Loading...
Rāda ziņas ar etiķeti Mammas Bibliotēka. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Mammas Bibliotēka. Rādīt visas ziņas

Līze, Līze Analīze



Nosaukums: Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti

Autors: Inese Zandere

Izdevniecība: liels un mazs

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.
Aptuvenā cena: 4.00 Ls / 5.70 Eur

Par slimnīcu, tad, kad tur jau tāpat neatrodamies, mēs parasti nevēlamies runāt, jo tas ir tas viss, kas saistās ar nepatīkamo. T.i., reti, pat ļoti reti mēs raugāmies uz jebkuru medicīnisku aspektu, kā uz kaut ko lietderīgu, mums vajadzīgu un nepieciešamu, dzīves kvalitāti uzlabojošu. Palīdzošu un labvēlīgu. Lai arī – pārsvarā gadījumu tas būtu atbilstoši. Un – ne tikai tāpēc, ka procedūras mēdz būt biedējošas, sāpīgas un nogurdinošas. Bet arī tāpēc, ka mēs no savas mājsajūtas nokļūstam metāla gultiņā un tā kļūst par mūsu ikdienu – skapi, galdu, guļvietu un pirātu kuģi, ja vajag.


Tā nedomā tikai kāds no mums. Šīs un līdzīgās sajūtas virmo mums apkārt. Un ir tik saprotamas, ka viegli kļūst par mūsu pašu sajūtām. Līdz mēs pieaugot iemācāmies saistīt ar slimnīcu tikai nepatīkamo pusi. Un reizēm šī iemācīšanās ieņem savu vietu arī tajā, cik lielu uzmanību mēs pievēršam regulārajām veselības pārbaudēm, kāda prioritāte veselībai ir mūsu budžetā (ja vien tajā par prioritātēm vispār var būt runa) un, visbeidzot, tajā, kā mēs skatāmies uz ārsta un medmāsas profesijām. 


Runāšana par to, kas tieši tagad ar mums notiek, kam mēs ejam cauri un kas un kāpēc mums nepieciešams, ir daļa no slimošanas. Tūkstošu gadu laikā nekas nav mainījies tajā ziņā, ka cilvēks, sastopot nepazīstamo, uztver to ar aizdomām. Tāpēc – šī grāmatiņa, kuras primāro lomu varētu saskatīt idejā uzmundrināt slimnīcā esošos bērnus un padarīt viņiem slimnīcas ikdienu vieglāk uztveramu, būtībā ir ļoti labs veids, kā vispār paskaidrot bērnam, kas ir slimnīca, kāda ir ārsta profesija un kāda ir tās loma mūsu visu dzīvē. Rotaļīgums ir ļoti pateicīgs iemācīšanās aspekts.


"Es šodien esmu Dakteris, kas pieri gudri rauc,

kas pazīst visas Slimības un zina, kā tās sauc."



Labi, var diskutēt par to, vai katrs skaitāmpants, atsevišķi aplūkots, šajā grāmatiņā ir tieši zelta vērts. Bet – visam jau nav jābūt no zelta. Turklāt, kas gan liedz, lasot priekšā, parunāties ar mazākajiem bērniem par to, ka parka lauma, kam vārdā Trauma, īstenībā ir pašu bērnu rīcības sekas, nevis kāds mistisks ārējais ļaunums, kam ar nevienu no mums nav nekāda sakara. Un, kāpēc gan lai bērnam slimnīcā nevarētu būt iedomāts sunītis, ja tas palīdz viņam justies labāk? Jā, mums IR jāpalīdz bērnam orientēties šajā pasaulē un uzzināt ļoti daudzas lietas, BET – varbūt mums nav tik ļoti jācenšas viņiem piedāvāt gatavu sistēmu, kurā stingri noteiktas visas iespējamās un neiespējamās lietas.. (nav normāli otrā mēģināt mākslīgi ieaudzēt savu perspektīvu vai prasīt, lai tas notiktu pats no sevis, turklāt, stipri apvainojoties par to, ka tas tā nenotiek)..

Un.. noslēdzot, ja MammasDienasGrāmatai būtu jāpiešķir speciālbalva – tad šī ir mūsuprāt labākā no Bērnu žūrijai piedāvātajām grāmatiņām 5+ vecuma grupā. Arī pievienoju Līzi Analīzi iezīmei Mammas Bibliotēka, kas šajā blogā nedaudz atšķir grāmatas, par kurām rakstām, un grāmatas, kuras lasām un īpaši atceramies.

Hugless Duglas



Apskauties, kā izrādās, var iemācīties, jo ir vismaz ap desmit apskāvienu veidiem, un, ja jums ir radoša iztēle, vēl vairāk.. Īpaši, ja visa tā apskaušanās lieta sākas ar dažādiem mēģinājumiem un apburoši ilustrētu pamācību..


Nosaukums: Kur ņemt vienu apkampienu?


Autors: Deivids Mellings

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.

Aptuvenā cena: 5.40 Ls / 7.68 Eur


Duglass ir lāču bērns. Viņa istaba ir mazliet juceklīga. Viņš, laukā ejot, uzsien šalli. Un vēl visādi citādi ir diezgan līdzīgs daudziem citiem bērniem. Un – viņam ļoti, ļoti, ĻOTI vajadzīgs apskāviens, kuru viņš drosmīgi dodas meklēt.


Šī grāmata ir ne tikai lieliska izvēle lasāmlaikam, tostarp pirms gulētiešanas, tā varētu būt arī ļoti laba dāvana. Lielās, dabiskās un krāsās (tieši tik, cik vajag) piesātinātās ilustrācijas, spēle ar teksta izvietojumu un burtu lielumu un notikuma dinamiskums, kad saskaitīts vai sareizināts, vai abējādi, veido ļoti pozitīvas emocijas un asprātīgā veidā atgādina par to, cik SVARĪGS var būt viens apskāviens.

P.S. Šī ir viena no tām grāmatām, kuras lasīšana ievelkas garumā uz ‘lūdzu, vēlreiz!’ Un .. tai ir arī ļoti pievilcīga aplikācija >>


Grāmata par to, cik brīnumaina var būt ikdiena un ikdienišķais..

Klajā nākusi ļoti sirsnīga, krāsaina un apburoša grāmata pavisam mazām jaunkundzēm.

Grāmatas nosaukums: Brīnumainā Nensija
Autore: Džeina O'Konora
Ilustrācijas: Robina Preisa Glasere
Izdevējs: White Book
Gads: 2013
Lappušu skaits: nav numurētas un jūs par to aizmirsīsiet 
Aptuvenā cena: nedaudz virs 5.50 Ls

Grāmatiņā ir īss stāsts par vienu dienu kādas ģimenes dzīvē, kurā meitenīte vārdā Nensija gan iepazīstina ar savu ģimeni, gan ar to, cik vienkāršas ir tās lietas, kas pieaugušajiem dažreiz šķiet ārkārtīgi sarežģītas. Pirmkārt - brīnumainību dzīvei iespējams piešķirt ātri, jautri un par brīvu. Otrkārt - un kas padara grāmatu tik SIRSNĪGU - dažos vārdos ir iespējams izstāstīt to, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

KRĀSAINĪBU rada bagātīgās grāmatiņas ilustrācijas. Tās ir ļoti pārdomātas un detalizētas, kas piešķir tām iespēju pilnībā ievest lasītāju Nensijas pasaulē. Un pateicoties tām var teikt, ka White Book tikko iesāktā sērija ir ne tikai lasāmgrāmata, bet arī skatāmgrāmata. Tāda, pie kādām bijām pieraduši savā bērnībā. Ar lielām, stāstošām un dabiskām ilustrācijām.

Trešais vārds, ar ko visnotaļ var raksturot Brīnumaino Nensiju ir APBUROŠA. Viņa ir kaut kur starp Mašu no multiplikāciju sērijas par mazo meitenīti un lāci un Pepiju Garzeķi.Viņa ir piemīlīga, viņa ir oriģināla un viņa ir neparasta. Un viņa pavisam nemanot neparastu padara arī visu ap sevi. Ja vien esat pietiekami pozitīvi, lai uz mazu brīdi ļautu Nensijai, saldējuma desertam vai filmu vakaram sestdienā padarīt savu dzīvi par to, kas tā ikdienā varbūt arī nav, sapratīsiet, par ko ir runa. Un arī to - kāpēc tas ir tik svarīgi..

Miega grāmata

Grāmatas nosaukums: Vislaimīgākā mazuļa ceļvedis lieliskam miegam
Autors: Dr. Hārvijs Karps / Dr. Harvey Karp
Izdevējs: White Book
Gads: 2012
Lappušu skaits: 367 lpp.
Aptuvenā cena: 11.20 Ls

Es esmu miegamice. Man pat šķiet, ka miegs ietekmējis manu disciplinētību ļoti daudzos gadījumos. Piemēram, es dzīvoju 5 minūšu gājiena attālumā no skolas un regulāri kavēju no pirmās stundas tieši 5 minūtes. Labi, reizēm 10. Protams, laikam ejot mainās arī miega prioritāte attiecībā pret citām lietām. Ja nīgrs skolotāja skatiens manī neraisīja izjūtas vispār, tad bērnu klusais 'mamma' darbojas labāk par jebkuru modinātājpulksteni.

Šo grāmatu man ir vēlēšanās saukt par atbildi uz jautājumu, kā izgulēties labi > vienkārši plānojot laiku, nevis atvēlot sev laiku gulēšanai tad, kad iegribas. Miegs - gluži tāpat, kā jebkurš svarīgs process dzīvē - vēlas uzmanību. Un uzmanības laikam nav jābūt 24 stundām diennaktī, bet tam jābūt kvalitatīvam. Un ar bērniem ir tieši tāpat. Jūsu bērns sapratīs, ka viņam jāpagaida, ja zinās, ka gaidīšana nav paņēmiens, kā pateikt 'nē'. Tā būs pašu nopelnīta uzticība, kas ir tikai viens piemērs, bet parāda pamatu arī tam, ka tieši no mums ir atkarīgs, vai mūsu bērns mūsu vēlēšanos, lai viņš kārtīgi ēstu pusdienas, ietu skolā vai dotos pie miera, uztvers kā ierobežojumu, vai kā daļu no harmonijas, ko mēs radām kopā. Savukārt, miega novērtēšana atmaksāsies ar labāku pašsajūtu. Turklāt -  jo īpaši sava bērna miega novērtēšana.

Jo novērtēšana ir kaut kā izpratne, kas paredz arī to, ka nav pārspīlējuma, kas varētu izvērst centienus panākt kaut ko labu pavisam pretēji. Novērtēšana ir tāda attieksme, kurā nav nebūtiskā, kurā katrs elements ir svarīgs, kurā vide ir jūsu rīcības lauks, ne ienaidnieks un kurā jūs varat atrast veidus un formas, kā labāk sazināties ar savu bērnu, bet līdz ar to - arī labāk iepazīt sevi. 

Es pat gribētu teikt, ka grāmata sastāv no tādām kā sīkām daļiņām, kas kopā veido tās īpašo, iekšējo auru. Tas nav viena vakara romāns - tas tiešām ir ceļvedis. Un ne tikai uz panākumiem gulētiešanas jautājumu risināšanā ar bērniem.

No bērna varat uzzināt bezgala daudz, piemēram, to, cik daudz jums ir pacietības. /F. P. Džonss/

Šī autora atsauce labi sader ar citur piefiksētu frāzi, kas izsaka domu, ka mēs veltīgi nopūlamies ar bērnu audzināšanu, jo īstenībā mums vajadzētu audzināt sevi - gluži vienkārši tāpēc, ka mūsu aktuālais piemērs tāpat būs daudz būtiskāks par jebkuru audzināšanas standartu. Tad, kad es aizvēru grāmatas pēdējo vāku, es domāju vispirms par to, cik nopietni es pati respektēju tās it kā ikdienišķās lietas un to harmoniju, kas iederas kategorijā cēloņi. Jo miega traucējumi, gulētiešanas kašķi un nīgrums no rīta nav paši par sevi. Tas ir jau noieta ceļa posma rezultāts.

Ja nu arī man kaut kas traucēja, tad deminutīvu lietojums mazlietiņ, jo es bērnu vairāk uztveru kā otru personību. Piemēram, vārds 'draudziņš' man šķiet diezgan neiederīgs šāda veida vecākiem domātā literatūrā. Varbūt tulkojums.Bet tas arī atgādina par tādu diezgan labu lietu, kā saprātīga tolerance - nav tik svarīgi, vai jūs savu bērnu saucat par mazo vai par zaķīti, svarīgi, iepazīstot jūsu pieredzi un uzkrātās zināšanas, ir saskatīt tos būtiskos pieturas punktus, kas var palīdzēt man, kā klausītajam [lasītājam šajā gadījumā], personīgi. 

Kopumā ņemot, man šī grāmata šķita ļoti radoša - īpaši tādos momentos, kur gribējās apstāties un pakavēties pie vārdu salikumiem, kas vienkārši, bet tajā pat laikā uzburot dzīvu fantāzijas ainu, piedāvāja veidus, kā mēs varam skatīties uz jau pazīstamām lietām no jauna > piemēram, cukura vaboļu nodzīšana no zobiem visnotaļ ir kaut kas daudz aizraujošāks, kā zobu tīrīšana.

14 dienas ir 2 nedēļas, tiešām?

Grāmatas nosaukums: Tīrs un slaids dzīvesveids
Autors: Džeimss Daigens / James Duigan
Izdevējs: White Book
Gads: 2010. / latviešu izdevums - 2013.
Lappušu skaits: 160 lpp.
Aptuvenā cena:  9.00 - 10.00 LVL

Man uzreiz jāatzīstas, ka vispār es esmu skeptiska pret visām ātrajām receptēm. Un tad nu 14 dienas, kas ir tieši 2 nedēļas, kas reizēm paskrien TIK ātri, ka pat pamanīt nav iespējams, ir diezgan interesants uzstādījums. Īpaši, ja maināmais objekts ir ķermenis. No otras puses, būdama PR menedžere, es arī zinu, ka uzņēmuma slaido līniju šādā laika posmā noteikti var manāmi uzlabot. Lai gan - daudz atkarīgs no 'starta kapitāla'.

Atverot Džeimsa Daigena grāmatu, mans galvenais jautājums bija - vai un ko tieši var panākt 14 dienās, mainot savu attieksmi un pieeju pavisam ikdienišķām lietām? Tostarp, ēdienkartei, kas gan visticamāk nevienu nepārsteigs, jo ir, manuprāt, viens no biežāk lietotajiem 'jājamzirdziņiem' - ar to es domāju - viens no pamata faktoriem, kas tiek izcelts kā nozīmīgs vienmēr, kad ir runa par ķermenisko dzīves pusi.

Bet, jā - es vispār piekrītu, ka ĒDIENS IR SVARĪGS - un te nu salīdzinoši par pārsteigumu nosaucamais moments - šī nav grāmata par diētu, šī ir grāmata par to, ka der zināt, ko mēs ēdam. Izejot kaut vai no tās vienkāršās pozīcijas, ka mēs taču domājam, ko dot un ko nedot mazulim. Tātad - mēs atzīstam, ka daļa no tā, kas ir uzturam paredzēts pēc idejas, nav tam piemērots vai nav pietiekami labs faktiski.


Vai īstenībā pamats tam, ka mēs nemainām savus ēšanas paradumus, bieži nav doma, ka tas ir pārāk dārgi un sarežģīti?

Attieksme laikam arī ir būtiskākais atslēgas vārds, ko es gribu attiecināt uz grāmatu. Pirmkārt, valdzinoša ir pati autora attieksme un tas, ka runa ir nevis par teorētisku priekšmetu, bet par paša praksi un pieredzi. [Džeimss Daigens ir personīgais treneris un ikdienā izstrādā uztura plānus saviem klientiem.] Un - ļoti jau iespējams, ka tajā ir daļa reklāmas, bet vienalga ir patīkami 'sastapt' grāmatā personiskas piezīmes. Otrkārt, man patīk ideja, ka, lai kaut ko mainītu savā dzīvē (un tam ne tuvu nav jābūt tieši izskatam) ir vajadzīga apņemšanās.

Tātad tas, ko pavisam noteikti ir iespējams iegūt 14 dienās, ir pieredze, ka šķietami neiespējamais IR IESPĒJAMAIS. Pieredze pašam ar sevi un savas apņemšanās robežām. Pārējais ir izvēles jautājums - cik un kādā formā piedāvātais dzīvesveida eksperiments ir saistošs. Sākot ar to, ka ir iespējams ievērot tikai piedāvāto principu un atbilstoši tam izvērtēt savu dzīvesformu. T.i. - nevienam no mums nav jāatdarina konkrēta formula, jo ir vairāk kā skaidrs, ka pilnīgi precīzi visiem neatbildīs viens un tas pats plāns. Svarīgais ir vadlīnijas.


Reizēm tad, kad mēs paši sevi kaut vai tikai izaicināšanas pēc pārbaudām, mēs iegūstam pavisam citu skatījumu uz to, ko mēs varam. 

Bet, ja par praktisko pusi, tad šī grāmata iepazīstina ar salīdzinoši lielu daudzumu faktu par uzturu un veselīgu dzīvesveidu, turklāt lielākā daļa no tiem izteikti nevis vienkārša apgalvojuma formā, bet papildinot ar skaidrojumu. Uzreiz piebildīšu, ka mani priekšstati par veselīgu uzturu ir drīzāk vispārīgi, tāpēc es nevaru strīdēties par zinātnisko pusi. Bet - vadoties no loģikas, var piekrist, ka daudzas no norādēm ir gluži acīmredzamas. Citēšu autora piemēru par to, kā atpazīt tīru pārtiku > tā "nesatur sastāvdaļas, kuras jūs nevarat izrunāt" :D Viss ģeniālais ir vienkāršs.. Un  ir jau skaidrs, ka runa nav par dienvidu zemju garšvielām ar īpatnējiem nosaukumiem.

Tāpat - jūtos neizsakāmi glaimota par atziņu, ka jogurts tas ir slikti, jo to pagatavošanā tiekot izmantoti pārāk nogatavojušies augļi, kas samazina to uzturvērtību. Hmm.. Nav ne jausmas (nu, aptuvena nojausma neskaitās kā arguments, lai iebilstu pret vai iestātos par), kā tiek ražoti jogurti , bet visādā ziņā tas vienmēr ir bijis produkts, ko praktiski nelietoju - man tie gluži vienkārši negaršo.. :D Bet tā jau vairāk ir gaumes lieta. Un, jā, ja par izņēmumiem - bezpiedevu jogurts lieti der mērcēm. Starp citu - mana krustmāte bērniem mēdz to piedāvāt, mājās piejaucot svaigas ogas - piemēram, zemenes. (Masas viendabību var panākt 'draudzējoties' ar blenderi.)

Atgriežoties pie grāmatas un tā, kas pēc autora domām ir slikti > lieta, kas mani personīgi pat ļoti iepriecināja (un grāmatnīcā es vispār nemēdzu šāda tipa izdevumiem pievērst uzmanību), ir tabulas ar trīs alternatīvām, kurām ir atšķirīgas gradācijas pakāpes - t.i., ja arī šīs grāmatas lasītājs piekrīt autora nostājai par 'slikti', bet nespēj finansiāli 'pavilkt' 'vislabāk', ir vēl iespēja izvēlēties to, kas ir 'labi', t.i., kas ir labi salīdzinošajā aspektā. Jo - kas arī ir loģiski - nevar ēst to, ko nevar nopirkt vai kas citos legālos veidos nav nonācis ēdāja īpašumā.

Vēl viens + ir tas, ka grāmatā tiek piedāvātas receptes. Tas ne tikai padara to dinamiskāku, bet arī praktiskāku. Arī te ievērots tas pat princips - dažādas gaumes un dažādas iespējas. No maltās gaļas ar kabaci, tomātiem un garšvielām līdz kalmāram ar 'nezin ko'. Tostarp sadaļā 'nezin kas' ietilpst arī zināma specifiskas produktu līnijas un zīmola reklāma, bet tas pēc būtības nesabojā pašu ideju jeb to, ko varētu nodēvēt par pamattekstu. T.i., grāmata no tā neko nezaudē, lai arī - par to, vai iegūst, varētu atsevišķi diskutēt.

Būtiskākais tomēr joprojām ir tas, ka šī grāmata ir par attieksmi, par kritisko spriestspēju un par zināšanām. Piemēram, ja atbilde uz jautājumu "vai jums garšo burgeri", ir "jā", tad autors ar šo grāmatu jautā - "bet varbūt jums garšo labi pagatavota liellopu gaļa?" Un tā ir pieeja, ko lieti derētu praktizēt visās dzīves jomās..

Izvēloties plauktu mājas bibliotēkā, lasāmgabals der kaut kur starp populārzinātnisko un iedvesmojošo literatūru.

Siana Blunosa "ņam, ņam, mazulīt!"



Izdevējs: BA Turība
Gads: 2008.
Lappušu skaits:128 lpp.
Aptuvenā cena: 3,80 LVL

Ja par grāmatas pirmo iespaidu -tad vāks man šķiet nedaudz atbaidošs, pēc būtības. Lai arī princips, ka bērni var spēlēties ar virtuves priekšmetiem, man nav nepieņemams, mazulis katliņā.... nav manai sirdij tuva tēma, teiksim tā.
Bet saturs ir burvīgs. Dažas receptes man patīk vairāk, citas mazāk... taču kopumā tā ir labs materiāls idejām. Daudz nestandarta variāciju tradicionāliem bēbīšu un mazuļu pārtikas produktiem. Ne velti grāmatas vāks vēsta, ka šeit atradīsiet "bērnu ēdienu receptes no šefpavāra virtuves" - pati autore ir profesionāla pavāre.
Grāmata ir ļoti pārskatāma,norādīts porciju skaits un iekļauta arī informācija par produktu uzturvērtību.Tāpat - ir piezīmes par ēdienu variācijām un to uzglabāšanu (lielākā daļa recepšu paredzētas sasaldēšanai). Atsevišķa sadaļa veltīta pamatreceptēm, tostarp,dažādu mērču pagatavošanas aprakstiem. Grāmatas beigās ir arī alfabētiskais rādītājs.

Daži recepšu nosaukumi,priekšstatam:

Baklažānu biezenis
Tunča sautējums
Gardi makaroni ar siera, tomātu un brokoļu mērci
Banānu un svaigu dateļu biezenis
Mascarpone ar vaniļas saldējumu
Cūkgaļas, ābolu un piparmētras burgeri
Bute ar dārzeņiem siera mērcē
Apelsīnu cepumi

Ja par grāmatas iegādi neesat pārliecināta, uzmeklējiet to bibliotēkā. Tas dos iespēju materiālu vispirms izpētīt.