Nezinu, vai tieši un vai tikai no savas bērnības, bet es Līgo saistu ar kalmēm, kas izkaisītas pār lauku mājas klonu, dziesmām, ugunskuru, siera siešanu... un pa daļai ar kāda noslēpuma gaidām. Bet pats svarīgākais ir atziņā, ka ir tik daudz ar šiem svētkiem saistītu paradumu, ka katram no mums tie var būt savi... Un - svarīgais priekš manis, kā priekš mammas, es varu savā sajūtā dalīties, apzinoties, ka no manis ir atkarīgs manu bērnu prieks par šiem svētkiem, viņu izpratne par tiem, viņu personīgās izvēles robežas... T.i., viņi var nezaudēt Līgo nakts burvības izjūtu, neiepinoties burvestību vešanā, kas latviešiem saistībā ar šiem svētkiem būtu tīri raksturīgi...
Ko mēs šodien noteikti izdarīsim - top 3:
> dziedāsim un dejosim, jo tā ir šo svētku un vasaras svinēšanas vitalitāte;
> iedegsim ugunskuru - tas ir gan gaismas, gan atbildības simbols - turklāt tiešā un netiešā nozīmē;
> siesim sieru - tā, manuprāt, ir brīnišķīga nodarbe arī tāpēc, ka bērnu piedalīšanās dod viņiem redzamu, rokās paņemamu, sasmaržojamu un pagaršojamu rezultātu. Siera siešana var būt ļoti daudzveidīgs un kreatīvs pasākums, jo sieram iespējams pievienot visdažādākās sastāvdaļas. Turklāt - neaizstājams būs bērnu prieks, cienājot ciemiņus ar pašu darinājumu.
Un kas Jums un Jūsu ģimenēm ir Līgo un Jāņi, kā svētki? Kas ir tajos svarīgais? Un kas būtu jāiemāca bērniem?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru