Iztēles atslēga

Jāiemācās gatavot vienai ēdienreizei vai jāņem paraugs no ķīniešiem vai marokiešiem, vai citām tautām, kas mēdz tā darīt, un jāgatavo katra sastāvdaļa par sevi. No vakardienas man ir griķi. Tā nu diena sākas, kā minimums, ar divām lietām: griķu plātsmaizi un piezīmēm par vakardienu. Griķu plātsmaizi mēģinu pirmo reizi. Tāpēc brokastis aizkavējas un dienas kārtībā drīzāk ir otrās brokastis, bet launaga nav.

Bet ir Hamleta būt vai nebūt cienīga situācija. Dodos uz veikalu pēc saulespuķu sēklām, sviesta un vēl šā tā. Tostarp, papildinu vecmammas dārza plānu ar rutku, Briseles kāpostu un sarkano sīpolu sēklām. Un, pirms iziešanas pa durvīm, mazais mīlīgi paskatās uz mani un saka: mammu, atnes man konfekti. Hmm.. :) Tā kā bērniem našķi tomēr ir pieļaujami (kamēr tas ir normas robežās un kamēr viņi nav tik lieli, lai ar viņiem parunātu par izvēli), es jau uzreiz saku: labi. Bet, ejot uz veikalu, domāju, ko no piedāvātā sortimenta izvēlēties labāk. Gala rezultāts ir Snickers batoniņi, jo tajos vismaz ir zemesrieksti. Zinu - tas nav īpaši daiļš arguments, bet manā skatījumā arī starp našķiem un našķiem pastāv zināma atšķirība. Tomēr - šīs septiņas dienas ir mani sabojājušas - es neizbēgami aizdomājos arī, ka vajag papētīt labo našķu klāstu, ar ko es domāju tādas lietas, kā to pašu medus tējkaroti.

Ēdienkarte

Pirmās brokastis: lobītas saulespuķu sēklas un medus maizes ar rudzu maizi pamatā

Otrās brokastis: griķu plātsmaize, pārlieta ar sasildītu medu

Pusdienas: šķelto zirņu zupa ar vārītu olu un plucinātām alus desiņām

Vakariņas: griķu plātsmaizes 2. izgājiens

Vakardienas ēdienkarte atkal saņem +, par ko priecājos, bet šodienai droši iegriezīs tā šokolāde :) Saruna ar Mindaugu pārsvarā gan ir par bērniem un vingrošanu. Gluži loģiski, ka esmu aizdomājusies līdz tam, kādā vecumā bērnu dzīvē vajadzētu parādīties mērķtiecīgai kustības realizācijai kādā no treniņu veidiem. Pirmā lieta > katrs bērns ir individualitāte. No šādas pozīcijas jāvērtē arī fiziskā attīstība un, kopsaliekot to ar bērna raksturu un interesēm, jāizvēlas nodarbības. Otrs > vēlamais vecums ir 6 - 8 gadi.

Atceroties pats savu bērnību un treniņu uzsākšanu taekwondo septiņu gadu vecumā, Mindaugs piebilst, ka ir ļoti būtiski mudināt bērnu ar kaut ko nodarboties, jo visvairāk žēl, šādā kontekstā, ir par neizdarīto - par neizmantotajām iespējām. Jo runa jau nav par profesionālo sportu, runa ir par fizisko slodzi, kā normālu dzīves daļu. Turklāt - ne jau tikai fizisko sagatavotību iegūst treniņos. [Bet pie šī atgriežos atkal rīt..]

Tas, kam būtu jāseko līdzi, ir bērna pieredze un trenera attieksme. Arī tāpēc, ka trenera pozīcija, viedoklis un izturēšanās iepazīstinās jūsu bērnu ar sportošanu un radīs ļoti stipru asociatīvo saiti.

23:51 šovakar vēl ir paredzēta stunda kalanētikas un pāris stundas darba. Laiku pa laikam aizdomājos, kad tas būs, kad beidzot es normāli iešu gulēt > gan jau tad, kad klāt būs laiks, kad nevarēšu iemigt :D