā arī pacietība, turklāt - to var pārvērst par ģimenes sestdienas pēcpusdienas aktivitāti. Kas sagādās vēl papildus prieku un ļaus katram individuāli izpausties, parādot to, ko viņš uzskata par svarīgu, ievērojamu un raksturīgu katram no gadalaikiem (tēmu, protams, arī var variēt pēc sirds patikas). Un - tā jūs arī labāk iepazīsiet viens otru. Viss ģeniālais ir vienkāršs, ja vien mēs mākam uz to pareizi paraudzīties - uz vienkāršo... lai saskatītu, cik tas ir ģeniāls. Jo, piemēra pēc, gliemežvāki ir jūras čiekuri.... lūk tā...

Mars Needs Moms (2011)

Nosaukums: Marsam vajag mammas / Mars Needs Moms
Gads: 2011
Garums: 1 stunda un 28 minūtes
Valoda: angļu

Animācijas galvenā varoņa ķibeles sākas ar visai ierastu konfliktsituāciju, ko var labi raksturot ar 'reizēm mēs pasakām to, ko nemaz nedomājam'. Mailo ir mazs zēns, kuram mazliet apnikusi disciplīna, taču viņš ļoti mīl savu mammu. Kad viņu naktī nolaupa citplanētieši, zēns slepus dodas līdz, iekļūstot kosmosa kuģī...

Sižets ir spraigs un interesants, lai arī savā ziņā klasisks (ir kāds ļaunais varonis, kādi labie, kāds noslēpums...). Iespējams, ka pat pieaugušajiem būs brīdis, kad iznākums pēkšņi vairs nešķitīs pašsaprotams un/vai viegli paredzams (teju ar roku aizsniedzams). Te jāatzīst arī, ka filmas veidotāji scenārijā piedomājuši par detaļām. Dažādu situāciju risinājumi ir ietverti kopējā stāstā, pamatoti, kas ir būtiski jebkuras filmas kvalitātei.

Šī animācija daudzējādā ziņā līdzinās pie mums Latvijā nu jau televīzijā atrādītajai pilnmetrāžas filmiņai Polārais ekspresis. Tikai - var redzēt atšķirību, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Piemēram, atsevišķos momentos, rūpīgāk neieskatoties, gandrīz šķiet, ka lomas atveido aktieri - datorgrafikas radītā plastika ir teju pārsteidzoša. Gan tehnoloģiju izmantošana, gan detaļu izstrāde Marsam vajag mammas radītājiem devusi iespēju uzbūvēt Marsa pasaules vidi, rādot to kā daudzveidīgu apdzīvotu telpu, kur tomēr ietverti daudzi mūsu priekšstati - gan par Marsu kā planētu, gan par civilizācijām, to procesiem un attīstību. 

Iespējams, ka daļai auditorijas varētu nepatikt tas, ka animācijā marsiešiem ir sava valoda - t.i, daļa teksta ir tajā ierunāta un tikai atsevišķās filmas epizodēs tā audio veidā tiek arī tulkota. Taču tas netraucē sekot līdz sižetam, drīzāk - papildina sajūtu gammu.

Animācijai ir skatāma arī 3D.

Siana Blunosa "ņam, ņam, mazulīt!"

Izdevējs: BA Turība

Gads: 2008.

Lappušu skaits:128 lpp.

Aptuvenā cena: 3,80 LVL

Ja par grāmatas pirmo iespaidu -tad vāks man šķiet nedaudz atbaidošs, pēc būtības. Lai arī princips, ka bērni var spēlēties ar virtuves priekšmetiem, man nav nepieņemams, mazulis katliņā.... nav manai sirdij tuva tēma, teiksim tā.

Bet saturs ir burvīgs. Dažas receptes man patīk vairāk, citas mazāk... taču kopumā tā ir labs materiāls idejām. Daudz nestandarta variāciju tradicionāliem bēbīšu un mazuļu pārtikas produktiem. Ne velti grāmatas vāks vēsta, ka šeit atradīsiet "bērnu ēdienu receptes no šefpavāra virtuves" - pati autore ir profesionāla pavāre.

Grāmata ir ļoti pārskatāma,norādīts porciju skaits un iekļauta arī informācija par produktu uzturvērtību.Tāpat - ir piezīmes par ēdienu variācijām un to uzglabāšanu (lielākā daļa recepšu paredzētas sasaldēšanai). Atsevišķa sadaļa veltīta pamatreceptēm, tostarp,dažādu mērču pagatavošanas aprakstiem. Grāmatas beigās ir arī alfabētiskais rādītājs.

Daži recepšu nosaukumi,priekšstatam:

Baklažānu biezenis

Tunča sautējums

Gardi makaroni ar siera, tomātu un brokoļu mērci

Banānu un svaigu dateļu biezenis

Mascarpone ar vaniļas saldējumu

Cūkgaļas, ābolu un piparmētras burgeri

Bute ar dārzeņiem siera mērcē

Apelsīnu cepumi

Ja par grāmatas iegādi neesat pārliecināta, uzmeklējiet to bibliotēkā. Tas dos iespēju materiālu vispirms izpētīt.

Animācijas filmiņa "Maša un Lācis"

Nosaukums: Маша и Медведь
Gads: 2009 (animāciju veidošana vēl turpinās)
Garums: 6 līdz 8 minūtes (katra sērija)
Valoda: krievu


Ar savu devu dzīves īstenības, labi izspēlētām situācijām un humoru. Maša ir ārkārtīgi zinātkāra un enerģiska meitene, kurai vienai rotaļāties kļūst garlaicīgi. Un viņa dodas iepazīt tuvējo apkārtni, tostarp, kāda ļoti miermīlīga lāča namiņu. Neparastā draudzība ar lāci veidojas pakāpeniski. Un būtiskākais tajā ir ideja, ka īstas draudzības pamatā ir patiesa pieķeršanās.

No kāda vecuma ļaut savam bērnam šo animāciju skatīties, tas jāizlemj katrai mammai pašai, novērtējot filmiņu saturu.

Krievu animācijas labākajās tradīcijās veidotā mūsdienīgā filmiņu sērija Maša un Lācis, atrodama arī youtube.com (skatīt zemāk).