Līze, Līze Analīze

Nosaukums: Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti

Autors: Inese Zandere

Izdevniecība: liels un mazs

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.

Aptuvenā cena: 4.00 Ls / 5.70 Eur

Par slimnīcu, tad, kad tur jau tāpat neatrodamies, mēs parasti nevēlamies runāt, jo tas ir tas viss, kas saistās ar nepatīkamo. T.i., reti, pat ļoti reti mēs raugāmies uz jebkuru medicīnisku aspektu, kā uz kaut ko lietderīgu, mums vajadzīgu un nepieciešamu, dzīves kvalitāti uzlabojošu. Palīdzošu un labvēlīgu. Lai arī – pārsvarā gadījumu tas būtu atbilstoši. Un – ne tikai tāpēc, ka procedūras mēdz būt biedējošas, sāpīgas un nogurdinošas. Bet arī tāpēc, ka mēs no savas mājsajūtas nokļūstam metāla gultiņā un tā kļūst par mūsu ikdienu – skapi, galdu, guļvietu un pirātu kuģi, ja vajag.

Tā nedomā tikai kāds no mums. Šīs un līdzīgās sajūtas virmo mums apkārt. Un ir tik saprotamas, ka viegli kļūst par mūsu pašu sajūtām. Līdz mēs pieaugot iemācāmies saistīt ar slimnīcu tikai nepatīkamo pusi. Un reizēm šī iemācīšanās ieņem savu vietu arī tajā, cik lielu uzmanību mēs pievēršam regulārajām veselības pārbaudēm, kāda prioritāte veselībai ir mūsu budžetā (ja vien tajā par prioritātēm vispār var būt runa) un, visbeidzot, tajā, kā mēs skatāmies uz ārsta un medmāsas profesijām. 

Runāšana par to, kas tieši tagad ar mums notiek, kam mēs ejam cauri un kas un kāpēc mums nepieciešams, ir daļa no slimošanas. Tūkstošu gadu laikā nekas nav mainījies tajā ziņā, ka cilvēks, sastopot nepazīstamo, uztver to ar aizdomām. Tāpēc – šī grāmatiņa, kuras primāro lomu varētu saskatīt idejā uzmundrināt slimnīcā esošos bērnus un padarīt viņiem slimnīcas ikdienu vieglāk uztveramu, būtībā ir ļoti labs veids, kā vispār paskaidrot bērnam, kas ir slimnīca, kāda ir ārsta profesija un kāda ir tās loma mūsu visu dzīvē. Rotaļīgums ir ļoti pateicīgs iemācīšanās aspekts.

"Es šodien esmu Dakteris, kas pieri gudri rauc,

kas pazīst visas Slimības un zina, kā tās sauc."

Labi, var diskutēt par to, vai katrs skaitāmpants, atsevišķi aplūkots, šajā grāmatiņā ir tieši zelta vērts. Bet – visam jau nav jābūt no zelta. Turklāt, kas gan liedz, lasot priekšā, parunāties ar mazākajiem bērniem par to, ka parka lauma, kam vārdā Trauma, īstenībā ir pašu bērnu rīcības sekas, nevis kāds mistisks ārējais ļaunums, kam ar nevienu no mums nav nekāda sakara. Un, kāpēc gan lai bērnam slimnīcā nevarētu būt iedomāts sunītis, ja tas palīdz viņam justies labāk? Jā, mums IR jāpalīdz bērnam orientēties šajā pasaulē un uzzināt ļoti daudzas lietas, BET – varbūt mums nav tik ļoti jācenšas viņiem piedāvāt gatavu sistēmu, kurā stingri noteiktas visas iespējamās un neiespējamās lietas.. (nav normāli otrā mēģināt mākslīgi ieaudzēt savu perspektīvu vai prasīt, lai tas notiktu pats no sevis, turklāt, stipri apvainojoties par to, ka tas tā nenotiek)..

Un.. noslēdzot, ja MammasDienasGrāmatai būtu jāpiešķir speciālbalva – tad šī ir mūsuprāt labākā no Bērnu žūrijai piedāvātajām grāmatiņām 5+ vecuma grupā. Arī pievienoju Līzi Analīzi iezīmei Mammas Bibliotēka, kas šajā blogā nedaudz atšķir grāmatas, par kurām rakstām, un grāmatas, kuras lasām un īpaši atceramies.

Berts, 2B un sivēns..

Šī nav otrā grāmata no Bērnu žūrijas plauktiņa, ko paņemam līdzi uz mājām. Bet ir otrā, par ko jau bibliotēkā mazliet šaubos, vai neesam tai par mazu. Un – jā, šoreiz esam gan. Kaut kā uzmanība nemaz nepieķeras ne Bertam, ne notikumiem. 

Te uzreiz gan jāatzīmē tas, ka vecuma grupa, kurai šī grāmatiņa paredzēta vērtēšanai, ir sākot no piecu gadu vecuma un līdz pat deviņiem, tāpēc – domājams, ka sākumskolas mazajās klasēs Berts un otrā B, un kāds visai populārs sivēns varētu gūt daudz lielāku atsaucību. Grāmata arī drīzāk ir ne no priekšā lasāmajām, bet tāda, kas kādas pāris dienas dzīvo mugursomā, blakus mācību grāmatām. 

Ar asprātīgi veidotajiem personvārdiem, tiešo stāstījumu un saprotamo ikdienu, stāstījums vēsta par visiem svarīgajiem notikumiem Berta dzīvē. Shematiski autore tos padarījusi arī par pieturas punktiem – un šis stāsts ir maršruts, kur darbība notiek tikai tajos. T.i., rakstītais sakārtots zināmā mērā pēc dienasgrāmatas principa, vēstot par kopējo, no dažādu atšķirīgu dzīves momentu skatupunkta. Līdz ar to lasītājā tiek vingrināta spēja veidot aprises redzamā neredzamajai pusei un mazdrusciņ arī empātija.

„Reizēm cilvēki bēdājas bez iemesla. Piemēram, kad ir noguruši.” Un reizēm tādos brīžos viņi apsēžas līdzās, skatās vasaras fotogrāfijas, aizsūta dažas kādam sev tuvam cilvēkam ar sveicieniem un vēstuli.. „Protams, tādu, ka mēs par viņu domājam un ceram, ka viņai nav ziemas depresijas.” Bet pēc tam reizēm tiek cepti rozīņrauši..

Nosaukums: Berts un otrā B

Autors: Pireta Rauda

Izdevniecība: liels un mazs

Gads: 2013

Apjoms: 144 lpp.

Aptuvenā cena: 4.50 Ls / 5,20 Eur

Hugless Duglas

Apskauties, kā izrādās, var iemācīties, jo ir vismaz ap desmit apskāvienu veidiem, un, ja jums ir radoša iztēle, vēl vairāk.. Īpaši, ja visa tā apskaušanās lieta sākas ar dažādiem mēģinājumiem un apburoši ilustrētu pamācību..

Nosaukums: Kur ņemt vienu apkampienu?

Autors: Deivids Mellings

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Gads: 2012

Apjoms: 32 lpp.

Aptuvenā cena: 5.40 Ls / 7.68 Eur

Duglass ir lāču bērns. Viņa istaba ir mazliet juceklīga. Viņš, laukā ejot, uzsien šalli. Un vēl visādi citādi ir diezgan līdzīgs daudziem citiem bērniem. Un – viņam ļoti, ļoti, ĻOTI vajadzīgs apskāviens, kuru viņš drosmīgi dodas meklēt.

Šī grāmata ir ne tikai lieliska izvēle lasāmlaikam, tostarp pirms gulētiešanas, tā varētu būt arī ļoti laba dāvana. Lielās, dabiskās un krāsās (tieši tik, cik vajag) piesātinātās ilustrācijas, spēle ar teksta izvietojumu un burtu lielumu un notikuma dinamiskums, kad saskaitīts vai sareizināts, vai abējādi, veido ļoti pozitīvas emocijas un asprātīgā veidā atgādina par to, cik SVARĪGS var būt viens apskāviens.

P.S. Šī ir viena no tām grāmatām, kuras lasīšana ievelkas garumā uz ‘lūdzu, vēlreiz!’ Un .. tai ir arī ļoti pievilcīga aplikācija >>

Kurš var apēst gandrīz visu?

Viņi ir lieli. Nu, labi - viņi ir milzīgi. Līdz pat 6 metru un 900 kilogramu apmēriem. Viņu zobu skaits sasniedz 60. Viņiem patīk sauļoties, bet naktis viņi pavada iegremdējušies ūdenī. Kungi pievērš dāmu uzmanību šlakstoties ar ūdeni. Un - viņi ir vieni no rūpīgākajiem vecākiem. Viņi nēsā, uzmana, aizsargā un baro savus mazuļus līdz pat 2 gadu vecumam. Bet tas viss sākas ar izšķilšanos no olas. BET - iespējams viņi gribēs jūs apēst, ja nokļūsiet to tuvumā. Jo..

.. viņi ir Nīlas krokodili.

Dzīvesvieta - upes, ezeri un purvi Dienvidāfrikā.
Dzīves ilgums - vidēji 45, bet līdz pat cienījamam 80 gadu vecumam.
Uzturs - kustīgās un nekustīgās lietas, ir fiksēts, ka krokodils intereses pēc nomēģinājis arī mobilo telefonu. Starp citu - Nīlas krokodilu smadzenes reptiļu vidū ir visattīstītākās.

Interesanti, ka krokodili mēdz atdzesēties, kad tas nepieciešams, turot atvērtu muti. Pa to laiku ap viņiem mēdz darboties dabas ārsti - putni izlasa no mutes dobuma ēdina atliekas un citus netīrumus. Un nemaz neriskē tikt apēsti.

Video (krokodilu mamma nes savus mazuļus uz peldi) >>

 


Animācijas piemēra izvēle no bērnības atmiņām >>



Šodien sākām ar bērniem veidot savu dzīvnieku kartotēku Pinterest. Ja ir zināms, ko meklēt, tā var būt laba iespēja aplūkot dažādas fotogrāfijas. Tomēr - kā jau ar visu interneta saturu, vecākiem jābūt nedaudz uzmanīgiem, sekojot līdzi redzamajam.

Un vēl - krokodilu, protams, ir ļoti viegli attēlot, izstiepjot rokas taisni uz priekšu un rādot lielos žokļus :)

Kā iesēdināt polārlāci auto?

Pirms kāda laika manā pastkastītē ieradās Timijs Negals. Ar visu lāci. Un visām savām diezgan apjomīgajām problēmām, vismaz divos plānos: pirmajā plānā, no bērna perspektīvas redzamajām, otrajā plānā - ar tām, ko var piefiksēt lasot tad, kad pamatskolas sols ir jau pasen aiz muguras.  Lai gan - iespējams, ka šajā grāmatā ir vairāk par divām kārtām, jo Timijs ir pavisam neparasts bērns ar ļoti radošu interpretāciju par to, kas grāmatas kontekstā redzama kā reālā situācija, arī mazajiem lasītājiem. 

Izdevniecība White Book jau tuvākajā laikā, oktobra pirmajā pusē, plašākai auditorijai piedāvās jaunu bērnu grāmatas tulkojumu. Latvijā Stefana Pastisa (Stephan Pastis) Timmy Failure ierodas kā Timijs Negals. Un, uzreiz piebildīšu, šis ir viens no veiksmīgākajiem tulkojumiem, ja salīdzinu pēdējā laikā lasītās grāmatiņas (un ne tikai nosaukuma izvēle).

Starp citu, iepazīstieties, Timijs >>

:) :) :)

Citi grāmatas plusi ir dinamiskais sižets un ilustrācijas, kurās vērtība ir ne tieši mākslinieciskumā, bet tajā, cik lielā mērā tās papildina tekstu, radot grāmatas sajūtu. Nevis grūti, bet tieši neiespējami iedomāties Timiju Negalu kaut mazliet citādi..

 Grāmata būtībā ir Timija piezīmes, izvēlēto stilu saglabājot ar interesantu vizuālo risinājumu ne tikai attēlos, bet arī lapu noformējumā. Un piezīmes ir par dzīvi un sapņiem: par to, ka mēs katrs esam mēs pats, par vēlēšanos, kas mums piemīt, par ikdienu, par cilvēkiem ap mums un par to, cik lielā mērā mums katram pasaule ir tāda, kā mēs to ieraugām.. :) un, jā, kas ir ne mazāk svarīgi - par to, kā iesēdināt auto polārlāci, "kas ir pietiekami liels, lai padarītu neredzamas tavas kļūdas".

Vienīgais, ko pagaidām sev atstāju uz jautājuma zīmes, ir vecums. Šī nekļuva par skaļi lasāmo grāmatu mums, jo esmu diezgan pārliecināta, ka ar 3 - 5 ir tomēr tai par maz. Visticamāk grāmatiņas auditorija varētu būt bērni, kurus varētu uzskatīt par Timija vienaudžiem (11+, apmēram pamatskolas vidus..), pēc manām domām. BET - šo grāmatu es noteikti rekomendētu izlasīt pieaugušajiem. Tās stāstījums par visai pašpārliecināto mazo detektīvu ļoti labi ilustrē arī pieaugušo ikdienā bieži novērojamas sadzīves ainas, attieksmes un komunikācijas problēmas - t.i., ja vien esat gatavi ielūkoties tajā ciešāk.

Ko vēl būtu vērts zināt? Grāmatas autors ir New York Times karikatūrists un grāmatas novērtējumos tiek izcelts tieši tās humoristiskais skatījums uz lietām un notikumiem.