Grāmata svētdienas pēcpusdienai

Saule piesildījusi balkonu un ir tik patīkami, ka atrodas brīvs brīdis. Daži spilveni sēdēšanai un laba grāmata. Viena no tādām, ko var lasīt arī kopā ar bērniem un ko noteikti vajadzētu - ir Alana Milna stāsts par lācīti, kam bija zāģu skaidas galvā... Bet ir vēl dažas, ko varētu pieminēt iedvesmai, ja nu arī jums ir garastāvoklis kaut ko lasīt priekšā. Bet, kuras no tām ir vairāk iemīļotas?

Ir tādas grāmatas, par ko dzirdējis teju vai katrs. Varoņi, izteikumi un notikumi, kas daļēji jau kļuvuši par apzīmējumu kaut kam vairāk, kā tikai konkrētajam stāstam. T.i. - atraduši savu pastāvīgo vietu kolektīvajā apziņā. Piemēram, L. Kerola Alise Brīnumzemē, kas pavisam nesen piedzīvojusi ļoti interesantu ekranizāciju Tima Bērtona traktējumā, kas parāda, ka darbs nebūt nav tikai bērnu grāmata. Lai arī - ja godīgi - Alise man vienmēr šķitis ļoti īpatnējs bērnu literatūras paraugs. Līdzīgi kā tagad ne par ko nevaru pieņemt, ka par bērnu grāmatu tā tīri tiek ieskaitīta Marka Heldona Savādais atgadījums ar suni naktī (Amazon listē pie bērnu grāmatu klasikas tā ierindojas trešajā pirktāko topa vietā un to min The Guardian - un tā IR laba grāmata), bet - tas ir relatīvi. Un tas ir jautājums par vecuma grupu jeb par spriestspējas attīstībai atbilstošo. Lai arī - ir tādi literatūras darbi, ko var iepazīt/lasīt visi - no zīdaiņa vecuma sākot. Bet tāda saraksta sastādīšana varētu būt īstas ragu un nagu laušanas vērta.

Lai izveidotu tādu listi, kaut ko vairāk par trim, četriem ieteikumiem, vadoties no personiskās pieredzes, būtu laikam vajadzīgs, lai vairāk kā tikai viena mamma izlasa vai pārlapo neskaitāmas grāmatas un pēcāk vēl vienojas par to, kas atzīstams par iekļaušanas vērtu un kas ne. Kaut ko līdzīgu Latvijā mēģina darīt Bērnu žūrija. Bet - cik tālu tā ir tīra interese un laba laika pavadīšanas iespēja, tas var būt arī salīdzinoši vienkāršs grāmatu mīļotāju klubs - kā virtuālais literatūras cienītāju pulciņš, kas izaudzis no Ilzes Absolūta grāmatplaukta > vairāk par to, kas šobrīd lasāmsarakstā TE.

Kāda izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pirms nu jau vairākiem gadiem, kas iepazīstināja ar Izraēlas autoru ilustrācijām bērnu literatūra, man atgādina, ka noteikti ir vēl ļoti daudz tādu grāmatu (labu un pat izcilu), par ko nekā nezinām (visspilgtāk atmiņā man palikusi Jonathan Yavin Pumpkin the Kitten). Lai arī laiku pa laikam tiek izdoti dažādi katalogi (piemēram, par jaunāko jau pieminētās Izraēlas bērnu literatūrā) un meklēta dalība starptautiskās izstādēs, ir daudz informācijas, kas līdz mums nenonāk, ja vien netiek pastiprināti meklēta (kas var būt pat saistīts ar mūsu ceļošanas un valodu iespējām). Un varbūt tāpēc jo īpaši svarīgi ir savā pieredzē dalīties. Īpaši tagad, kad tas savā ziņā ir vienkāršāk, pateicoties tam, ka ir internets (tomēr tikai savā ziņā, jo grūti saskaitāma cilvēces daļa to nelieto dažādu iemeslu, tostarp, pieejamības dēļ).

Tā nu, atgriežoties pie sava grāmatu plaukta un pie tā, ko šajā sakarā atceros, minēšu dažus darbus, ko es ieteiktu pēcpusdienai (vai citam diennakts laikam) ar bērniem... trīs, kas pirmās nāk prātā, trīs - no latviešu literatūras plaukta, trīs, ko es gribētu būt lasījusi (vecumposmam pēc atbilstības un vecāku izvēles).

A. A. Milns Vinnijs Pūks un viņa draugi

Dž. R. R. Tolkīns Hobits

A. Sent-Ekziperī Mazais princis

J. Širmanis Pīkstīte

I. Ziedonis Krāsainās pasakas

J. Jaunsudrabiņš Zaļā grāmata

U. M. Viljamsa Gobolīno, raganas kaķis

F. Pīrsa Toma pusnakts dārzs

A. Lindgrēna Brāļi Lauvassirdis