Mans pirmais jautājums > Vai es dodos skriet? Apsveru, kāds varētu būt maršruts un saprotu, ka man nav priekšstata, kā šajā gadalaikā tur izskatās. Tāpēc dodos nelielā izpētes pastaigā. 3 kilometri. 3/5 daļas ceļa ir meža ceļš. 3/4 ceļa joprojām sedz diezgan gluds ledus un vietām sērsnas skarts sniegs. Skriet nebūs iespējams, ja nu vienīgi atklāt jaunu sporta veidu - skriet-slidošana mājas apstākļos. Bet pastaiga ir vērtīga. Un ne tikai tā, ka salasu bērzu zarus plaucēšanai, čiekurus bērniem un izvēdinu domas. Pa konkrēto pusi eju pirmo reizi, lai gan šajā apkārtnē pavadīts liels laiks manas bērnības. Tāpēc vados pēc vecmammas norādēm. Un tā ka man minēts mazāks attālums, kādā brīdī sāku šaubīties par to, vai tiešām eju pareizi :D kut kas no bērnības piedzīvojumu garšas mazliet pieder šai dienai :) Tā kā precīzi ir skaidrs, ka skriešanai ir par agru (pavasara pavasarīguma ziņā) un es zinu, kur iet atpakaļ, kādā brīdī apstājos meža vidū un domāju vai neatgriezties. Man ir sarunāts aukles laiks un diena ir burvīga - saulaina, lai arī ne ļoti silta. Un es dodos tālāk jau vienkārši prieka pēc. Atrodu un izpētu diezgan sabrukušu lauku sētu un gājiena noslēgumā nonāku tur, kur bija plānots. Kopējais laiks: gandrīz stunda un labs noskaņojums.
Pati par sevi jebkura neapstāšanās pusceļā, ja vien tā nav nepieciešama mērķim, kā izvēle, manuprāt, nostiprina raksturu. Šis, protams, ir ļoti simbolisks piemērs. Bet - tieši mazajos ikdienas lēmumos arī ir vislielākais apstāšanās risks. Tieši šodien ir iespējams turpināt ceļu vai tajā apstāties.
Par risku runājot, vakar jautāju Mindaugam par iesildīšanās nepieciešamību un traumu gūšanu. Ir jau vairāk vai mazāk skaidrs, ka iesildīšanos nevajadzētu uztvert, kā garlaicīgu ievadu, tāpēc mans jautājums vairāk ir par saistību starp nepietiekamu iesildīšanos un traumām un to, vai ir atšķirība, piemēram, starp ķermeņa sagatavošanu trenažieru zāles un skriešanas stundai.
Iesildīšanās ir līdzīga visiem sporta veidiem un formām, bet, kas attiecas uz skriešanu, tad lēns skrējiena uzsākums savā ziņā pats par sevi jau ir arī iesildīšanās. Tomēr arī pirms skrējiena ir vēlams izapļot un iesildīt locītavas. Otrs - svarīgi būtu pastiepties, jo tas mazina risku gūt muskuļu traumas un tikt pie krampjiem.
Tas, no kā vēl vajadzētu izvairīties ir jebkurš pārspīlējums, īpaši cilvēkiem, kuru vecums ir lielāks, un cilvēkiem, kas nekad nav iepriekš trenējušies. Kā populārākās traumas Mindaugs min muskuļu un saišu sastiepumus. Turklāt, pie vainas var būt ne tikai nepareiza vai iztrūkstoša iesildīšanās, bet arī pakāpeniskuma trūkums stiepšanās vingrojumos. Tostarp, arī pēc treniņa, ne tikai pirms. Citiem vārdiem > treniņa laiks prasa pāreju gan uz to, gan no tā.
Vakardien bija pirmais rīts, kad patiešām biju nedaudz nīgra par vietējā lauku veikala sortimentu. Bet es saprotu viņu izvēles nosacījumus. Tāpēc - ššššš.. [to es sev] un darbinām iztēli. Novērtēju, kas man ir un ko no tā varu pagatavot. Lai gan sākumā šaubos par garšu kombināciju, atklāju, ka vārītu olu pasniegšana ar baltmaizi ir vienkārši ieradums, jo ar rupjo maizi tās garšo tik pat labi.
Par savu pirmdienas ēdienkarti esmu izpelnījusies atzinīgu novērtējumu, ka ēdienkarte kļūst labāka, bet nelidinos mākoņos - jo īstenībā labāka ēdienkarte nav vienas dienas sasniegums. Precizēju Mindaugam un arī vispārējā kontekstā > desa ēdienkartē ir mājas ražojums, t.i., pirkta zemnieku saimniecības mazajā gaļas veikalā. Protams, 100% es nevaru būt droša par sastāvu, bet tas, ko varētu nosaukt arī par sava veida galējībām, arī nav šī eksperimenta mērķis. Arī Džeimss savā grāmatā iesaka gaļu iegādāties tur, kur jums ir drošāk zināma tās izcelsme un kvalitāte.
Tā kā brokastis vakardien bija mana lielākā problēma, tad mazliet izvērstāk par brokastošanas iespējām. Svarīgi tātad ir uzņemt ogļhidrātus, izvēloties atbilstošus produktus. No čata ar Mindaugu man atmiņā palikusi ideja par zemesriekstu sviestu un kukurūzas brokastu pārslām. Atceros, ka Džeimss savā Tīrs un slaids dzīvesveids brokastu pārslas ieskaita starp sliktajiem ogļhidrātiem. Bet no konteksta - tas ir vairāk cukura nevis kukurūzas dēļ. Informācijai : Latvijas veikalos ir nopērkamas nesaldinātās pārslas, turklāt - tās ir arī krietni izdevīgākas.
Pēc Džeimsa ieteikumiem vadoties var pagatavot brokastu musli arī pašrocīgi, kombinējot pieejamās izejvielas, piemēram, auzu pārslas ar riekstiem un sēklām.
Domājot šurpu-turpu par ēdienkarti, vakardien palūdzu Ilzei vēl vienu komentāru. Kuras garšvielas viņasprāt veido top 3? Lūk foto - iepazīstieties - Ilze Lipska! Un atbilde :)
1. Kurkuma. To pievienojot ēdieniem mēs iegūstam ne tikai garšas nianses, bet arī iespaidīgu efektu veselībai - kurkumai piemīt pretiekaisuma efekts, tā palīdz mazināt stresu, trauksmi, uzlabo pašsajūtu, gremošanas sistēmas darbību. Kur pievienot? Zupām, sautējumiem, salātiem. Ja spied mājās dārzeņu sulas, piemet šķipsniņu kurkumas. To pievieno ūdenim, vārot dārzeņus, graudaugus. Agrāk šo garšvielu nebūtu īpaši izcēlusi, bet kopš grāmatas "Ēd, lai būtu jauns" (iesaku!) izlasīšanas, saprotu, ka nu tā vienmēr būs goda vietā. Ak jā, kurkumu pievieno ēdieniem arī, lai iegūtu dzeltenīgāku krāsu.
2. Ķimenes. Kur vēl vienkāršāku un pazīstamāku garšvielu, ne? Bet tās patiesi ir nenovērtējamas. Kāpostu, biešu, kartupeļu, pākšaugu ēdienus ideāli papildinās, kā arī derēs mājas aptieciņai - ķimeņu tēju iesaka ne tikai grūtniecēm, bet vispār labsajūtai, gremošanas sistēmas problēmu gadījumos. Ķimeņu kompreses var izmantot vēdera sāpju gadījumā. Pārbaudīts. Kā arī kur vēl labāks papildinājums nomierinošai vannai. Nekādu mākslīgu putu vai burbuļbumbu - vienkārši ķimenes un piens.
3. Pipari. Te domāju bez komentāriem, jo sāls un pipari domāju jau ir ikvienā mājā garšvielu plauktiņā arī tad, ja cita nekā tur nav. Pipari ir dažādu veidu, un ar to palīdzību var lieliski iegrožot sāls patēriņu. Es pati mēdzu dažus dārzeņus tvaicēt pilnībā bez sāls, bet pievienojot melnos piparus. Ideāli.
Šajā trijniekā vietu ir pelnījušas arī krustnagliņas, ingvers un kanēlis. Nē, ne jau Ziemassvētku dēļ :) Ingvers vispār ideāli der klāt gan dārzeņiem, gan gaļas, zivju ēdieniem."
Ēdienkarte
Brokastis: rupjmaize ar sviestu, vārītas olas un āboli; melleņu-ērkšķogu kompota dzēriens bērniem
+ jau zināmais medus našķis
Pusdienas: griķi ar siera mērci un sautēta heka fileja (biju piemirsusi, ka neesmu to labu brīdi pirkusi garšas dēļ - t.i, šīs zivs garša nav no tām, ko gribētos ļoti izcelt)
Launags: otrais zivju piegājiens - vecmamma nezinot pievienojusies mūsu zivju dienai ar ceptām reņģēm, izklausās varbūt ne visai, bet IR - un, starp citu, par heka fileju labākas
Vakariņas: grūbu biezputra
Vakardienas kopsavilkums ir ar + zīmi, ja neskaita to, ka ierakstam dažādu iemeslu dēļ vairs nebija enerģijas. Bet tā nav ēdienkartes un šī eksperimenta ietekme. Vaina ir citur - miega iztrūkumā. Kad sastapos ar abām grāmatām vienlaikus - Džeimsa Tīrs un slaids dzīvesveids un Dr. Karpa Vislaimīgākā mazuļa ceļvedis lieliskam miegam nodomāju, ka tās nu ir katra savai grāmatplaukta daļai, bet īstenībā tās iet roku rokā.. Tās atziņas par miegu, ko var un vajag attiecināt uz visiem - kā maziem, tā lieliem - ved uz to pašu mērķi uz ko Džeimsa tabulas un fakti > augstāku dzīves kvalitāti.
Tik un tā - protams, tas ir arī disciplīnas (ne tikai miega) trūkums :D :) un vēl viens pierādījums iekšējā ritma nozīmei arī tajā dzīves daļā, kas tieši neattiecas uz šo 14 dienu pamattēmu. Lai ko jūs arī nedarītu un lai cik arī stundu nebūtu jūsu diennaktī, jūsu dzīvē tomēr ir arī tādas vai citādas apņemšanās un termiņi, ko īstenot ritms tikai palīdz.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru