Soļu taupīšana

Vecmamma šodien stāsta, ka tētim bērnībā esot bijusi draudzene. Anna. Viņš esot tekoši gājis viņas mājās palīdzēt visu ko. Bet par gadu starpību skaidri pateicis: tas jau nav daudz - man astoņi, viņai sešdesmit astoņi :) Reizēm distances (gan taustāmas, gan netaustāmas) nav tik lielas un nav tik nozīmīgas pēc būtības, kā mēs paši tās tādas padarām. Vai pat radām. Piemēram, starp sevi un citiem, kad sākam savā dzīvē kaut ko kardināli mainīt, bet nesaņemam tādu atbalstu un izpratni, kā bijām iedomājušies. Piemēram, kaimiņiene turpina reizi pa reizei cienāt jūsu bērnu ar končām. Atļaujiet viņiem to. Viņiem abiem. Pieprasīt, lai otrs pieņem jūsu viedokli un uzstādījumus, ko esat izvirzījis attiecībā uz sevi, ir egoistiski un muļķīgi. Muļķīgi tāpēc, ka tādā veidā visticamāk padarīsiet pašu ideju par kaut ko negatīvu otra cilvēka skatījumā. To pēc tam vai nu būs ļoti grūti vai pat neiespējami izmainīt.

Love begins at home, and it is not how much we do.. but how much love we put in that action.

/Mother Teresa/

 
Mans šodienas mazais mērķis ir ieviest ēdienkartē mazliet vairāk dažādības. Un plānā ir tomātu zupa, kā pamatā konservēti tomāti un grūbas. Sākot gatavot vakariņas, bīdu produktu paciņas un arvien skaidrāk saprotu - grūbu nav. Apstājos uz brīdi tieši iepretī balto rīsu iepakojumam.. Nē.. Ģērbjos un eju uz veikalu pēc grūbām. Kamēr mazie paliek ar vecmammu, es iegūstu apmēram 15 minūtes svaiga gaisa un vietu savām domām. Un es apsveru Mindauga ieteikumu kombinēt kalanētiku ar skriešanu. Teju visi, kuri mani personiski pazīst, šajā brīdī skaļi smejas. Bet es šīvakara veikala gājienā saprotu, ka man pietrūkst noteikts laika moments, kad man nebūtu jādomā par darbu (jo tas viss pārsvarā ir dažādu radošu uzdevumu risināšana kaut kur starp tekstu un komunikāciju) un kad man nebūtu jādomā par acu priekšā esošo ikdienas plānu.. Citiem vārdiem, es dotos skriet, lai izvēdinātu galvu, kas, manuprāt, reizēm rada domās kaut ko līdzīgu automātiskai hierarhijai. Būs jāpamēģina, vai tas darbojas :D

No otras puses - ir tāda sajūta (un šis jau arī tāds laiks, kad par to jādomā), ka varbūt tas ir kauts kas mazliet cits, ko izjūtu pietrūkstam ikdienā.

>> piemēram, meditācija?

Mans šodienas jautājums nr.1. gan ir par to, cik liela būtu vēlamā treniņu intensitāte > atbilde ir 5 dienas, 2 nedēļā atstājot brīvas. Nr.2. - par garšvielām, jo salātu gatavošanā iztiekot bez sāls, aizdomājos, ka tas varētu būt vēl viens punkts, ko iekļaut šo 14 dienu un budžeta nemainīšanas iespējamību robežās. Un, jā - Mindauga atbilde apstiprina, ka pirmais punkts arī no viņa viedokļa ir > ar sāli varētu piebremzēt. Dabīgās garšvielas, savukārt, ir iedalāmas lietojamo un pat ļoti ieteicamo kategorijās. Atkarībā no tā, kādi ir ēdienkartes mērķi. Piemēram - man nebija ne jausmas, ka asās garšvielas, tādas, kā čili, var palīdzēt tajās ēdienkartēs, kas paredzētas svara zaudēšanai.. Un, starp citu, te es atceros, ka solīju nosvērties. Tagad nu tas ir darīts. Svars: gandrīz 60 kilogrami, svaru precizitātes kļūda varētu būt kādi 50 - 60 grami. Katrā ziņā viens ir skaidrs - zaudēt svaru šobrīd nav īsti mans mērķis. Bet - es rīt pajautāšu Mindaugam par svara normu.

Vecmammas stāstā par Annu ir piebilde, ka viņa esot mēgusi aizrādīt visiem, ko šie tā skrienot - lai pietaupot kādu soli vecumdienām.. Pasmaidu. Un nevilšus domāju, ka šī ir medaļa ar divām pusēm (lai arī faktiski, katrai medaļai ir trīs puses, jo mala arī ir atsevišķā attiecībā izvietota tās pašas medaļas virsma) - no vienas, soļus nav vērts taupīt, jo mēs neviens nezinām tā īsti neko par katru nākamo brīdi - kādā mērā tas mums pieder. Atceros aptuveni kādu filmas epizodi no garāmiešanas televizoram, man šķiet, no Likteņa līdumniekiem, ko atkal vai joprojām rāda LTV1. > Nav vērts krāt, nē. Krāju, krāju naudu.
Paslēpu. Aizmirsu, kur noliku.. Nē, nav vērts krāt. 

No otras puses - šajā aizrādījumā slēpjas arī aicinājums apstāties svarīgajam. Nepaskriet tam garām, mēģinot tieši šodien realizēt kādu PLĀNU. Starp citu, pavisam nesen lasīju par kādu pētījumu, ka psiholoģiski lielākā daļa cilvēku dzīvo nevis 24, bet 26 stundu intervālā.. Man pastāvīgi liekas, ka ar tām 24 ir par maz :) Bet vislabprātāk es vispār neskatos pulkstenī.

Šodien saņemu komplimentu par ēdienkarti :) + ieteikumu par to, ka tajā varētu būt iekļauta zivs. Nu ko, rītdien noteikti ēdienkartē mazliet malā noliksim gaļu. Bet, ja par šodienu.. >

Ēdienkarte

Brokastis: auzu pārslu putra, cukuru aizstājot ar medu

Pusdienas: kartupeļu-puķkāpostu biezenis (1:1, pievienojot nedaudz piena), apcepta žāvētā desa un rutku-burkānu salāti (salātus gatavo no svaigiem, rīvētiem dārzeņiem un medus, uz vienu salīdzinošu vidēji lielu rutku un diviem lieliem burkāniem pusotra vai divas ēdamkarotes medus - medus mazina rutka sīvumu un izvelk sulu, līdz ar ko, ļaujot salātiem mazliet pastāvēt, var iztikt bez eļļas vai krējuma pievienošanas, garšas ir tik izteiktas, ka nav nepieciešamas arī garšvielas, tostarp, sāls)

Launags: biezpiena sacepums (biezpiens, 2 olas, aveņu sula, manna, mazliet sviesta, bez papildu cukura)

Vakariņas: tomātu zupa ar grūbām un malto gaļu

Budžets

Joprojām nepārsniedzu iepriekšējo iknedēļas budžetu. Un to paveikt palīdz tas, ka esmu rūpīgāk pārskatījusi, kas no virtuves plaukta rezerves iederas izmēģinājuma skatījumā uz ēdienkarti. Tāda, piemēram, ir manna. Lai arī eksperimenta sākumā šķiet, ka visi plaukti jāiztīra un jāsāk iepirkšanās pilnīgi no nulles, tā  tomēr nav. Ja mazliet apdomājas, tad var atrast veidus, kā daļu no mājās jau esošā var izmantot arī turpmāk. Lai gan - tas, protams, ir relatīvi, jo katra virtuves plaukta saturs jau ir atšķirīgs. Ja manā būtu tikai baltie makaroni un cukurs, būtu jāpagarina iepirkumu saraksts.