Šis savā ziņā būs personisks stāsts. Bet domāju, ka mūsu ģimenes pieredzei ir vispārēja nozīme.
Tad nu tā - pirms mazliet vairāk kā gada paaugstināta temperatūra izraisīja mūsu vecākajam puikam hipertermijas krampjus. Pēc tam mums ģimenes ārsts izrakstīja tādu stingrās uzskaites medikamentu kā Diazepamu, tūbiņās. Tam jāatrodas mūsu mājas aptieciņā visādam gadījumam. Pavisam nesen beidzās iegādāto zāļu derīguma termiņš un mēs devāmies vispirms pēc jaunas receptes, bet pēc tam - uz aptieku. Tur gan manu vīru gaidīja neviltots pārsteigums - cenšoties nopirkt vajadzīgo medikamentu viņš apstaigāja sešas Rīgas centra aptiekas. Tas, ka medikaments nebija pieejams, ir mazākā mūsu sūdzības daļa. Būtiskākais ir tas, ka viņam vairākkārt tika piedāvātas tabletes ar līdzīgu nosaukumu, kas īstenībā ir nevis tās pašas zāles citā formā, bet gan miega zāles... Viena aptiekārīte laipni mēģināja ieskaidrot, ka nosaukums vienkārši esot starptautisks...
Ir labi, ka mēs jau zinām, kas tieši mums vajadzīgs, jo medikaments jau iepriekš ticis pirkts. Bet, ja cilvēks paļaujas tikai uz aptiekāra rekomendāciju, pieņemot, ka darbinieks ir zinošs - viņš dodas mājās ar pavisam citiem medikamentiem, kas ne tikai nederēs konkrētajai problēmai, bet pat var kaitēt bērnam.
Hipertermijas krampji - kas tas ir? Hipertermijas krampjus izraisa paaugstināta ķermeņa temperatūra. Te nu ir vērts aizdomāties visiem vecākiem, kuri uzskata, ka slimošanas laikā ar temperatūras ierobežošanu aizrauties nevajag. (Mediķi rekomendē maziem bērniem sākt lietot temperatūru pazeminošus medikamentus pie 38,4, pēc Celsija skalas - C). Turklāt, mūsu bērnam paaugstināta temperatūra bija tikai vienu dienu un mēs devām Paracetamol svecītes. Mūsu kļūda - pietiekami ātri neizsaukta ātrā palīdzība. Krampji sākās brīdī, kad mašīna jau bija pie mūsu daudzdzīvokļu nama durvīm. Kad tas notika, pirmajā mirklī šķita, ka bērns mirst un mēs neko nevaram darīt. Īstenībā kaut ko vecāki tomēr var darīt (un tobrīd to darīja arī mans vīrs) - jums vajadzētu bērnu guļus novietot uz viena sāna, turēt viņu un ielikt mutītē savu pirkstu, lai netiktu nokosts mēles gals. (Protams, jāizsauc ātrā palīdzība, ja tas jau nav izdarīts, norādot, ka sākušies hipertermijas krampji).
Pēc hipertermijas izraisītas krampju lēkmes obligāti jākonsultējas ar neirologu un ģimenes ārstu. Kā arī - jāveic profilaktiska encifalogrammas pārbaude (lai izslēgtu iespējamību, ka krampju īstais cēlonis ir kāda slimība, bet hipertermija bijusi tikai indikators) - cik man zināms, to veic Rīgā, Gaiļezerā. Rūpīgāk jāseko līdz paaugstinātas temperatūras gadījumiem - to pazeminoši medikamenti jālieto jau no 37,5, C. Mūsu prakse rāda, ka temperatūru var būt grūti nodzīt un ka reizēm nākas saukt ātro palīdzību, jo slimnīcā temperatūras strauju paaugstināšanos ir vieglāk kontrolēt. Kas attiecas uz Diazepamu, visticamāk to vajadzēs iegādāties mājas aptieciņai, taču ne visos gadījumos, jo ir atsevišķas cilvēku grupas, kuri šo medikamentu nedrīkst lietot - par to jākonsultējas ar ārstu.
Par tiem aptiekāriem - gadās visādi, es savukārt, šonedēļ saskāros ar pozitīvu pieredzi.
Visās 3 pilsētas aptiekās nebija manam bērnam nepieciešamo zāļu, visi solīja tik uz rītdienu tās sagādāt, bet pēdējā aptiekā farmaceite ieteica uz vietas zvanīt dakterei un noskaidrot vai ir kādas citas ar kurām var aizvietot, jo bērns līdz rītdienai nevarot gaidīt zāles (par ko pati, nezinu kāpēc, nebiju aizdomājusies). Farmaceite teica, ka ir daudzas zāles ar kurām varētu aizvietot, bet pati uz savu galvu to negribot izlemt - pārāk nopietnas.